Mobilā versija
-1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
27. februāris, 2014
Drukāt

Trešais Turaidas īpašais priekšmets: viduslaiku rakstāmrīks stils

Foto: Wellcome Library, LondonFoto: Wellcome Library, London

V0049523 A young man holding a stylus and a drawing, being shown a dr Credit: Wellcome Library, London. Wellcome Images images@wellcome.ac.uk http://wellcomeimages.org A young man holding a stylus and a drawing, being shown a drawing of Fame by a female figure personifying Painting. Wash drawing by F. Dekker after G. Reni. Published: - Copyrighted work available under Creative Commons Attribution only licence CC BY 2.0 http://creativecommons.org/licenses/by/2.0/

Turaidas muzejrezervāts, turpinot akciju “Iepazīsti Turaidas pils 800 gadu vēsturi un notikumus caur pils priekšmetu stāstiem!”, kas turpināsies visa gada garumā, piedāvā trešo priekšmetu: stilu, liecina informācija muzeja mājas lapā.

Turaidas pilī atrasti vairāki viduslaiku rakstāmrīki no kaula un bronzas – stili (no grieķu val. stilos, latīņu val. – stilus). To garums ir no 66 mm līdz 118 mm.

Viduslaikos Turaidas mūra pils bija ne tikai militārs nocietinājums, bet arī administratīvs un, kā liecina ar rakstu kultūru saistīti arheoloģiski atradumi un arhīvu liecības, arī sava laika kultūras centrs. Turaidas pilī periodiski uzturējās Rīgas arhibīskapi un viņu padome – domkapituls. Viduslaikos lasīt un rakstīt prasme visvairāk bija izplatīta garīdznieku starpā.

Stili no Senās Romas pārmantoti viduslaiku Eiropā. Irbuļveida rakstāmrīki lietoti rakstīšanai uz daudzkārt lietojamām vaskotām plāksnītēm. Ar irbuļa smailo galu mīkstajā vaskā ievilka rakstu zīmes, bet ar tā saucamo lāpstiņu kāta augšgalā laboja kļūdas un izdzēsa uzrakstīto tekstu.

Viduslaiku Eiropā stili un vaska plāksnītes bija plaši izplatītas. Salīdzinājumā ar dārgo pergamentu plāksnītes bija relatīvi lētas un viegli pagatavojamas. Uz vaska plāksnītēm fiksēja dažādus gadījuma pierakstus, kam nebija paliekošas vērtības, piemēram, ikdienas piezīmes, dokumentu uzmetumus, rēķinus, privātas vēstules.

Plāksnītes lietoja gan pa vienai, gan vairākas. Šādā gadījumā tās tika savienotas mugurpusē ar aukliņām vai ādas siksniņām, kuras izvēra caur nelieliem caurumiņiem dēlīšu malās. Šādi savienotas divas plāksnītes sauc par kodekiem. Tie bieži attēlotas viduslaiku zīmējumos.

Plāksnītes izgatavoja no koka un vaska, tās uzglabāja nepieciešamo laiku, bet pēc tam – izmeta jeb iznīcināja. Eiropā 14. gadsimtā parādījās papīrs, kas bija daudz lētāks nekā pergaments, un vaskotās plāksnītes un stili pamazām no ikdienas lietošanas tika izspiesti. Uzskata, ka 15. gadsimtā to lietojums sadzīvē izzuda. Taču atsevišķās vietās stili un vaskotās tāfelītes kā relikti saglabājās līdz pat 19. gadsimtam.

Viduslaiku vaskotās plāksnītes ir reti saglabājušās, tās parasti neatrod arheoloģiskajos izrakumos, tomēr trīs vaskotās plāksnītes bija saglabājušās Rīgas Doma muzejā (tagad – Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs). Latvijā viduslaiku bronzas, dzelzs un kaula irbuļi – stili – atrasti mūra pilīs un pilsētās: Rīgā, Koknesē, Turaidā, Aizkrauklē, Lokstenē, Cēsīs, Bauskā.

Pievienot komentāru

Jaunajā "Oņeginā" nav "fašistu" un "mūsējo". Pilnā saruna ar Rubiķi un KalniņuDiriģents Ainārs Rubiķis un režisore Rēzija Kalniņa operā "Jevgeņijs Oņegins" aicinās uz "romantikas, ilūziju un realitātes cīņu". Kā viņu redzējums atšķirsies no Andreja Žagara iestudējuma 2010. gadā?
Draugiem Facebook Twitter Google+