Mobilā versija
+5.5°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
3. februāris, 2016
Drukāt

Izsniegto studiju kredītu apmērs sarucis sešas reizes

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Tikai 13 procenti tā saukto maksas studentu studijām izmanto valsts galvotos studiju kredītus, bet pārējie naudu atrod kaut kur citur. Kāpēc valsts galvotie kredīti ar garantēto ne vairāk kā piecu procentu likmi un kredīta dzēšanas iespēju ir tik nepopulāri?

Par to uztraukušies arī komercbanku pārstāvji, kuri uzskata, ka valsts galvoto studiju kredītu sistēmā nepieciešamas pārmaiņas. Studentu pārstāvji atzīst: valsts garantētie kredīti gan ir vilinoši, taču patiesībā daudziem nepieejami. Tāpēc arī viņi uzstāj uz sistēmas maiņu.

 

Neatrod galvotāju

Kaut pēdējā laikā samazinās studentu skaits un tāpēc aizvien vairāk studējošo tiek pie valsts finansētām studijām, joprojām 60 procenti studentu par savām studijām maksā. Valsts garantē gan studiju, gan arī studējošā kredītu. Pirmais sedz studiju maksu, kaut, piemēram, medicīnas studiju maksa ir tik augsta, ka kredīts to pilnībā nesedz. Savukārt, izmantojot studējošā kredītu, students var nodrošināt dzīvošanas izmaksas. Jāpiebilst, ka studiju kredīts pieejams visiem studentiem, arī tiem, kuri studē vakara nodaļā vai nepilna laika klātienē. Savukārt studējošā kredīts pieejams tikai pilna laika studentiem. Studiju un zinātnes administrācijas direktors Andis Geižāns pieļauj, ka varētu sākt diskusiju par to, ka arī citi studenti varētu ņemt šo aizdevumu iztikšanai.

Latvijas Studentu apvienības (LSA) apkopotie dati liecina: liela daļa studentu, kuri pieteikušies valsts garantētajam studiju vai studējošā kredītam, galu galā to nesaņem. Piemēram, 2014. gadā studiju kredītam pieteicās 2758 augstskolās uzņemtie, bet līgumu par kredīta saņemšanu noslēdza tikai 1904, tātad bez kredīta palika 31 procents.

Kā lielāko problēmu studiju kredīta iegūšanai LSA pārstāvji min galvotāja nepieciešamību. Proti, nepietiek ar to, ka valsts garantē studiju kredītu, nepieciešams otrs galvotājs. Lielai daļai studentu ir problēmas galvotāju atrast, bet, ja kāds arī piekrīt galvot par aizdevumu, bieži vien banka šo personu atzīst par kredītnespējīgu un students pie kredīta netiek. Galvotājam jābūt ienākumiem vismaz minimālās mēnešalgas apmērā un viņam nedrīkst būt kredītsaistību. Jāpiebilst gan: ja nav galvotāja, kredītu var nodrošināt arī ar kāda vērtīga īpašuma ķīlu. Banku pārstāvji arī uzsver: kredīta izsniegšanas noteikumi pēdējos gados jau atviegloti. Iepriekš līdztekus valsts garantijai vajadzēja pat divus galvotājus.

Pēdējos gados valsts garantētā aizdevuma popularitāte strauji kritusies. 2004. gadā studiju kredītu paņēma 6341 students, bet pērn to piešķīra vairs tikai 1495 studentiem. Viens no iemesliem varētu būt tāds, ka nesenā ekonomiskā krīze sabiedrību atbaidījusi no kredītiem: potenciālie galvotāji baidās galvot, jo, ja bijušais students pats nespēj atmaksāt kredītu, to piedzen no galvotāja. Arī studētgribētāji paši bīstas šos kredītus ņemt. Cilvēki bažījas, ka neatradīs labu darbu, lai kredītu atmaksātu. Vēl straujāk sarukusi studējošo kredīta izmantošana. Ja 2004. gadā tika izsniegti 3094 studējošā kredīti, tad pērn vien 323.

Arī bankas ir ieinteresētas sistēmas maiņā, jo, kā atzīst “Swedbank” pārstāvis Ainārs Balcers, “finansiālais potenciāls” šo kredītu izsniegšanai joprojām ir liels. Viņš pieļauj, ka viens no iemesliem, kas atstumj jaunos cilvēkus no studiju kredīta ņemšanas, ir arī līdzšinējā sistēma, kad kredīts ir jāņem kādā konkrētā valsts izvēlētā bankā un students to nevar brīvi izvēlēties. Interesanti, ka trīs procenti maksas studentu izvēlas studijas finansēt, bankā ņemot “parastu” komerckredītu ar augstākām procentu likmēm nekā valsts garantētais aizdevums. Studentiem traucē arī samērā ilgais laiks, kas paiet līdz kredīta piešķiršanai. Sistēma ir gana komplicēta: savs jāvārds kredīta piešķiršanai jāsaka augstskolai, Studiju un zinātnes administrācijai un bankām. Līdz ar to no kredītpieteikuma iesniegšanas līdz pat kredīta saņemšanai var paiet pat divi mēneši. Ir augstskolas, kuras neinteresē, vai kredīts jau piešķirts, studiju maksa tiek pieprasīta un studentam nauda jāmeklē kur citur. A. Balcers uzskata: sistēma jāveido tāda, lai banka pati varētu pieņemt lēmumu par studiju kredītu piešķiršanu.

Tikmēr SEB bankas pārstāve Veronika Vīksne aicina sākt vismaz ar nelielām pārmaiņām. Piemēram, studentu kredītņēmēju saraksti šobrīd jāapstiprina divas reizes, kaut pietiktu ar vienu. Viņa uzskata, ka studiju kredītu nepopularitāte vismaz daļēji izskaidrojama arī ar informācijas trūkumu. Taču augstskolas nelabprāt ļaujot bankas pārstāvjiem augstskolās izvietot informāciju par valsts garantētajiem studiju kredītiem. Uzskata to par tīru mārketinga pasākumu un vēl pieprasa par to maksu.

 

Prasa vismaz minimālo algu

Studentu ieskatā būtu nepieciešamas pārmaiņas arī studējošā kredīta piešķiršanas kārtībā. Patlaban tas nedrīkst pārsniegt 170,74 eiro mēnesī, turklāt netiek maksāts jūlijā un augustā. LSA sociālā virziena vadītāja Maija Belova teic, ka studenti ar šo summu bieži vien nevar iztikt. Daudzi strādā ar studijām nesaistītu darbu, piemēram, lielveikalā vai ātrās ēdināšanas iestādē, zaudējot laiku, ko varētu veltīt kvalitatīvām studijām. LSA rosina noteikt, ka studējošā kredīts varētu būt pat minimālās mēnešalgas apmērā. Protams, studentiem būtu jāapzinās, ka aizdevums jāatdod un droši vien ne visi izvēlētos maksimālo kredīta summu.

Tikmēr Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāre Līga Lejiņa uzskata, ka studentu kreditēšanas sistēma patlaban ir optimāla, tāpēc neko būtisku mainīt nevajadzētu. Līdzīgi izteicās Rektoru padomes priekšsēdētājs, Daugavpils Universitātes rektors Arvīds Barševskis. Viņš apgalvoja, ka lielākā daļa augstskolu esot gana saprotošas un gatavas pagaidīt studiju maksu līdz brīdim, kad bankas aizdotā nauda ietecējusi studenta kontā. Savukārt bez otra galvotāja, viņaprāt, neiztikt, jo “tas disciplinē sistēmu”. Tam piekrīt A. Balcers: līdz 2001. gadam, kad galvotāju nebija, neatmaksāto kredītu bija vairāk.

Jāpiebilst, ka, neraugoties uz galvojumiem, daļa kredītu netiek atmaksāta. Banku pārstāvji neslēpj: aizdevumu atmaksu nākas piedzīt arī caur tiesu. Ja arī no galvotāja galu galā nav ko ņemt, kredīts jāsedz valstij. V. Vīksne novērojusi: biežāk studiju kredītus neatmaksā tie, kuri studējuši ārvalstīs. Kredītu no valsts līdzekļiem dzēš arī tad, ja kredītņēmējs miris, kļuvis par 1. vai 2. grupas invalīdu.

Studējošā kredīts tiek dzēsts daļēji, ja kredītņēmējam piedzimst bērns. Uz studijām izmantoto kredītu dzēšanu var pretendēt arī daļa valsts un pašvaldību iestādēs strādājošo.

 

PIEREDZE

Patrīcija Kolāte, Latvijas Kultūras akadēmijas Audiovizuālās mākslas studente: “Problēmas ar kredīta saņemšanu radās, kad sāku studijas 1. kursā. Pieteikumu studiju kredītam iesniedzu jūlija sākumā, tikko bija uzņemta augstskolā. Pirmā iemaksa – 800 eiro – bija jāsamaksā līdz 15. augustam. Taču kredīta piešķiršana aizkavējās. Labi, ka vecākiem bija iespēja šos 800 eiro samaksāt. Šo naudu atguvām tikai septembra beigās, un tas radīja zināmas problēmas. Tāpēc priecājos, ka LSA vēlas šīs problēmas risināt.”

Eduards Beķeris, Rīgas Stradiņa universitātes Komunikāciju fakultātes absolvents: “Man bija studiju kredīts, turklāt, tā kā ņēmu akadēmisko gadu, tas bija jāpieprasa divreiz. Pirmoreiz kredītu ņēmu “Swedbank”. Bija ļoti ātra noformēšana. Kad atsāku studijas pēc akadēmiskā gada, kreditēšanu bija pārņēmusi “SEB banka”. Mani pārsteidza, ka kredīts bija jānokārto vēlreiz un ka tas it kā pārgāja no vienas bankas uz otru. Šajā reizē bija neliela aizķeršanās ar kredīta piešķiršanu, jo bankas un universitātes dati par to, cik naudas manām studijām jau izlietots, atšķīrās. Tāpēc bija tāds brīdis, kad studiju maksa bija jāmaksā, bet kredīts vēl nebija piešķirts. Tomēr viss nokārtojās. Galvotājs bija mana mamma un banka viņu par derīgu galvošanai atzina dažās dienās. Tagad esmu sācis kredīta atmaksu. Maksājamā summa ir neliela – tikai 25 eiro mēnesī.”

 

UZZIŅA

2015. gadā izsniegti 323 studējošā kredīti ar valsts galvojumu 1 441 897 eiro apmērā, kā arī 1495 studiju kredīta līgumi ar valsts galvojumu 7 042 322 eiro apmērā.

Uzsākta 200 studējošo kredītu dzēšana un 406 studiju kredītu dzēšana par kopējo summu 254 578 eiro.

Kopš 2001. gada studiju kredītu dzēšanai valsts iztērējusi 12 miljonus eiro.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+