Mobilā versija
+5.5°C
Līksma, Bārbala
Otrdiena, 25. aprīlis, 2017
5. aprīlis, 2017
Drukāt

Trešdaļai Latvijā regulāri grūti samaksāt ikmēneša tēriņus (2)

Foto-FotoliaFoto-Fotolia

Lai arī lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka regulāros ikmēneša izdevumus var segt bez grūtībām, tomēr trešdaļai (33%) sabiedrības tas sagādā problēmas, liecina “Swedbank” Finanšu institūta veiktā iedzīvotāju aptauja1.

Tā trīs no desmit mājsaimniecībām atzīst, ka pēdējā gada laikā ir piedzīvojušas situāciju, kad ar ikmēneša ienākumiem nav bijis pietiekami, lai segtu ikdienas dzīvei nepieciešamos regulāros izdevumus. Turklāt teju katra desmitā ģimene ar šādu situāciju saskaras ik pēc pāris mēnešiem vai pat biežāk, kas norāda uz ievērojamu ienākumu un izdevumu atšķirību. Līdzīga situācija novērojama arī Lietuvā un Igaunijā – tur attiecīgi 41% un 39% iedzīvotāju aizvadītā gada laikā ir pieredzējuši naudas trūkumu regulāro izdevumu segšanai.

“Lai arī saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes publicēto informāciju, 2016.gadā palielinājies mājsaimniecību skaits, kas savus ikmēneša tēriņus spēj segt bez ievērojamām grūtībām, redzam, ka to iedzīvotāju skaits, kuriem ikmēneša izdevumu segšana ir izaicinājums, joprojām ir pietiekami liels. Turklāt visbiežāk finansiāli neaizsargātākās ir ģimenes ar izteikti zemiem ienākumiem, kā arī vientuļie vecāki,” norāda Evija Kropa, “Swedbank” Finanšu institūta eksperte.

Iedzīvotāji izvēlas kavēt maksājumus vai aizņemties

Brīžos, kad ar ikmēneša ienākumiem nav iespējams segt visus izdevumus, vairums mājsaimniecību pārskata savas prioritātes, atzīstot, ka sāk dzīvot taupīgāk un atsakās no noteiktiem tēriņiem (59%). Tam seko atsevišķu rēķinu apmaksas kavēšana līdz brīdim, kad ģimenes budžetā ieplūdīs vairāk naudas (42%), kā arī naudas aizņemšanās no radiem, draugiem vai paziņām (32%). Interesanti, ka studenti un iedzīvotāji ar vidējiem ienākumiem (350 līdz 500 eiro mēnesī) krīzes brīžos biežāk izvēlas ietaupīt uz citu izdevumu rēķina (attiecīgi 85% studentu un 75% vidēju algu saņēmēji). Savukārt atlikt rēķinu apmaksu visbiežāk izvēlas uzņēmēji vai pašnodarbinātie (61%), kā arī iedzīvotāji ar ienākumiem virs 700 eiro mēnesī (52%).

Būtiski retāk iedzīvotāji ir gatavi domāt par papildus ienākumu gūšanu ar mērķi mazināt ienākumu iztrūkumu – šādu iespēju apsver vien katrs ceturtais respondents. Savukārt katrs piektais respondents, samazinoties ikmēneša ienākumiem, izmanto iepriekš izveidotos uzkrājumus, lai segtu regulārās ikmēneša saistības. Tomēr vaicāti, cik ilgi būtu gatavi iztikt tikai no uzkrājumiem, teju puse jeb 49% aptaujāto atzīst – ne ilgāk par vienu mēnesi. Finansiāli drošāki jūtas vīrieši un gados vecāki iedzīvotāji, kuri ar saviem uzkrājumiem spētu iztikt pat uz laiku līdz pieciem mēnešiem, kā arī uzņēmēji, kuri šādās situācijās, būtiski nesamazinot savus tēriņus, spētu iztikt pat līdz septiņiem mēnešiem. Lai arī pēc Latvijas Bankas statistikas datiem noguldījumu apmērs komercbankās Latvijas mājsaimniecībām ir augošs un sasniedzis rekordlielu apmēru (5,9 miljardus), tomēr jāatzīst, ka liela daļa šo noguldījumu koncentrējas turīgo iedzīvotāju segmentā. Latvijas mājsaimniecības joprojām ir finansiāli ievainojamas un par nākotni nevar justies gana droši.

“Novērojam tendenci, ka uzkrājumu trūkuma dēļ, sarežģītākās situācijās iedzīvotājiem nākas lūgt aizņēmumu līdzcilvēkiem, tā vietā, lai aizņemtos paši no sevis. Nereti arī nākas saskarties ar viedokli, ka ienākumu apmērs ir pārāk zems, lai būtu iespējams veidot uzkrājumus, tomēr jāatceras – ja nevar atļauties uzkrāt, nevar atļauties arī aizņemties. Aizdarināt caurumus budžetā vislētāk un vieglāk ir no paša uzkrājumiem. Tāpēc ir svarīgi veidot „drošības spilvenu”, lai būtu no kā iztikt, ja nākas zaudēt darbu, saslimt, vai jāsedz kādi lieli, negaidīti tēriņi. Apsveicami, ja izdodas izveidot uzkrājumu trīs mēnešu vai pat pusgada ienākumu apmērā, tomēr ģimenes var justies jau ievērojami stabilāk, sakrājot arī vienu mēnešalgu lielu drošības spilvenu,” atzīmē Evija Kropa.

Lietuvieši biežāk aizņemtos, igauņi – tērētu uzkrājumus

Arī Lietuvā un Igaunijā iedzīvotāji nav pietiekami aizsargāti pret dažādiem ģimenes budžeta satracinājumiem – attiecīgi Lietuvā 39%, bet Igaunijā 44% iedzīvotāju ar līdzšinējo uzkrājumu palīdzību spētu izdzīvot vien mēnesi. Nonākuši finanšu grūtībās, lietuvieši un igauņi tāpat kā latvieši visbiežāk sāktu dzīvot taupīgāk (55% lietuvieši un 49% igauņi). Taču tālākā rīcība Baltijas valstu iedzīvotāju vidū atšķiras – kamēr latviešiem nākamā populārākā rīcība iztrūkuma segšanai ir rēķinu apmaksas atlikšana (42%), tikmēr lietuviešiem līdzekļu aizņemšanās no radiem un paziņām (39%), bet igauņi drīzāk izmantotu iepriekš izveidotos uzkrājumus (37%).

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Iedzivotaji , dzivo , no rokas – mute ! Toties , Valdiba , saeimas deputati , dzivo uz – URRA ! Latvija , ne vienam ierednim , nav doma , kad ari lauku laudis un vinu berni , grib EST un apgerb ties , bet to nevar atlauties . Nemaz nerunasim , par oensionariem . kadreiz Riga , bija tada firma – SIA Auto-Senior- , kur par direktoru bija Aldis Cirulis, bet es stradaju , sis firmas filiale Valka .Pazuda firma , ar visu direktoru , un manu darba gramatinu . Valsts Darba inspekcija paskaidroja , kad nevarot noskaidrot , kar atrodas , si persona! Ta , es paliku bez darba gramatinas un pazuda visi , nostradato gadu darba stazs . lai atjaunotu stazu , versos arhiva , bet neatceros , visas darba vietas . Katrs papiritis , no arhiva , maksa SMUKU naudinu , ko nevaru atlauties , jo sanemu pensiju – 75eiro ar centiem .Ta luk , ari iztieku , ar so naudinu !!!Un , daudzi iedzivotaji , ta dzivo . Bet , nekas ! Dievins , vinam atmaksas !!!

  2. CENZŪRA ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS Atbildēt

    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze

Pasaulē
Draugiem Facebook Twitter Google+