Mobilā versija
+2.9°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
9. augusts, 2012
Drukāt

Trēziņš: robežšķērsošanas problēmas ir arī Latvijas pusē

Foto - LETAFoto - LETA

Lai arī lielākās robežšķērsošanas problēmas ir Krievijas pusē, pamatīgs akmens ir metams arī Latvijas pusē, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam “Baltic Business Service” atzina Latvijas starptautisko autopārvadātāju asociācijas “Latvijas auto” valdes priekšsēdētājs Valdis Trēziņš.

“Protams, virzienā uz Krieviju robežšķērsošanas problēmas ir Krievijas pusē. Krievijas puse to lieliski apzinās. Tomēr tagad ir raksturīgs, ka problēmas ir arī Latvijas pusē. Parasti bremzē tā puse, kurā brauc iekšā. Piemēram, ja brauc uz Krieviju, tad problēmas sākas Krievijas pusē, savukārt ja uz Latviju – problēmas sākas pie mums. Piemēram, pašlaik pie mums brauc daudzas Ukrainas mašīnas, kuras nav, kam pārbaudīt, jo mūsu muitnieki bauda cigaretes, degvīnu un citas akcizētās preces. Viņi ar šo darba apmēru netiek galā,”  paskaidroja Trēziņš.

Viņš uzsvēra, ka autopārvadātāji neiebilst pret pārbaudēm, taču tām jābūt samērīgām. “Protams, mēs neesam pret pārbaudīšanu, bet man ir jautājums – vai tas, ka kāds šoferis sev ved lieku cigarešu paciņu, ir sliktāk nekā tas kontrabandists, kurš ved pāri cigaretes kravām. Izvērtējot no šāda viedokļa, ir vērts tam pievērst uzmanību. Iespējams, ka mums ir vajadzīga tāda kontroles sistēma, kas ir izlases veida. Tagad, piemēram, Silenē ir divas dienas jāpavada Baltkrievijas pierobežas teritorijā, lai tiktu iekšā Latvijā. Arī Terehovā mēdz būt, ka atgriešanās Latvijā ir ilgāka nekā izbraukšana no Latvijas. Tālab pamatīgs akmens ir metams arī mūsu pusē,” teica Trēziņš.

Viņaprāt, rindu samazināšanai uz robežas ir jārod risinājums, taču Finanšu ministrija uz pārvadātāju sūdzībām nereaģē, jo tam trūkst naudas un štata vietu. “Bet ne visu nosaka nauda. Mīļo stundiņ, veidojiet tā vietā tehnoloģijas. Piemēram, Eiropas Savienībā (ES) ir vienotā muitas informācijas tehnoloģija, kas paredz, ka gadījumā, ja no Vācijas tiek vesta krava, tad informācija par to uzreiz ir uz rokas Latvijas muitniekam. Tādu varētu izveidot arī tad, ja krava iet uz Krieviju. Arī Krievijā ir šādas prasības un arī tur nepieciešams, lai šī informācija par vedamo kravu būtu pie Krievijas muitnieka. Tomēr problēma ir tā, ka Latvijas un Krievijas muitas informācijas sistēmas nav savstarpēji savietojamas. Te, lūk, ir ES kompetence – lūdzu, vienojieties ar Krieviju par vienotu informācijas platformu, lai ziņas par kravu, kas nāk no Vācijas, būtu arī Krievijas muitas sistēmā. Šis jautājums ir jākārto ES līmenī. Tomēr Krievija nepieņem ES formātu, jo tur ir mazāk informācijas, nekā Krievija grib redzēt. Tad nu Krievija nostājas pozā un atsakās pieņemt ES muitas informācijas sistēmas datus. Šā iemesla dēļ ES ar Krieviju jau ilgi nespēj vienoties. Arī risinājuma šai problēmai diemžēl nav,” klāstīja “Latvijas auto”  vadītājs.

“Šajā ziņā malači ir somi, kas ir atraduši dažādus zaļos koridorus un citus sadarbības variantus ar Krieviju. Tur kravas iet cauri ātri, un loģistikas nozare un ostas turpina strādāt,” piebilda Trēziņš.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+