Mobilā versija
+18.7°C
Bernhards, Boriss, Rojs
Svētdiena, 20. augusts, 2017
8. maijs, 2017
Drukāt

“Triānas parks” gatavs cīņai (1)

Foto - THOMAS HANSES/EUROVISIONFoto - THOMAS HANSES/EUROVISION

62. Eirovīzijas dziesmu konkursa pirmajā pusfinālā konkurence starp 18 valstīm ir spēcīga, un starptautiskie bukmeikeri (Eurovisionworld.com) šobrīd pirmās trīs vietas paredz Zviedrijas, Armēnijas un Grieķijas pārstāvjiem, kamēr Latvija ieņem vien 11. vietu. Tomēr “Triānas parks” ir gatavs cīņai – uz Kijevu devusies līdz šim skaitliski lielākā Latvijas skatuves profesionāļu komanda. Tikmēr “LA” aptaujātie mūzikas eksperti uzskata, ka miljoniem televīzijas skatītāju iecienītajā konkursā izšķiroša loma ir tieši šovam, tāpēc, iespējams, balsu svaru kausus par labu Latvijas pārstāvjiem nosvērs “Triānas parka” košais priekšnesums un, kas zina, arī līdz pēdējam brīdim noslēpumā turētais Agneses skatuves tērps, kas atšķiršoties no tā, ko redzējām konkursa “Supernova” atlasēs.

 

Kopā ar “Triānas parku” vairākus gadus bez panākumiem mēģināji uzvarēt Eirovīzijas nacionālajā atlasē, tomēr kopš tā laika esat stabili iekarojuši savu vārdu popmūzikā. Vai nav mulsinoši atkal nokļūt konkursantu lomā?

A. Rakovska: Konkurss kā formāts, kurā konkurē ar tik dažādiem cilvēkiem, ir liels pārbaudījums. Biju milzīgā iekšējā konfliktā par to, kā to izdarīt pēc iespējas labāk un nepārdegt. Tev ir trīs minūtes, kurās atkal jāpierāda sevi, kaut reizē apzinos – nekas vairs nav jāpierāda, jo tu pats par sevi jau esi kaut kas. Man šobrīd apkārt ir liels aizsardzības un atbalsta burbulis – mana komanda. Jūtu atbalstu no savas ģimenes, faniem. Galvenais ir aiznest karogu līdz galam un izdarīt labāko.

 

Esi gatava uznācienam miljonu auditorijas priekšā?

Jā, sagatavošanās maratona pirmā daļa laimīgi ir noslēgusies. Kopš februāra, kad visu mēnesi burtiski dzīvojām televīzijā, nemainīgi ir ļoti daudz darba. Ir tik daudz menedžmenta jautājumu, ka reizēm šķiet – mūsu dziesma kaut kur pazūd šajā juceklī. Tāpēc pēdējā nedēļā pirms braukšanas uz Kijevu nekur neskrēju, netrakoju, lai mazliet noskaņotos notikumam un neaizbrauktu tur kā pārguris zombijs. Pirms konkursa galvenais bija darbs ar vokālu – ļoti palīdzēja Aminata, viņa strādāja arī ar bekvokāliem. Pašā pēdējā brīdī Kijevā mums pievienosies arī Liene Candy, kura mīt Maskavā.

Milzu skatuves mērogi nebiedē?

Kijevā skatuve nebūs tik liela, kā pierasts Eirovīzijā. Arī zāles ietilpība nav milzīga, dzirdēju, ka astoņi tūkstoši vietu. Šādi parametri man pat patīk labāk, jo šādi “Palladium” tipa jeb “medium size” (vidēja izmēra) koncerti mani uzrunā vairāk nekā daudzu tūkstošu arēna, jo enerģētiski šos cilvēkus savākt kopā ir vieglāk. Protams, apzinos, ka klātienes efekts šoreiz ir sekundārs, jo galvenais darbs ir ar kamerām, kā jau televīzijas pārraidē.

 

Vai ar līdzekļiem, ko ieguvāt “Supernovas” finālā kā balvu, pietiek, lai sagatavotos uznācienam Kijevā?

Balva šķiet liela, tomēr izmaksas ir mežonīgas – sākot no translēšanas tiesībām līdz pat priekšnesuma specefektiem, to visu sedzam paši. Esam 15 cilvēki, netipiski liela delegācija Latvijai, jo līdz šim, cik zinu, Latvijas pārstāvji turp devušies tādā kā ekonomiskajā režīmā. Tomēr uzskatu, ka profesionāli var strādāt tikai tad, ja līdzi brauc ļoti atbildīgi cilvēki, kas katrs pārzina savu jomu. Ja man jāuztraucas par gaismām vai skaņu, tas laupa enerģiju, kas jāvelta dziedāšanai un performancei.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+