Mārtiņš Ķibilds
Mārtiņš Ķibilds
Publicitātes foto

Kas ir Ulmaņa tiesneši? 34

Autors: Ilmārs Knaģis, politiski represētais

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

Visu cieņu žurnālistam Mārtiņam Ķibildam par televīzijas pārraidi “Atslēgas”. Skatos tās ar interesi. Bet tad 17. maijs – kā darvas karote medus spainī! Ja nezini, tad nerunā un neatkārto latviešiem raksturīgo – “no vienas puses tā, no otras šitā”.

Kādas zināšanas par Kārli Ulmani un par tiem laikiem ieguva TV skatītājs, 17. maijā noskatoties kārtējo raidījumu “Atslēgas”? Okupācijas laikā par to vispār nerunāja. Pēc neatkarības atjaunošanas sākās “zobu trīšana”. Visu slikto, kas bija noticis (un nebija noticis) ar Latviju, pierakstīja Ulmanim: gan demokrātijas sagrāvi, gan fašismu, gan minoritāšu vajāšanu, pat krievu okupāciju un vēl, un vēl.

CITI ŠOBRĪD LASA

Ir trīs mīti Latvijas vēsturē, par kuriem attieksme var būt tikai pozitīva. Tie ir mīti par latviešu strēlniekiem, par latviešu leģionāriem vācu armijā un par Kārli Ulmani un viņa laiku. Nebūtu viņu, nebūtu Latvijas valsts. Vai ar to nepietiek?

Un vēl! 17. maija pārraidē ir pārkāpts nerakstītais likums, ka ar šodienas domāšanu nevar runāt par to, kas noticis pirms daudziem gadiem, citos laikos, citos apstākļos.

Es labi atceros to maija rītu. Daugavmala bija ļaužu pilna. Arī mēs ar papu. No Krustpils uz Jēkabpili cēlās prāmis ar aizsargiem. Tilta toreiz vēl nebija. Prāmis bija izgreznots ar nupat uzplaukušiem bērziem, kalmēm un ozolzaru vainagiem, kā Vasarsvētkos, kā Jāņos. Spēlēja pūtēju orķestris. Paps ar daudziem sveicinājās, sarunājās, smējās. Pirms dažām dienām Rīgā bija noticis apvērsums. Valsts iekārtas maiņa. Jēkabpils 4. aizsargu pulks bija viens no izredzētajiem, kas piedalījās 15. maija valsts apvērsumā. Otrs bija Madonas pulks un daļa Rīgas pulka. To es uzzināju vēlāk.

Liekas, ka mūsu dzīvē nekas nemainījās. Tikai vēl vieni jauni valsts svētki. Karogi, ploškas, vakarā uguņošana, jaunas, skanīgas dziesmas.

Manā dzīvē tā tikai epizode, bet valsts, tautas dzīvē? Ko tauta par to zina? Tikai to, ko tai stāsta žurnālisti, vēsturnieki, politiķi, kas paši patiesībā nav izdarījuši ne simto daļu no tā, ko izdarīja Kārlis Ulmanis. Gan būdams pie varas, gan nebūdams.

Vecs jautājums no klasikas – “bet kas ir tiesneši”?

NOSKATIES RAIDĪJUMU: Atslēgas: «1934. gada 15. maija apvērsums»