×
Mobilā versija
+10.2°C
Visvaldis, Nameda, Ritvaldis
Otrdiena, 24. aprīlis, 2018
15. februāris, 2018
Drukāt

Trieciens banku reputācijai (7)

Foto - Evija Trifanova/LETA un Ieva Čīka/LETAFoto - Evija Trifanova/LETA un Ieva Čīka/LETA

Vakar īpaši sasauktā preses brīfingā "ABLV Bank" ar žurnālistiem runāja valdes priekšsēdētāja vietnieks Vadims Reinfelds. Bankas lielākie akcionāri – padomes priekšsēdētājs Oļegs Fiļs (no labās) un valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis (no kreisās) – bankai izvirzītos pārmetumus nav komentējuši.

“”ABLV Bank” uzskatāma par novatorisku un progresīvu attiecībā uz pieeju, kādā tiek apieti finanšu sistēmas noteikumi. Banka veicina naudas atmazgāšanas un regulējošo noteikumu apiešanas shēmas un nodrošina, ka viltus dokumentācija finanšu shēmu atbalstīšanai ir augstākās kvalitātes, ko sagatavo paši bankas darbinieki. Bankas biznesa prakse nodrošina finanšu pakalpojumu sniegšanu klientiem, kuri vēlas izvairīties no regulatoru prasībām. Bankas vadība un darbinieki ir līdzvainīgi klientu pretlikumīgajās finanšu darbībās, tostarp naudas atmazgāšanā un tā dēvēto čaulas uzņēmumu izmantošanā, lai slēptu to pretlikumīgo bankas darījumu patieso dabu un atbildīgo identitātes.” Šādas apsūdzības lasāmas otrdien publicētajā ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla jeb “FinCEN” paziņojumā par Latvijas trešo lielāko banku “ABLV Bank”.

Kas vēl būtiski – paziņojumā teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017. gadam ar kukuļu palīdzību ietekmējusi amatpersonas Latvijā, lai pret banku netiktu vērstas tiesiskas darbības. “FinCEN” gan nemin, kuras varētu būt iesaistītās amatpersonas.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs paziņojis, ka sācis pārbaudi par “FinCEN” paziņojumā minēto informāciju par kukuļdošanu. Banka kategoriski noraida, ka tā savā labā kukuļojusi augstas Latvijas amatpersonas.

Saeimas deputāts Kārlis Seržants aģentūrai LETA norādījis, ka Latvijas tiesībsargājošajām institūcijām jāvēršas ar tiesiskās palīdzības lūgumu ASV, lai saņemtu sīkākas ziņas par pārmetumiem. Līdzīgu viedokli paudis Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš, kurš “FinCEN” atzinumā pausto informāciju uzskata par šokējošu un skandalozu.”FinCEN” paziņojumā norādīts, ka pret “ABLV Bank” plāno noteikt sankcijas par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. Ministrijas lēmums liek finanšu institūcijām veikt īpašus pasākumus pret banku – tie var ietvert, piemēram, ziņošanu par noteiktām trans­akcijām un korespondentkontu vai izmaksas kontu aizliegumu.

Uz ārkārtas tikšanos ar medijiem kā vienīgais no "ABLV" vakar bija ieradies kompānijas valdes priekšsēdētāja vietnieks Vadims Reinfelds, kurš bankas paziņojumu nolasīja no lapas un uz citiem jautājumiem atbildēt atteicās, ātri dodoties prom. Foto - Timurs SubhankulovsUz ārkārtas tikšanos ar medijiem kā vienīgais no "ABLV" vakar bija ieradies kompānijas valdes priekšsēdētāja vietnieks Vadims Reinfelds, kurš bankas paziņojumu nolasīja no lapas un uz citiem jautājumiem atbildēt atteicās, ātri dodoties prom. Foto - Timurs Subhankulovs

“ABLV Bank” valdes priekšsēdētāja vietnieks Vadims Reinfelds vakar īpaši sasauktā preses brīfingā sacīja, ka banka kategoriski nepiekrīt paziņojumā izskanējušajai informācijai. “Esam vērsušies Valsts policijā un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā ar lūgumu pārbaudīt šo informāciju. Nedz banka, nedz tās darbinieki nekad nav veikuši kukuļdošanu attiecībā ne pret vienu amatpersonu. Šādā veidā bankas vadība tiek apsūdzēta sevišķi smagu noziegumu izdarīšanā – tas ir liels kaitējums mūsu reputācijai. Uzsveram, ka esam atvērti jebkurām jaunām vai atkārtotām pārbaudēm un esam atvērti sadarbībai ar ASV valsts iestādēm, sniedzot viņiem neierobežotu pieeju informācijai. Pēdējo gadu laikā esam pielikuši milzīgas pūles, lai pilnveidotu iekšējās kontroles sistēmas, un arī turpmāk būsim gatavi jebkurām rekomendācijām, kas stiprinās bankas darbību. Pēdējo gadu laikā esam veikuši vairākas pārbaudes, tostarp sadarbībā ar dažādiem ASV konsultantiem, kuru ieteikumus esam ieviesuši arī bankas darbībā,” sacīja V. Reinfelds, piebilstot, ka banka piekopj nulles toleranci pret jebkuru klientu, kura darbību var saistīt ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu vai sankciju apiešanu.

Attiecībā uz paziņojumā norādīto par to, ka banka izmantota Ziemeļkorejas naudas pārskaitījumiem, Reinfelds sacīja, ka saistībā ar Ziemeļkoreju no regulatora puses bija sākta administratīvā lieta, kas noslēgta, secinot to, ka bankas darbībā nav konstatēti pārkāpumi.

Otrdien banka izplatīja paziņojumu, kurā teikts, ka “FinCEN” ziņojumā par komercbanku “ABLV Bank” izmantota nepatiesa informācija, kā arī nav ņemts vērā bankas pēdējos gados paveiktais noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā. Banka uzsvēra, ka sagatavotais ziņojums ir departamenta priekšlikums, par kuru 60 dienu laikā banka var iesniegt rakstiskus iebildumus.

“ABLV Bank” pārstāvis Jānis Bunte vakar arī informēja, ka apmēram pusotra gada laikā bankas informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmās un biznesa procesu uzlabojumos, kas saistīti ar klientu un darījumu kontroli, banka ieguldījusi 9,5 miljonus eiro. “Plānveidīgi un mērķtiecīgi veikta klientu bāzes pārskatīšana, un, salīdzinot ar 2015. gada beigām, 2017. gada beigās esam to samazinājuši par 21,3%. Atteicāmies no sadarbības ar klientiem, kuru darbība varēja radīt nepieņemami augstu risku, vai arī klienti nebija gatavi pietiekamā apmērā sniegt darījumus paskaidrojošu informāciju,” pauda J. Bunte.

 

Bankas uzraudzība uz FKTK pleciem

Būtiski, ka “ABLV Bank” kā viena no trim lielākajām Latvijas bankām atrodas tiešā Eiropas Centrālās bankas (ECB) uzraudzībā. Tā gan norit sadarbībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK). Kā “LA” paskaidroja ECB pārstāve Uta Harnišfēgere, ECB neatbild par naudas atmazgāšanas un klientu aizsardzības jautājumiem, līdz ar to tas ir FKTK pārziņā. FKTK savā paziņojumā norādīja, ka veikusi attiecīgas uzraudzības darbības, neprecizējot gan, kādas, jo to “neļaujot paust FKTK likums”. “Tomēr vēlamies uzsvērt, ka “ABLV Bank” ir atbildīga par turpmāko risinājumu vadību, veicot attiecīgu saziņu un darbu ar paziņojuma autoriem ASV institūcijās,” sacīja FKTK pārstāve Agnese Līcīte.

U. Harnišfēgere vēl piebilda, ka ECB kā 119 banku uzraudze novēro radušos situāciju, taču visa tālākā rīcība ir atkarīga tikai no FKTK, kam nav pienākums atskaitīties ECB. “Ja FKTK lūgtu, tad ECB pats galējais soda mērs būtu bankas licences atņemšana,” skaidrojot, kurš ir atbildīgs par banku uzraudzību, sacīja ECB pārstāve.

 

Jāuztver nopietni

Latvijas Komercbanku asociācija (LKA) savā paziņojumā norādīja, ka atbalsta banku uzraugošo institūciju skaidru un izlēmīgu rīcību konstatēto trūkumu novēršanā.

LKA valdes loceklis Jānis Brazovskis aģentūrai LETA sacīja, ka ikviens konstatētais trūkums jāuztver nopietni un nekavējoties jāveic iekšējā izmeklēšana. “Šādos gadījumos noteikti jālemj par neatkarīgu konsultantu piesaisti,” sacīja Brazovskis, piebilstot, ka ikviens šāds gadījums nopietni iedragā nozares reputāciju, liekot katram tirgus spēlētājam vēlreiz izvērtēt valstij un nozarei kopumā piemītošos paaugstinātos riskus ar atsevišķiem pakalpojumiem, klientiem un jurisdikcijām.

 

Ziņo par aizdomīgiem darījumiem

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests pagājušajā gadā no Latvijas komercbankas “ABLV Bank” ir saņēmis vairākus ziņojumus par neparastiem un aizdomīgiem darījumiem, turklāt daļu šīs informācijas dienests nodevis izvērtēšanai tiesībsargājošām iestādēm, aģentūrai LETA teicis dienesta priekšnieks Viesturs Burkāns. “FKTK pienākums ir pārbaudīt, vai bankā tiek ievērotas šā likuma prasības. Ja uzraugs konstatē banku klientu aizdomīgus darījumus, par kuriem banka labprātīgi nav ziņojusi dienestam, tad viņa pienākums ir vērsties pie mums ar attiecīgiem ziņojumiem,” teicis V. Burkāns.

 

“ABLV Bank” skaitļos

* Pēc aktīvu apmēra (3,626 miljardi eiro) “ABLV Bank” 2017. gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā.

* 2017. gada deviņos mēnešos “ABLV Bank” bija otra lielākā peļņa (pirmajā vietā “Swedbank”) – 40,837 miljoni eiro, kas bija par 33,4% mazāk nekā šajā periodā pirms gada, un veidoja 16,7% no Latvijas banku sektora kopējās peļņas.

* Noguldījumos banka 2017. g. septembra beigās bija piesaistījusi 2,668 miljardus eiro, bankas kredītportfelis bija 1,006 miljardi eiro.

* Bankas lielākajiem akcionāriem – Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei – uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas pamatkapitāla.

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. Riktīgs krievu un ž midzenis. Ar cerībām uz krievu uzvaru Latvijā.

  2. Bankas ir parazītiski veidojumi ,kas par depozītiem nemaksā ,par kredītiem plēš naudu un kad bankrotē,tad tauta samet naudu.

  3. Parexa tradīciju turpinātāji, tā pēc skata izskatās. Vai tad tāpat sekos pasaules ekonomiskā krīze? Droši vien tas nekāds brīnums arī nebūs . Kā rebes taisot salaulājas bankas ar valdības vīreļiem, tā krīzīte setsvidū.

  4. Kāds tur trieciens? Sagrāve!
    + tūlīt viņus ar prasīs izdot ASV tiesai, gan jau ka.
    Lai veicas, khe, khē:)

  5. Vai,vai tik Pauls arī nav ieguldījis savu naudiņu?

  6. kamēr jeņķi neuzbrēca – sasmacis kā purvā…

Draugiem Facebook Twitter Google+