Kā padarīt drošāku satiksmi uz Latvijas ceļiem? 5
Pēc pagājušās nedēļas traģiskajiem ceļu satiksmes negadījumiem pieredzējušiem autovadītājiem vaicāju, kā mainīt situāciju uz Latvijas ceļiem.
Edvīns Toleiks, Dobeles autobusu parka šoferis: “Protams, ceļu satiksmi var padarīt drošāku! Jāmainās pašiem autovadītājiem un motociklistiem. Manam autobusam arī nesen iebrauca aizmugurē. Šā auto vadītājs – jauns vīrietis – teica: “Neskatījos, neievēroju distanci.” Tā tie negadījumi notiek. Par motociklistiem vispār nerunāsim. Policistiem vajadzētu stāvēt pie krustojumiem – tur motociklisti visu laiku pārkāpj noteikumus! Mums jāpārliecinās divreiz spogulī, bet viņiem nekas nav jādara. Trāpās bedre vai akmens un lido zem trolejbusa. Trieku var ķert, kā viņi brauc: pagriezienus nerāda, sabiedriskajam transportam lien priekšā… Kāpēc tāda nekaunība? Tāpat arī gājēji ir neuzmanīgi, ejot pāri ielām. Ja es braucu ar atļauto ātrumu, dažkārt nemaz nevaru nobremzēt, kad gājējs vai velosipēdists pēkšņi izlec priekšā. Bargākus sodus neatbalstu – ja tev ir ģimene un iznāk iekrist… man tas nozīmē darba zaudēšanu. Ne jau mēs, kuri dzīvo no algas līdz algai, pārkāpjam noteikumus, bet tie, kuri izvelk no kabatas žūksni un brauc tālāk.”
Sergejs Marčenko, Jelgavas autobusu parka šoferis: “Pašam jābūt uzmanīgam, tas arī viss. Kur jābrauc uz 50 km/h, tas arī jāievēro. Paši vainīgi, nevienu citu nevar vainot. Tās mašīnas tagad ir diezgan jaudīgas un nevar novaldīt. Ceļu infrastruktūra, ceļu apstākļi arī ietekmē šos negadījumus. Pieradis braukt sausā laikā, nedaudz uzlīst, neievēro distanci, nevar nobremzēt, un viss. Nezinu, cik stingri tagad notiek jauno šoferu apmācība, bet mums savā laikā nopietni mācīja. Ceļu satiksme bija pirmajā vietā. Bargāki sodi diez vai te līdzēs. Tie, kas pieraduši lidot, tie turpinās.”
Dainis Minkevičs, starppilsētu autobusu pārvadātāja “Nordeka” šoferis: “Pie vainas ir tikai un vienīgi cilvēku stulbums. Reizēm rodas jautājums: kā viņi vispār tikuši pie tiesībām? Varbūt pirkuši? Es zinu to Bauskas ceļu, kur pagājušajā nedēļā bija negadījums. Tur ir ļoti labs ceļš. Pārsniedza ātrumu? Bet vai bija tā vērts? Kamēr nemainīsies braukšanas kultūra, tikmēr nekas nenotiks. Ar to pie mums ir diezgan bēdīgi, ja salīdzinām ar citām zemēm Eiropā. Sodu palielināšana, manuprāt, neko nemainīs, jo kā ir tie 5 – 15 pieķertie dzērājšoferi ik dienu, tā ir. Mums ir milzīgi sodi, bet nekas nemainās… Tiem dzērājiem jau nav ko maksāt, cietums arī viņus neizmaina. Motociklisti ir atsevišķa kategorija. Plakāti vēstīja – “Skaties divreiz!” Es varu skatīties piecreiz, bet, ja braucu ar 90 km/h un motocikls ar 200 km/h, tā skatīšanās neko nemainīs. Cēsīs kādreiz bija motociklistu saiets, un es viņu vadītājam uzdevu vienkāršu jautājumu – vai viņiem ir citi satiksmes noteikumi? Neko neatbildēja…”
Didzis Celmiņš, starppilsētu autobusu pārvadātāja “CATA” šoferis: “Ceļu infrastruktūra arī kaut ko var ietekmēt, bet lielākoties avārijas notiek pašu cilvēku vainas – neuzmanības – dēļ. Izskanējis viedoklis: varbūt jauniešiem vajadzētu aizliegt braukt ar pārāk jaudīgām mašīnām. Iespējams, jāmaina noteikumi, kas regulē, kādas mašīnas var iegādāties jaunie braucēji. Fotoradarus gan pārāk neatbalstu, jo autovadītāji pie tiem piebremzē, bet tālāk atkal turpina iepriekšējā ātrumā. Labāk, lai vairāk policistu dežurē uz ielām vai arī jāizvieto radaru butaforijas, kad vadītāji nezina – vai tajā ir ievietota kamera vai nav. Manuprāt, braukšanas kultūra ar katru gadu pasliktinās – izplatīta uzvedība ir, kad nogriež ceļu citam satiksmes dalībniekam, neļauj nogriezties utt. Vajadzētu ieviest braukšanas apmācību visos gadalaikos, jo īpaši apgūstot braukšanu ziemas apstākļos. Sodi tomēr ir ļoti individuāla lieta, jo daudziem tie sodi neko nenozīmē, citam tas var būt iztikšanas jautājums. Naudassodi varētu būt lielāki, bet tos vajadzētu piemērot atkarībā no cilvēka ienākumu līmeņa.”
