Trihogrammas – spožās superlapsenes, kas liks smaidīt ķiršu un ābeļu īpašniekiem 2
Kad vaicāju bioloģijas zinātņu doktorei, uzņēmuma “Bioefekts” vadītājai Anitai Lielpēterei, kas jauns augu bioloģiskās aizsardzības jomā, viņa nosauc trihogrammu. “Jaunums ir trihogramma, kas jāizlaiž rudenī! Kāpēc? Tagad kaitēkļi iedēj savas olas, lai pārziemotu, bet, ja palaidīsim trihogrammu tagad, tad pārziemos mūsu trihogramma, nevis šie kaitēkļi un, iespējams, nākamgad varēsit smaidīt – āboli un ķirši būs tīri.”
Izskatās, ka mazā spožlapsenīte pamazām kļūst par superlapseni – ik pa laikam kāds lietotājs pavēstot savu eksperimentu rezultātus un atklājas, ka kukainītis der ne tikai zinātniski jau pārbaudītajā cīņā ar ābolu tinēju, zirņu tumšo tinēju, kāpostu un rāceņu balteni, kāpostu pūcīti un cekulkodi, plūmju tinēju, bet arī speciālistu vēl netestētā kaujā, piemēram, ar ķiršu mušu.
Spožlapsenīšu superspēks slēpjas viņu dabas dotajā uzdevumā sadēt savas oliņas daudzu sugu kaitīgo tauriņu olās. To kāpuri izēd parazitēto olu saturu, un augu kaitēkļi neattīstās. Trihogrammas izlaiž, kad kaitēkļi masveidā dēj olas. Bitēm tās nekaitē. Ja trihogrammas labi iedzīvojas, nākamajā gadā tās var nepapildināt.
Šā augu aizsardzības līdzekļa izaudzēšana nav vienkārša, stāsta “Bioefekta” vadītāja. Spožlapsenītēm vajag siltumu ne mazāku par 25 grādiem un uzmanību – katru dienu, arī brīvdienās.
Trihogrammu lietotājam pareizajā laikā atliek tikai atvērt burciņu ar spožlapsenīšu oliņām, kas atrodas gartaustu kodes olās, visu pārējo tās izdarīs jūsu vietā. “Atšķirībā no cilvēka viņas reti kad kļūdās,” piebilst A. Lielpētere.
