Mobilā versija
+2.9°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
19. maijs, 2015
Drukāt

Triju dzejnieku attiecību vēsture

Just_dzili_7

Ir prieks saņemt grāmatu, kuru sarūpējis erudītais literatūrzinātnieks Jānis Zālītis, kas daudzus gadus pētījis gan šā gada jubilāru Raiņa un Aspazijas, gan traģisma un noslēpuma apdvestā dzejnieka Jāņa Ziemeļnieka dzīvi un daiļradi.

Jau sastādītāja vārds vien liek ar uzticību ņemt rokās apjoma ziņā nelielo grāmatiņu, lai vērtu to vaļā mierīgā brīdī, kad iespējams nopietni un ar iedziļināšanos iegrimt tekstā.

Un sākam ar vāku. Tas ir portretiski informatīvs un saturiski ilustratīvs, taču jēdzieniski pilnībā atbilst tikai grāmatas būtības trešdaļai – Rainis un Aspazija caur J. Ziemeļnieka uztveres prizmu. Grāmatas saturs ir plašāks – dzejnieku vēstulēs, J. Ziemeļnieka rakstos un Aspazijas lugā tikpat lielā mērā atspoguļojas Aspazijas (mazāk – Raiņa) attieksme pret J. Ziemeļnieku, jo par Raiņa un jo īpaši Aspazijas labvēlīgo un uzticēšanās pilno attieksmi pret jaunāko kolēģi liecina ne tikai sarakste, bet arī abu lielo dzejnieku sniegtās atbildes intervētājam par dažādiem viņu dzīves posmiem, darbu tapšanas vēsturi un par jaunrades procesu, ko J. Ziemeļnieks atspoguļojis savos rakstos. Un, protams, grāmatā ietvertā Aspazijas poētiskā luga “Jānis Ziemelis”, kas veltīta dzejniekam Jānim Ziemeļniekam.

Arī grāmatas nosaukums – “Just dziļi dzīvību un nāvi…” attiecas vairāk uz J. Ziemeļnieka saasināto, ne Aspazijas un Raiņa pasaules izjūtu (šajā ziņā vāka attēls ir precīzs – Ziemeļnieks ir centrā). Atbilstošs ir apakšvirsraksts “Jānis Ziemeļnieks dialogā ar Aspaziju un Raini”, un gribas piebilst – arī dialogā ar publicētajos dzejnieku tekstos neminēto, bet J. Zālīša izsmeļošajā un informatīvi blīvajā priekšvārdā un plašajos komentāros ietverto laikmeta un biogrāfiskās informācijas milzīgo apjomu. Tieši literatūrpētnieka komentāros, kas precizē un paskaidro J. Ziemeļnieka rakstos sniegto informāciju un ietver arī daudz citātu un papildinformācijas avotu norāžu, atklājas Aspazijas un Raiņa dzīves detaļas un kopsakarības.

Grāmatas saturu veido sastādītāja priekšvārds, tam sekojoša hronoloģiski sakārtota vēstuļu, J. Ziemeļnieka rakstu un citu personu vēstuļu un rakstu publikācija, interesanta fotomateriāla kopa, Aspazijas luga “Jānis Ziemelis”, sastādītāja komentāri un personu rādītājs. Grāmata ir izcils akadēmiskā līmenī veikts literatūrpētnieka darbs, kas lasāms kā aizraujošs romāns, modernā veidā vēstījuma kopainu būvējot no dažādās grāmatas daļās rodamas un sintezējamas informācijas – faktoloģiskās, emocionālās un hipotētiskās.

Un visbeidzot – kad grāmata ir izlasīta un aizvērta, var vēlreiz palūkoties uz izdevniecības veikumu. Līdz ar prieku par slavējamo iesaistīšanos Raiņa un Aspazijas jubilejas gada svinēšanā paliek nopūta par to, ka attēli varēja būt kvalitatīvāk sagatavoti vai arī papīrs izraudzīts veiksmīgāk, fotoblokam lietojot krītpapīru. Un otrs – lasot grāmatu kā moderno romānu un šķirstot to uz priekšu un atpakaļ, veiksmīgāks un lasītājam draudzīgāks būtu iesējums ar šūtām, ne tikai līmētām burtnīcām. (Starp citu, grāmatā neatradu informāciju par tipogrāfiju, kas veikusi poligrāfijas darbus.) Jā, vēl tāds sīkums, kas tomēr nav sīkums: būtu noderējis prasīgāks redaktora skatiens: priekšvārdā izteiksme dažkārt strupa un aprauta, it kā rakstāmais būtu steigā tapis. Literatūrzinātniekam J. Zālītim raksturīga plastiskāka valoda, un redaktora darbs būtu bijis autoram to atgādināt.

Interesants aspekts šīs grāmatas dzīvē ir tās paralēla esamība Ingas Ābeles veidotajai izrādei “Aspazija. Personīgi” Jaunajā Rīgas teātrī, kur A. Pelēča eseja “Trīs tikšanās ar dzejnieci”, kas ietverta arī J. Zālīša sastādītājā grāmatā, izmantota kā emocionāls ietvars stāstam par Aspazijas un Raiņa dzīvi. Bija sajūta, ka uztverē saplūst J. Zālīša veidotā grāmata un izrāde ar I. Ābeles veidoto tekstu. Arī tas ir veiksmīgi – veidojas kopīga kultūrtelpa.

Pievienot komentāru

Oņegins ar dzīves pieredzes čemodānu. Saruna ar Aināru Rubiķi un Rēziju KalniņuCeturtdien, 8. decembrī Latvijas Nacionālajā operā pirmizrādi piedzīvos P. Čaikovska opera "Jevgeņijs Oņegins". Pie pults stāsies diriģents Ainārs Rubiķis, režisore ir Rēzija Kalniņa, kurai šī būs debija mūsu operā un kura šajā uzvedumā aicina skatītāju "uz romantiku, ilūzijas un realitātes cīņu".
Draugiem Facebook Twitter Google+