Kultūra
Teātris un kino

Triju Zvaigžņu ordenis par… neuzņēmību. Kas notiks ar Latvijas Leļļu teātrim gatavoto aktierkursu?0


Jūnija pirmajā pusē visiem interesentiem tiek piedāvāta iespēja noskatīties aktieru un režisoru kursa studentu diplomdarbu izrādes. Rīt un svētdien, 16. jūnijā, “Dirty Deal Teatro” pirmizrādi piedzīvos Ģirta Šoļa leļļu un objektu teātra kursa iestudējumu “Brīvības garša”.
Jūnija pirmajā pusē visiem interesentiem tiek piedāvāta iespēja noskatīties aktieru un režisoru kursa studentu diplomdarbu izrādes. Rīt un svētdien, 16. jūnijā, “Dirty Deal Teatro” pirmizrādi piedzīvos Ģirta Šoļa leļļu un objektu teātra kursa iestudējumu “Brīvības garša”.
Publicitātes foto

Bijušais Latvijas Leļļu teātra galvenais režisors kritizē teātra direktora pasivitāti, kuras dēļ faktiski apstājusies štata atjaunošanās.

Pavasara sākumā izskanēja informācija, ka no paša Latvijas Leļļu teātra pirms četriem gadiem iniciētā leļļu aktieru kursa Kultūras akadēmijā šogad teātris no 15 diplomandiem varēs uzņemt vien pāris. Patlaban kļuvis skaidrs, ka tie, ko uzņems, būs četri jaunie aktieri – “Kultūrzīmēm” atzina teātra direktors Vilnis Beķeris. Tomēr plašāk par teātra attīstības stratēģiju viņš būšot gatavs runāt vien augustā, tuvojoties sezonai.

Tika izteikts pieļāvums, ka vēl dažus aktierus štatā varētu uzņemt nākamgad, taču skaidrs, ka neviens no šāgada diplomandiem ne var, ne arī grib gadu sēdēt bez darba, nogaidot, vai viņi teātrim būs vajadzīgi. Vēl vairāk – jau patlaban lielākā daļa aktierkursa iesaistījušies dažādos projektos, un viņu kursa vadītājs Ģirts Šolis, kurš līdz jūnijam bija arī Latvijas Leļļu teātra galvenais režisors, uzskata – beidzēji ir profesionāli tik spēcīgi, ka viņiem vajadzētu tikai jumtu virs galvas un iespēju apmaksāt komunālos maksājumus, lai būtu gatavs teātris.

Katram sava izvēle

Vilnis Beķeris sarunā ar “Kultūrzīmēm” pauda, ka piedāvājis darbu pavisam 11 jaunajiem speciālistiem – astoņiem no Leļļu teātra aktieru kursa, kā arī trim jaunajiem režisoriem –, bet darba piedāvājumu pieņēmuši četri.

Sava motivācija ir gan tiem, kuri piedāvājumu pieņēma, gan arī tiem, kuri atsacījās.

Matīss Budovskis, kurš izlēmis, ka Leļļu teātrī tomēr nestrādās, teic, ka viņa izvēli ietekmējis tas, kā notikušas sarunas ar teātra vadību: “Sākotnēji nebija domas, ka neiešu. Piedāvāja vietu trim aktieriem, bet līgumus solīja slēgt tikai pēc tam, kad būsim beiguši skolu. Pēc LTV raidījuma “Kultūršoks” uzaicināja mani un vēl divus kursabiedrus parakstīt līgumu uzreiz, bet it kā aiz muguras visiem pārējiem. Tas nešķita pareizi.

Pēc tās sarunas sapratu, ka mums ar teātri nav īsti pa ceļam arī tādēļ, ka nesakrīt mākslinieciskā vīzija, turklāt direktors daudz stāstīja, ar ko teātris pelna. Ja man jādomā, kā teātris pelna naudu, tad vairs neredzu atšķirību ar jebkuru citu uzņēmumu, jo, reiz esmu izvēlējies šo profesiju, gribu to darīt labā kvalitātē un to, kas mani aizrauj.”

Pirmos aizraujošos darbus Matīss Budovskis jau atradis. Kopā ar kursabiedriem viņš iesaistīsies Toma Treiņa veidotajā izrādē “Pagalms atdzīvojas”, ko rādīs Valmieras teātra vasaras festivālā, kā arī Annas Ķirses komponētajā “Koku operā”, ko 17. un 18. augustā rādīs Hirinsalmi (Somija).

Piedāvājumi esot līdz ziemai, un šobrīd jaunais aktieris prāto arī par maģistrantūras studijām jau režijas specialitātē.

Ne visi, kuri izlēmuši darbu teātrī nepieņemt, vēlējās par savu izvēli runāt. Savukārt tie kursa absolventi, kuri Leļļu teātra darba piedāvājumu pieņēmuši, uzskata, ka darbavieta piedāvā stabilitāti, kuru tad iespējams papildināt ar dažādiem citiem projektiem.

“Izvēlējos doties uz Leļļu teātri, jo tā ir mana specializācija, turklāt šobrīd nebija arī piedāvājumu no citiem teātriem,” saka Elīna Bojarkina. Viņa jau zina pirmās lomas – Mazā raganiņa režisores Lailas Kirmuškas iestudējumā, kā arī Pepija Garzeķe tāda paša nosaukuma izrādē. Savukārt kopā ar nu jau bijušajiem kursabiedriem paredzēts iestudēt patstāvīgu izrādi projekta “Latvijas Skolas soma” ietvaros.

Arī Rihards Zeļezņevs, kuru Latvijas Leļļu teātra skatītāji jau varēja novērtēt Ģirta Šoļa iestudētajā objektu izrādē pieaugušajiem “Kazanova”, nolēmis pieņemt Viļņa Beķera izteikto darba piedāvājumu. “Uzskatu, ka varu teātrim kaut ko dot un paralēli attīstīt sevi citos projektos – teātris man neliedz to darīt, un es varēšu visu apvienot. Leļļu teātrī turklāt man ir iespēja ne tikai piedalīties izrādēs, bet arī komponēt tām mūziku,” lēmumu pamato jaunais aktieris.

Teātrim būtu jāmainās strukturāli

Kursa vadītājs un vēl nesenais Latvijas Leļļu teātra galvenais režisors Ģirts Šolis ir pārliecināts – viņa studenti nepazudīs, un zaudētāji šajā situācijā ir tikai pats teātris un, protams, tā skatītāji.

Bijušais galvenais režisors kritizē teātra direktora pasivitāti, kuras dēļ faktiski apstājusies štata atjaunošanās:

“Iepriekšējais Leļļu teātra kurss bija pirms 15 gadiem, manējais, un arī ar to Beķera kungam neizveidojās tuvas attiecības. Domāju, ka, iespējams, šajā laikā kaut kas varbūt mainījies, apstākļi uzlabojušies, un man bija cerība un vēlme iekļaut teātra štatā maksimālo iespējamo cilvēku skaitu.”

Režisors tomēr atzīst, ka, sistēmā neko nemainot, paņemt teātrī sešus jaunus aktierus varētu būt sarežģīti – nebūtu pat iespējas viņiem nodrošināt ģērbtuves.

Patlaban Latvijas Leļļu teātrī ir 20 štata aktieri – 11 latviešu un deviņi krievu trupā. Līdz ar Daugavpils teātri (DT) tas ir viens no diviem valsts teātriem ar divām trupām, tomēr DT abu trupu saplūšana ir daudz izteiktāka un mērķtiecīgāka.

Ģirts Šolis norāda – teātra vadībai būtu nepieciešams stratēģiski izlemt, kā rīkoties, jo ikdienā esot manāms gan tas, ka nav intereses par studijām Leļļu teātra aktieru krievu plūsmā, turklāt sarežģīti arī konkurēt ar leļļu izrādēm, kuras iebrauc viesturnejās no Krievijas.

Tikmēr aktīvajā teātra repertuārā vienlaikus ir 72 dažādas izrādes, no kurām pat pieprasītākās tiek rādītas, augstākais, divas reizes mēnesī.

Turpretī plašais Latvijas tirgus pirmsskolas izglītības iestādēs un skolās pilnībā atdots pusprofesionālām un pavisam amatieriskām apvienībām.

“Tas ir tikai mans viedoklis, bet uzskatu, ka teātrim būtu jāmainās strukturāli, piedāvājot vairāk rādīt jaunās izrādes. Otrs – nebaidīties no jauneklīgākas pasniegšanas formas,” komentē Ģirts Šolis, ironiski piebilstot, ka, pēc viņa domām, Latvijas Leļļu teātra vadītājs būtu pelnījis vismaz Triju Zvaigžņu ordeni par to, ka teātrī savulaik nepieņemtie iepriekšējā kursa absolventi nodibināja apvienību “Umka.lv”, no kura izveidojās “Dirty Deal Teatro”.

“Elmārs Seņkovs, Valters Sīlis, Jurijs Djakonovs un vēl citi – viņi šobrīd nosaka toni Latvijas teātros, un to enerģiju Leļļu teātris jau pirms vairāk nekā desmit gadiem varēja dabūt savā rīcībā,” pauda Šolis.

Vilnis Beķeris šobrīd ir gados vecākais kāda Latvijas teātra režisors – septembrī viņš svinēs 75. dzimšanas dienu un jau ilgāku laiku saņem pensiju. Nesen amatā apstiprināts atkārtoti, tātad acīmredzami Kultūras ministrija ar direktora darbu ir apmierināta.

Bez darba palikt nebaidās

Kursa absolventi tikmēr bez darba palikt nebaidās un apgalvo – tieši leļļu un objektu teātra kursa pabeigšana dod priekšrocības, kādu nav citu aktierkursu beidzējiem.

Rihards Zeļezņevs: “Protams, jābūt dramatiskā teātra pamatam, bet specializācija manā skatījumā noteikti ir bonuss. Ir daudz izrāžu, kur scenogrāfija pilna priekšmetu, bet aktieri tos neizmanto. Bet, ja tu priekšmetu spēj kaut nedaudz apspēlēt, tie iegūst ļoti lielu simbolismu. Mūsu kursā esam to labi iemanījušies izmantot – ko var pateikt ar vienu krūzīti, to noliekot uz galda vai apgriežot otrādi.”

Elīna Bojarkina piekrīt, ka aktieriem, kas pieraduši darboties ar lellēm un objektiem, skatuves pieredze ir atšķirīga: “Tieši savas specializācijas dēļ mums bijusi iespēja doties uz izrādēm Polijā un Vācijā, un, tā kā Eiropas kontekstā leļļu teātris ļoti atšķiras no Latvijā ierastā, mums ir liels stimuls mainīt un uzlabot objektu teātri Latvijā, īpaši pieaugušajiem.”

Arī Matīss Budovskis piekrīt – teātros var novērot, ka ir aktieri, kas ļoti labi spēlē, bet neprot uz skatuves darboties ar rekvizītiem:

“Leļļu teātra iemaņas atslēdz daudzas durvis, kas citiem jāslēdz pēc tam, jau darbā.

Un arī radošumu tas atraisa vairāk, jo mums ir bijusi iespēja vairāk dauzīties. Kā saprotu, tad Kultūras akadēmija tagad domā, kā leļļu un objektu kursu integrēt visos aktieru kursos. Nebaidīja tas, ka varētu nebūt darba, drīzāk tas, vai pats nonākšu pie atziņas, ka šī profesija ir tas, ko gribu darīt.”

Četru studiju gadu laikā šī atziņa iegūta līdz ar sirdsmieru. “Visi aktieri, kuri vēlas spēlēt, vai nu darbojas kāda teātra štatā, vai organizē savas biedrības, kā to izdarīja, piemēram, “Kvadrifrons”, iestudē izrādes nevalstiskajos teātros. Vienmēr ir jautājums par finansiālo pusi, bet, ja dari savu darbu labi, tad arī par finansēm nav pārāk jāuztraucas,” uzskata Matīss Budovskis, piebilstot, ka aktiera profesijā haltūru redz un nepiedod.

UZZIŅA

• Aktieru kurss Latvijas Kultūras akadēmiju absolvējis 1996., 1997., 2000., 2002. – 2005., 2007., 2009., 2011., 2013. – 2015., 2017., 2019. gadā.

• Šajā laikā studijas beiguši trīs Latvijas Nacionālā teātra kursi, trīs Latvijas Leļļu teātra kursi, pa diviem Dailes teātra, Rīgas Krievu teātra un Valmieras Drāmas teātra kursiem (trešais VDT kurss studijas beigs 2021. gadā), kā arī pieci kursi bez piesaistes konkrētam teātrim.

• LKA apkopotā informācija par aktieru bakalaura programmu absolventu (1995 – 2015) nodarbinātību liecina, ka 58% strādā valsts vai pašvaldības institucionālajos teātros; 68% – teātrī un kino; kopumā 78% strādā profesijā, ieskaitot tos, kam tas nav pamatdarbs; no visiem 82% strādā profesijā, ieskaitot visus augstākminētos, kā arī tos, kas pārprofilējušies par režisoriem (gan teātrī, gan kino); 88% no kopumā visiem strādā kultūras jomā.

LA.lv