Mobilā versija
+4.9°C
Guna, Judīte
Piektdiena, 9. decembris, 2016
27. janvāris, 2014
Drukāt

Trikātā atkal ražo sieru – ar mājražotāja pieeju un industriālām metodēm (4)

Foto - Ilze GalkinaFoto - Ilze Galkina

Trikātas pienotavā pirmoreiz tiek gatavināts siers ar mājražotāja pieeju un industriālām metodēm.

Beverīnas novada Trikātas pagasta pienotavā atkal tiek ražots siers. Ar nosaukumu “Karaliskais”, ilgāk nekā mēnesi izturēts, tas ar garšas atskaņu no slavenā Trikātas Krievijas siera ceļu pie patērētājiem sāka 17. janvārī. Bet jaunumus – “Trikātas siera ruleti” un “Mozarellu” pircējiem bija iespēja iepazīt jau pērnā gada decembrī.

Ir pagājis pusgads kopš brīža, kad Trikātas pienotava apklusa, visa ražošana ar izstrādāto receptūru pārcelta uz Jelgavu – “Latvijas piena” rūpnīcu, vairāki desmiti strādnieki atbrīvoti. Tobrīd, 1. jūlijā, notikušo pagastā daudzi uztvēra kā traģēdiju, jo zaudēja ne vien iztikas avotu, bet uzskatīja, ka sieram auru dod tieši vieta, kur tas top…

Tagad pienotavā atkal atgriezusies dzīvība. 1896. gadā celtajā ēkā gan vairs nerosās 60 darbinieki, bet vismaz desmit jau tuvākajā laikā darbs apsolīts un varbūt, ja viss izdosies, cipars papildināsies. Ir nodibināta AS “Trikātas siers”, un tās valdes priekšsēdētājs ir Sandris Brālēns, kurš, turpinot savas jau līdz šim veiksmīgās idejas par kooperāciju, ir pārliecināts par saimniecisko izaugsmi.

– Daudzi sieru jau ir nopirkuši, nogaršojuši un atzinuši. Vai var teikt, ka nedienas beigušās?


S. Brālēns: – Ritmā vēl iegājuši neesam, taču tas, ka atsākts darbs, jau daudz ko nozīmē. Pirmās piena tonnas pēc ilgāka pārtraukuma pieņēmām 17. decembrī, un jau vecā gada nogalē mums bija pirmais siers. Lai ieietu cikliskumā, vēl jārisina dažādi saimnieciskie un organizatoriskie jautājumi: par tvaika ražošanu, par plauktu vietām veikalos, par siera kvalitāti.

– Lai varbūt pircējiem nejuktu – siers ar Trikātas zīmolu, kas patlaban ir veikalos, ir “Latvijas pienā” Jelgavā ražots produkts un tāds tas paliks. Ar Trikātas zīmolu Trikātas pienotavā taps tātad kaut kas pilnīgi jauns?


– “Trikātas siers” – šādā vārdu salikumā – tagad ir preču zīme, kas ir “Latvijas piena” rīcībā un visus rūpnīcā Jelgavā saražotos sierus ar šo zīmolu var nopirkt. Mēs ar tādu nedrīk-stam vairs ne ražot, ne izplatīt sierus, taču pagaidām par savu jaunu preču zīmi šeit, vēsturiskajā pienotavā, gatavotajiem sieriem arī nedomājam. Šobrīd uz iepakojuma ir vienkārši ģeogrāfiskās vietas norāde un adrese. Jā, un visa receptūra ir izstrādāta pilnīgi jauna.

– Kā sākāt pienotavas atdzīvināšanu?


– Domājām ilgi, un problēmu netrūka. Vajadzēja, pirmkārt, pārorientēties uz mazākām jaudām, jo nevarējām atļauties tvaika ražošanai izdot tādu naudu, kā prasīja katla darbināšana. Taču mums ir tehnisko lietu guru Vitolds Legzdiņš, kurš Trikātas pienotavā nostrādājis vairāk nekā 30 gadu, un viņš katlu pārveidoja ar minimāliem kapitālieguldījumiem.

Nākamais problēmu loks bija pati ražošana. Arī domājām, pētījām Austrijas, Holandes sierotavu pieredzi, līdz izsecinājām – mums būs sieri bez klasiskās piena pasterizācijas un separēšanas procesa. Pagaidām tas ir puscietais siers, ko nosaucām par “Trikātas karalisko”. Latvijā līdzīgus piedāvā “Ievas sieru” ražotne Kokneses novadā un Vītolbergu sierotava Kurzemē. Taču rūpnieciski šādu sieru no nepasterizēta piena gatavosim mēs Latvijā vienīgie, un sierā būs saglabājušās visas dabiskās, organiskās vielas. Otrs virziens būs “Premium” klases svaigie sieri, ko šobrīd piedāvā tikai privātie mājražotāji. Svaigo sieru kategorijā jau ir “Mozarella”, ķimeņu siers, un pēc pienotavas nākamā rekonstrukcijas posma pabeigšanas būs franču tipa baltā pelējuma siers.

– Kas piegādā pienu?


– Trikātas kooperatīva biedrs – no zemnieku saimniecības “Brieži”.

– Viens no “Latvijas piena” dibinātājiem ir Trikātas kooperatīvs – ap 200 biedru. Kāda ir tā juridiskā saikne ar AS “Trikātas siers”?


– Kooperatīvs ir mūsu īpašnieks. “Trikātas siera” juridiskā forma ir akciju sabiedrība, kurā apvienojušies kooperatīva lielākās daļas akcionāri. Nenoliedzami, ideja par vēl vienu rūpnīcu, kaut arī nelielu, tomēr ieguldījumus prasošu, sākumā tika uztverta dažādi. Taču, kad sākām runāt par jēgu, kāpēc pienotava jāatdzīvina, kāpēc jāizskan Trikātas vārdam, biedru kopsapulcē vairākums nobalsoja par. Un man ir milzīgs gandarījums, ka ne tikai es, bet arī zemnieki, kam pašiem neiet viegli, ir kredīti, tomēr spēja saskatīt vērtības, kas nav balstītas tikai uz naudu. Šāda uzticēšanās, saprotot, ka neskaidra ir pat tuvākā nākotne, kur nu vēl cerība uz peļņu, ir faktiski bezprecedenta gadījums Latvijā. Interesantākais, ka tagad zemniekiem būs divas ražotnes. “Latvijas piens” – jaunā pasaule ar modernizāciju, apjomu, ātrumu, zemāku pašizmaksu un “Trikātas siers” – ar mazākiem skaitļiem, tomēr mīļa un sirdij tuvāka patiesa, nacionāla un tradīcijām bagāta vērtība. Tādēļ arī mūsu “Trikātas sieram” nav ne bankas, ne projektu finansējuma, bet šo 200 zemnieku atbalsts – ar darbu, naudu un uzticību.

– “Latvijas piens” kā “jumta” organizācija ir akceptējis šo jūsu uzdrīkstēšanos?


– Esam vienojušies, ka par siera ražošanai piegādāto pienu Trikātas kooperatīva biedriem maksāsim mēs kooperatīva iekšienē noteikto cenu. Tāpat esam vienojušies par administratīvo sadarbību: padomiem mārketingā, informācijā, varbūt būs kopīgi pasūtījumi iepakojumam, kas, vairumā pasūtot, izmaksā lētāk 
u. tml. Viennozīmīgi, ka Trikātas kooperatīvā esošajiem zemniekiem gan būs dažas privilēģijas – morālais ieguvums kā Trikātas un Beverīnas zīmola turētājiem, praktiskais – iespēja pienotavas firmas veikaliņā nopirkt sieru par pašizmaksas cenu.

– Tieši pirms 50 gadiem Trikātas pienotavā izcilais siera meistars Čulčs radīja recepti slavenajam Krievijas sieram. Kas ir “Karaliskā” autors?


– Siera meistare Inese Ziemane, kura ir gan Čulča mācekle, gan viņa gudrības mantiniece. Nedaudz balstīta uz Krievijas sieru “Karaliskā” recepte ir, taču ražošanas veids noteikti vismaz pakāpi augstāks. Īpašnieki un pats valdes priekšsēdētājs Uldis Krievārs par interesantu nākotnes ieceri uzskata atjaunot mūsu pienotavā kazas piena siera industriālo ražošanu.

– Sieriem palīdzēs tapt arī citi Beverīnas novadā jau esošie kooperatīvi?


– Jā, viens otru papildināsim. Ogas, zaļumi, dārzeņi – to visu izaudzēs vietējās saimniecībās. Kāpēc mūsu sierus skaisti neiesaiņot? Tātad – darbs kok-amatniekiem kastīšu izgatavošanā. Tā kā pienotava atrodas senās pils teritorijā, ar laiku varam domāt par tūristu piesaisti.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Ar lielu pompu atvēra – bet kur tad tagad ir šeit minētie sieri…. ar vēlmi vien šobrīd nepietiek, vajag jau arī kur to sieru realizēt!!! Žēl, ka dažu cilvēku ambīcijas ir lielākas par reālo varēšanu un līdz ar to arī ciešs tie, kuri tic šiem ambiciozajiem un plāniem!

  2. Lai jums viss izdodās, un ar tādiem pašiem panākumiem kādi bija agrāk..

  3. Manuprāt veikalos nekā nav cita tik daudz, cik sieru. BET TRIKĀTAS IR VISlabākais. Lai izturība konkurences cīņā, trikātieši!

  4. Pēc ilgiem laikiem beidzot viena iepriecinoša informācija. No sirds vēlu Jums panākumus, izturību un gudrību konkurencē ar daudzajiem trenētajiem blēžiem, pie kuriem pieskaitu arī jauno ražotni Jelgavā.

Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+