Mobilā versija
Brīdinājums +2.0°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
5. septembris, 2014
Drukāt

Trīs dažādas pašvaldības Zemgalē


Foto - Artis DrēziņšFoto - Artis Drēziņš

Mītavas tilts ir moderns akcents Jelgavas pilsētas ainavā.

Divās dienās kopā ar ierēdņiem apmeklēt trīs pašvaldības, lai vērotu, kā konkursa “Eiropas Gada pašvaldība 2014” ietvaros divās nominācijās “Pašvaldība izglītotam, radošam un aktīvam iedzīvotājam” un “Pašvaldība iedzīvotāju iesaistīšanai” vēta pašvaldību darbu, klausīties un skatīties prezentācijas, nav tas vieglākais žurnālista darbs.

Vēl jo vairāk, ja jāsalīdzina trīs dažādas – gan pēc lieluma, gan būtības – pašvaldības. Jelgavas pilsēta (60 km2, 60 000 iedzīvotāju), Jelgavas novads (1317 km2, 25 800 iedzīvotāju), Rundāles novads (232 km2, 4255 iedzīvotāji) – jau pēc šiem cipariem skaidrs, cik dažāds iespējams pašvaldību sniegto pakalpojumu klāsts, iespējas, aktivitātes (arī no sabiedrības puses) un kvalitātes. Lai salīdzinātu, kura pašvaldība labāka, kura sliktāka, būtu nepieciešams izstrādāt speciālu metodiku, bet arī tajā nevarētu ielikt visas sajūtas. Tāpēc es vairāk par sajūtām un īpatnībām (jo pamatfunkcijas jau tiek nodrošinātas visur), par to, kā katra no dažādajām pašvaldībām, kāda nu kura tapa pēc 2009. gadā pabeigtās pašvaldību reformas, cenšas pierādīt, ka dara visu savu iedzīvotāju labā un attaisno savu veidu un lielumu.

Jelgava izmanto to, ka ir lielpilsēta. Ierīko pēdējā laikā modē nākušos veloceliņus un veido velomaršrutus. Turpina vērienīgus darbus Lielupes promenādes izveidē, un arī Pasta salu, uz kurieni ved jaunais Mītavas tilts, sagaida vērienīgas pārmaiņas – tur būs dažādu veselīgu aktivitāšu vietas. Jau kādu laiku sekmīgi funkcionē Zemgales olimpiskais centrs. Jelgava mainās un kļūst krāsaināka. Tā vairs nav tikai bezpersonisko pēckara balto ķieģeļu māju apbūve – kad arī tās nokrāsos, būs pavisam jauki. Un ielās smaidīgāki būs ne tikai studenti, bet arī visi pārējie iedzīvotāji.

Objektīvi, ka lielai pilsētai ir arī lielas problēmas. Operatīvās informācijas centrā telefons zvana nepārtraukti, cilvēki ziņo par dažādām piedzīvotām un novērotām problēmām, bet pašvaldības policisti uzmanīgi seko daudzajām videonovērošanas kamerām pilsētas ielās. Kameras palīdzējušas atklāt vairākus noziegumus, parāda, kā notikuši ceļu satiksmes negadījumi. Izskatoties, ka ļaudis arī aizdomājoties par savu uzvedību sabiedriskās vietās, jo saprot, ka tiek filmēti. Jelgava pamazām kļūst eiropeiska.

Savukārt no trīpa­dsmit pagastiem sastāvošo Jelgavas novadu pamatoti dēvē par Latvijas maizes klēti. Tiesa, šīs “klēts” vadība galvenokārt savu iedzīvotāju ērtību labad spiesta atrasties citā pašvaldībā – Jelgavas pilsētas vidū. Ap domes ēku Jelgavas novadam pieder tikai pieci metri zemes. Atskan jestrs novada kolorītā vadītāja Ziedoņa Caunes rīkojums šoferim: “Iebraukt pilsētā!”, un mēs varam doties ceļā uz novadu. Tas garumā ir vairāk nekā 70 kilometru, tāpēc par novadu skatāmies autobusa televizorā un klausāmies Z. Caunē, kurš tikai iepriekšējā vakarā nokāpis no kombaina, beidzis kult labību savos 200 hektāros.

Pēc pašvaldības reformas grūtākais bijis pagasta ļaudīm iemācīties teikt “mēs, no Jelgavas novada”. Tāpat pagastu vadītājiem vajadzēja iemācīties paciesties: šogad izremontēsim kaimiņpagasta skolu vai kādu citu pašvaldības ēku, pēc gada vai diviem pienāks tava kārta. Pa šiem pieciem gadiem kārta pienākusi visiem pagastiem. Neskatoties uz pilsētnieku pārmetumiem, ka miljoni tiek ieguldīti nekurienē, novadnieki spītīgi atjauno infrastruktūru. Lai cilvēki tik daudz neskrietu projām uz pilsētām. Veloceliņi gan tie nav: skolas, sporta zāles, tautas nami, ļaužu aktivitātes. Ir ideja, ka Jelgavas novadā varētu tapt Latvijas jaunsargu centrs. Novads izmanto sava budžeta lielumu, ar ko vieglāk apgūt Eiropas Savienības un citus fondus.

Kur intereses sakrīt, tur novadnieki un Jelgavas pilsēta sarunās ar valsti ir vienotā frontē, kur atšķiras, piemēram, izglītības un ceļubūves jautājumos, spalvas ejot pa gaisu. Arī vietiņa novadnieku lauksaimnieku tirdziņam no pilsētniekiem bijusi plēstin jāizplēš…

Nesen pašvaldība nopirkusi divas jaunas atkritumu savākšanas mašīnas. “Tas ir diezgan labs bizness, kāpēc to kādam atdot? Ar iegūto naudu mēs iedzīvotājiem samazinām ūdens un kanalizācijas pakalpojumu izmaksas,” saka Z. Caune. Vēl jaunums: ar speciālu programmu tiek digitalizēti novada daudzie kapi.

Toties rundālieši uzskata, ka ir pietiekami lieli, lai paši varētu veiksmīgi saimniekot, un pietiekami mazi, lai būtu tuvu cilvēkiem. Lai tiktu pie Eiropas naudas, kapacitāte reizēm ir par mazu, toties kā valsts nomales novadam ir pieejama pārrobežu projektu nauda, kas aktīvi tiek apgūta. Bet no atpazīstamības viedokļa pāri visam ir Rundāles pils vārds, kuru zina visa Eiropa. Pils ir arī lielākais darba devējs novadā, bet citādi tai ar pašvaldību rit sava autonoma dzīve.

Tāpat kā Jelgavas novadā arī rundāliešu dzīve balstās uz lauksaimniecību. Ja zemi pārvērš naudā, ir vismaz divdesmit miljonāru ģimenes. Vēlmi dzīvot ES un Rundāles novadā deklarējoties apliecinājusi 14 cilvēku ģimene no Azerbaidžānas (nav redzēti), viens maskavietis (redzēts) un viens ķīnietis (nav redzēts). Bet ne visu mēra naudā un iespējās. Novadā ir daudz formālu un neformālu interešu grupu, sākot ar dabas vērotājiem un beidzot ar jauniešiem – hokejistiem. Pirms četriem gadiem par miljons latiem uzbūvēts jauns bērnudārzs, kurā tagad ir 120 bērnu. Ar lielo kaimiņu – Bauskas novadu – rundālieši draudzējas būvvaldes un tūrisma pakalpojumu jomā. No Lietuvas zemniekiem pērk salmus apkurei – latviešiem agronomi iesaka salmus art zemē.

Uzziņa


Latvijas Pašvaldību savienība konkursu rīko sadarbībā ar Kultūras ministriju, Labklājības ministriju, Veselības ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā, Eiropas Parlamenta Informācijas biroju Latvijā un plānošanas reģioniem. Konkursa ģenerālsponsors ir AS “Swedbank”. Konkursa sadarbības partneri – SIA “Lattelecom”, VAS “Latvijas dzelzceļš”, “Latvenergo” koncerns. Konkursu atbalsta AS “Grindeks”, Taipejas misija Latvijas Republikā, AS “Valters un Rapa”, AS “Latvijas valsts meži” un SIA “Tirdzniecības nams “Kurši””.

Konkursa informatīvie atbalstītāji – “Latvijas Avīze”, Latvijas Radio 1, portāls “DELFI”, žurnāls “Logs”.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+