Igauņi talko Roņu salā, mēs gribam Slīterē! 0
Kam tīk reizi gadā brist pa mežiem, laukiem, grāvjiem un vākt citu atstātos mēslus, lai rosās Lielajā talkā. Kāds enerģiju dabas labumā iegulda siena, krūmu, niedru, liedaga un kādās tik vēl talkās vienas vai vairāku dienu garumā. Uz vēl nebijušu talkošanu nākamvasar aicina Pasaules dabas fonds (PDF) kopā ar Dabas aizsardzības pārvaldi (DAP) – sekojot igauņu paraugam, tiks rīkotas dabas brīvdienas.
Igauņi talko Roņu salā, mēs gribam Slīterē
Kopš 2000. gada, kad Igaunijas Dabas fonds sāka kustību ar nosaukumu “Talgud” (latviski – talka) un aicināja ļaudis uz trīs dienu strādāšanu savvaļā, talku skaits kaimiņzemē jau sasniedzis sešus desmitus vienā sezonā. Krūmu zāģēšana un zāles pļaušana uz salām un īpaši aizsargājamās teritorijās spējot pulcināt vairākus tūkstošus dabas draugu. Mēs arī tā gribam – nosprieda PDF Latvijā un vienojās ar igauņiem un somiem kopīgā projektā “Dabas aizsardzības brīvdienas”. Patlaban tiek kārtoti papīru darbi, lai nākamā gada pavasarī sarīkotu pirmās dabas brīvdienas.
Sekojot padomam “labāk vienreiz redzēt”, projekta vadītāja Kristīne Skrīvele pagājušajā vasarā pati piedalījās igauņu rīkotajā “Talgud”, kas notika uz Roņu salas. Viņai šīs dabas brīvdienas trīs dienu garumā palikušas prātā kā aizraujošs piedzīvojums ar savvaļas govju ganīšanu, kopīgām maltītēm un “candy braek” jeb našķu pauzēm krūmu ciršanas laikā, ekskursiju pa salu. Talka kaulus nelauž, jo strādāšana paņēmusi tikai vienu pusi, otra veltīta dabas izglītībai, sarunām ar vietējiem ļaudīm un kopābūšanai, skaidro Kristīne. Arī tēriņi esot samērīgi, jo igauņi ar sponsoru līdzekļiem nomaksājuši dzīvošanas un pārtikas izdevumus.
Pēc līdzīga parauga tiks organizētas dabas brīvdienas Latvijā. Nesen kopīgā seminārā sprieduši, ka jāiekļauj arī kultūras norises – stāsti par talkas vietas vēsturi, dabas ainavu u. c. Pasākumu vietas izvēle paliekot DAP ziņā. Kāpēc gan tā nevarētu būt arī uz kādas no Slīteres nacionālā parka salām, spriež projekta vadītāja un aicina sekot līdzi informācijai PDF mājas lapā, feisbukā un tviterī.
Pļaujam sienu, tīrām upes
Grozies, kā gribi, bet talkas tomēr ir visizplatītākā brīvprātīgā darba forma dabas vērtību saglabāšanai. Tās kļūst daudzveidīgākas, jo mainās veicamo darbu specifika. Līdzās atkritumu savākšanai notiek arī biotopu apsaimniekošana kā, piemēram, Jaunķemeros, kur uzsākta cīņa ar svešzemju sugu – kokaino rozi –, kas pamazām pārņem kāpu teritorijas. Arī citās Kurzemes piekrastes teritorijās rīko talkas kāpās, kur zāģē un savāc kokus, izcērt krūmus, no koku sagāzumiem tīra upes.
Ķemeru Nacionālais parks kopš 2013. gada aicina uz siena talkām retu un aizsargājamu mitro zālāju un purvu biotopu apsaimniekošanai. Talcinieku galvenais uzdevums – savākt nopļauto zāli, lai augsni pasargātu no papildu mēslojuma, kas var pilnībā izmainīt augu sastāvu. Sienu gluži kā sentēvu laikos vāc ar rokām, jo talkas parasti notiek vietās, kur ar tehniku piekļūt nav iespējams.
Latgalē izveidojusies ilgstoša sadarbība ar Starptautisko jauniešu miera federāciju, kas teju katru gadu divas vai trīs dienas 10 līdz 15 cilvēku grupā talko Rāznas Nacionālajā parkā. Jaunieši piedalījušies arī Rāznas ezera piekrastes sakopšanā, atbrīvojot to no niedru apauguma, kā arī kopā ar zemes īpašniekiem un pašvaldību atbrīvoja no krūmiem Mākoņkalnu un Karātavu kalnu. Šogad jaunie ļaudis strādāja arī Gaujas Nacionālajā parkā.
Par nākamā gada talkām jāseko līdzi informācijai DAP mājas lapā: www.daba.gov.lv.
Rakstā izmantota Pierīgas reģionālās administrācijas Dabas izglītības centra vadītājas Agneses Balandiņas un darba speciālistes Baibas Rogas sagatavotā informācija.
