Mobilā versija
Brīdinājums -0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
19. marts, 2015
Drukāt

Trīs fotogrāfu nospiedumi alternatīvā

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Māris Ločmelis. Pētera Korsaka portrets

Latvijas Fotogrāfijas muzejā līdz 22. martam skatāma izstāde “Alternatīva”, kurā eksponēti mūsdienu fotogrāfu radīti attēli, kas veidoti, izmantojot vēsturiskās uzņemšanas un izgatavošanas tehnikas. Izstādes autori ir latviešu fotogrāfi Raimo Lielbriedis, Māris Ločmelis un fotogrāfs no Somijas – Jalo Porkala.

“Izstādē var aplūkot dagerotipus, cianotipus, platīna-palādija nospiedumus un ambrotipus, sauktus arī par slapjajām platēm. Fotogrāfijas attīstības gaitā šīs tehnikas ir kalpojušas kā ceļš, kas novedis pie arvien jauniem atklājumiem līdz pat mūsdienu fotogrāfijai. Šobrīd, kad fotogrāfiju uzņemšana ir kļuvusi ātra un vienkārša, vēsturiskās tehnikas, kuras ir nesalīdzināmi sarežģītākas un laikietilpīgākas, var uzskatīt par tās alternatīvu,” atklāj muzeja pārstāve Ilga Lēmane.

Fotogrāfijas muzeja 2. stāva zālē apskatei izlikti Raimo Lielbrieža izgatavotie platīna-palādija nospiedumi. R. Lielbriedis par saviem darbiem stāsta: “Cēlmetālu sāļu nospiedums un tā variācijas nav vienīgi vēsture. Šī tehnoloģija ļauj tuvināt fotogrāfisku darbu grafikas nospiedumam gan jēdzieniski, gan izskata nianšu ziņā. Liela nozīme ir papīra virsmai un biezumam un arī sajūtai, šo papīru paņemot rokās. Pavisam vieglais, gandrīz nemanāmais metāliskais spīdums, kas piemīt attēla pelēkajiem toņiem, un ārkārtīgi plašais pelēko gradāciju diapazons kļūst par īpašu attēla “mūzikas” instrumentu.” Šajā izstādē mākslinieka eksponētie attēli ir izgatavoti vairākās cēlmetālu metālu sāļu nospiedumu variācijās. No viena uzņēmuma ir izgatavoti ne vairāk kā trīs nospiedumi, vairāki nospiedumi eksistē tikai vienā eksemplārā. Izstādē “Alternatīva” iekļautas trīs R. Lielbrieža fotogrāfiju sērijas “Nospiedumi”, Rīgas ainavas un mežs fotogrāfiju sērijā. Par “Nospiedumiem” mākslinieks teic: “Fotogrāfiska attēla izskats mani interesē vairāk nekā tā saturs. Saturu var interpretēt, pielāgot vajadzībai, savukārt izskats ir patiess vienmēr. Attēla izskats ir tas, kas liek ticēt redzētajam. Izskats ir kā valoda, kurā autors runā ar skatītāju. Viss pārējais nāk vēlāk, pēc ieraudzīšanas.” Bet par savu Rīgas ainavu sēriju R. Lielbriedis teic: “Fotogrāfiju, kurās attēlota pilsēta, ir milzīgi daudz, tomēr to allaž pietrūkst. Jebkurā kontekstā. Šis ir mans solis, ticot, ka to var labot.” Savs stāsts māksliniekam ir arī par meža fotogrāfiju sēriju. “Nemeklējiet šajos darbos jēgu! Es būšu gluži apmierināts, ja skatītājs tajos izlasīs attēla estētikas zilbes, no kurām vēlāk varētu iznākt daži teikumi par tēmu “Fotogrāfija ir brīnišķīga”. Ar kolēģiem bieži esam apsprieduši jautājumu – nu cik var fotografēt tos krūmus? Ir bijušas arī apņemšanās to vairs nedarīt, tomēr… Biezokņos un izcirtumu malās atrodama vizuāli ārkārtīgi bagāta vide, kuras toņi, līnijas un refleksi sataisa to iepriekš nezināmo summu, kas nepieciešama fotogrāfiska attēlojama mistikai. Ko tālāk? Visu var mazliet sarežģīt. Būtu jānofotografē, kā snieg, kā pūš vējš, un vēl…” nopietni nosaka R. Lielbriedis.

Bet fotogrāfijas muzeja 3. stāva zālē fotogrāfs no Somijas Jalo Porkala apmeklētājiem piedāvā aplūkot dagerotipus – uzņēmumus uz nopulētas un apsudrabotas vara plāksnes –, kurus autors uzņēmis pēdējo četru gadu laikā. “Dagerotipijas bija pirmie plašāk pieejamie fotogrāfiskie attēli. Vēsturiskie dagerotipi kļuvuši par retumu, un mūsdienās šo tehniku neizmanto bieži. Tāpat izstādīti tiks autora izgatavotie cianotipi – attēli, kuri tiek iegūti, novietojot priekšmetu vai fotonegatīvu uz cianotipu papīra ultravioletajā gaismā,” atklāj I. Lēmane. Jalo Porkala norāda: “Fotogrāfija ir neparasts, sirreāls pazīstamās vides attēlojums. Es vēlos šīs iezīmes saglabāt, izmantojot fotogrāfiskos procesus, kuri atbilst saturam un atmosfērai.”

Vēl 3. stāva zālē ir apskatāmas arī latviešu fotogrāfa Māra Ločmeļa izgatavotās slapjās fotoplates. “Šis process tika izgudrots 1851. gadā. Pirms fotografēšanas šīs plates tiek sagatavotas, pārlejot ar kolodiju un peldinot sudraba nitrāta šķīdumā. Plates ir gaismas jutīgas, kamēr tās ir slapjas. Uzņemtais attēls ir vienīgais tā eksemplārs,” teic I. Lēmane.

Pievienot komentāru

Latvijā iedegas Ziemsvētku egles, sākas rūķu darbnīcas un Adventa koncertiZiemassvētku gaidīšanas laikā arvien vairāk un vairāk sirsnīgu sarīkojumu gaida ģimenes.
Draugiem Facebook Twitter Google+