Foto-Krista Teivāne

Trīs izstādes Baltijas mākslas mekā – Stokholmā 0

Tikai 50 minūšu lidojuma vai vienas nakts kruīza attālumā no Rīgas slejas lepnā mākslas un kultūras meka  Stokholma.

Reklāma
Reklāma
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Lasīt citas ziņas

Zviedrijas galvaspilsēta ir bagāta ar savu arhipelāgu, kas sastāv no 24 tūkstošiem salu. Viena no tām, muzeju sala jeb Jūrgordena, ir īpaša – paradīze ikvienam mākslas un dabas baudītājam, un viena no “must see” jeb obligātajām apskates vietām uz muzeju salas ir Modernās māk­slas muzejs (“Moderna Museet”), kura rīcībā atrodas viena no Eiropas lielākajām modernās un mūsdienu mākslas kolekcijām, iekļaujot tādus māksliniekus kā Pablo Pikaso, Anrī Matiss, Doroteja Taninga, Endijs Vorhols u. c.

Galvenā šīs vasaras tematiskā izstāde Modernās mākslas muzejā ir “After Babel” (“Pēc Bābeles”). Tā vēsta par valodu, tās izcelsmi, būtību un tulkojumiem to plašākā izteiksmē. Bābeles motīvs runā par jēgu un mūsu iespējām to formulēt, kā arī pārstāstīt laikā un telpā.

CITI ŠOBRĪD LASA

“After Babel” piedalās deviņi mākslinieki no visas pasaules, kuri, savstarpēji sadarbojoties, dalās pieredzē un stāsta, kā tieši viņi būvējuši tiltus starp valodām dažādās valstīs un kontinentos, lai tādējādi savienotu un nepazustu starp tulkojumiem.

Ienākot pa dubultā stikla durvīm, kas ievada izstādes galvenajā zālē, pašā centrā redzams īsts tornis, kura koncepta pamatā ir mākslinieka Simona Denī un arhitekta Alesandro Bavas mūsdienu versija par leģendāro 1969. gada Modernās mākslas muzeja izstādi ar nosaukumu “1Poetry must be made by all! Transform the world!”. Tornis ir simbols politiskajām un lingvistiskajām utopijām un 1989. gadam, kad internets jeb “World Wide Web” tika izveidots pilnībā, tajā pašā laikā krita Berlīnes mūris, tika atcelts aparteīda režīms, bet Tjaņaņmeņas laukums Pekinā pārvērtās asiņu jūrā.

Tornis runā arī par mūsu pašu laikmeta sarežģītajām “tīklošanās” attiecībām, informācijas pārbagātību un komerciju ik uz soļa. “After Babel” ir daļa no 2013. gadā dibinātā projekta “289plus”, kas izstādes kontekstā speciāli aicina ikvienu jaunieti, kurš dzimis 1989. gadā vai vēlāk, nākt uz torni, dalīties ar saviem jaunrades tekstiem, piedalīties diskusijās un lasījumos.

Cita izstāde Modernās mākslas muzejā ir libāniešu mākslinieka Akrama Zātari psihodēliskais “Unfolding” jeb atklāsmju darbu apkopojums. Akrams Zātari ir spēlējis nozīmīgu lomu formālās, intelektuālās un institucionālās mūsdienu mākslas infrastruktūras izveidē Libānā. Zātari pats savu mākslu dažreiz salīdzina ar arheologa darbu un izstādē “Unfolding” piedāvā sava veida ekskavāciju Libānas galvaspilsētas Beirūtas dienvidu daļai Saidai – vietai, kur māk­slinieks dzimis un audzis.

Akrams Zātari interesējas par subjektīviem vēstures aprakstiem, tāpēc daļa no viņa izstādes ir dažādu viņam pazīstamu un pavisam svešu indivīdu vēstuļu sarakstes, dienasgrāmatas, fotogrāfijas, filmas un skaņu ieraksti.

Reklāma
Reklāma

Šķērsojot tumšās, maņu apdullinošās un enerģētiski uzlādētās izstādes telpas, skatītājs sastopas ar sentimentālu, pagātnes garšas pildītu stāstu krājumu, kas nemanot manevrē starp dokumentāciju un subjektivitāti, arhīviem un atmiņām.

Viens no emocionāli iespaidīgākajiem izstādes darbiem ir īsfilma “Letter to a Refusing Pilot” (“Vēstule pilotam, kurš atteicās”), kas ir Zātari veltījums izraēliešu pilotam Hagai Tamiram, kurš 1982. gadā Izraēlas uzbrukumā Libānai vienpersoniski pieņēma lēmumu nepildīt gaisa spēku pavēli un Beirūtas skolas bombardēšanas vietā izvēlējies bumbu iemest jūrā.

Ēku, Saidas vidusskolu, pāris stundas vēlāk sabombardēja cits Izraēlas gaisa spēku pilots, taču īsfilma ir cieņas apliecinājums cilvēkam, kurš izdarīja savu izvēli – noliedza militārā spēka iznīcību, pat, ja tas nemainīja kara gaitu kopumā. Vēstule pilotam, kurš atteicās, ir veltījums kareivim, kurš kļuva par cilvēku, jeb subjektīvs fragments, kas parasti netiek iekļauts lielajos vēstures naratīvos.

Pavisam netālu no Stokholmas pasažieru ostas, vien 10 minūšu brauciena ar satiksmes autobusu vai taksometru attālumā, atrodas Tehniskais muzejs jeb “Tekniska Museet”. Šobrīd tas skatītājiem piedāvā visaptverošu un interaktīvu pieredzi izstādē “Digital Revolution” (“Digitālā revolūcija”). Ar visdažādāko tehnoloģiju palīdzību skatītājs kļūst par daļu no izstādes kompozīcijas. Digitālā revolūcija pēta t. s. digitālā laikmeta un mūsu katra kā lietotāja ietekmi uz mākslu, dizainu, mūziku, filmām un videospēlēm. Izstādē tiek piedāvāts interaktīvs un revolucionārs ceļojums laikā un telpā, sākot ar personālo datoru un vienkāršāko videospēļu rašanos pagājušā gadsimta 70. gados līdz futūristiskām variācijām par cilvēces evolūciju tuvāko simt gadu laikā.

“The Treachery of Sanctuary” (“Svētnīcas nodevība”), kuru veidojis amerikāņu mākslinieks Kriss Milks, ir viens no “Digitālās revolūcijas” neparastākajiem darbiem, kas raisa spēcīgu emocionālo pārdzīvojumu un estētisko baudījumu.

Iespaidojoties no pirmatnējās cilvēku pieredzes tehnoloģijās, līdzīgi kā no aizvēsturiskajiem Lasko alu zīmējumiem, Kriss Milks radījis digitālu triptihu, kura saturiskais fundaments balstās uz stāstiem par piedzimšanu, nāvi un garīgo transfigurāciju starp šiem stāvokļiem.

Triptiha baltie, gigantiskie paneļi un atspulgs no ūdens spoguļvirsmas, kas atrodas zem skatītāju kājām, veido multimediālu formu, kustību un gaismu spēli. Digitālā kamera uztver skatītāja ķermeņa kustības, transformē tās ēnu projekcijā, kas attēlo silueta un putnu mijiedarbību. Šie vizuālie iespaidi skatītāju nemanot iegremdē arhetipiskās bailēs, tomēr piešķirot pārpasaulīgu gaišuma un cerību nokrāsu, kas rezultējas ar mieru un emocionālu paļāvību uz cilvēces neizbēgamo attīstību nākamajos evolūcijas pakāpienos.

UZZIŅA

Visas trīs rakstā minētās izstādes Stokholmā apskatāmas līdz šā gada 30. augustam.

Autore: Krista Teivāne