Mobilā versija
+10.7°C
Gundars, Kurts, Knuts
Otrdiena, 26. septembris, 2017
15. jūlijs, 2017
Drukāt

Uldis Šmits: Trīs jūras, viena izvēle un ģeopolitiska virsvērtība (1)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Uldis Šmits

Vienošanos par ASV dabasgāzes piegādēm Polijai var noslēgt piecpadsmit minūtēs – aptuveni tā izteicās Donalds Tramps, kurš bija ieradies “Triju jūru iniciatīvas” samitā Varšavā. (Pirms došanās tālāk uz Hamburgu, kur notika G20 sanāksme.) Šis atzinums, kaut arī drusku uzspēlēti optimistisks, bija viens no svarīgākajiem. Tikpat svarīgs kā viņa izteikumi par NATO līguma piekto pantu.

Nesen Polija sagaidīja pirmo amerikāņu kuģi ar sašķidrināto gāzi, kas jau vesta arī uz Portugāli un Apvienoto Karalisti. Paredzams, ka pievedumi kļūs regulāri, veicinot konkurenci gāzes tirgū. Protams, Austrumeiropai šīs piegādes ir nozīmīgākas, jo tām piemīt ģeopolitiska virsvērtība.

Diez vai pirms Trampa ierašanās Polijā daudzi vispār zināja, ka pastāv tāda “Triju jūra iniciatīva”, kurā neformāli apvienojušās divpadsmit Eiropas Savienības valstis, kas atrodas starp Baltijas jūru, Melno jūru un Adrijas jūru.

Minētais, kā tagad saka, formāts arī netika pārlieku afišēts. Viens otrs Rietumeiropas politiķis tajā saskata zināmu atblāzmu no pērnā gadsimta starpkaru perioda, kad valstis starp Vāciju un PSRS – īpaši Polija – centās saliedēties pret lielo kaimiņu ne pārāk miermīlīgajām tieksmēm. Mūsdienu “Triju jūru” formāta aktīvākā rosinātāja gan bijusi nevis Polija, bet Horvātija, kura vēlējās izvērst ekonomiskos kontaktus ziemeļu virzienā, meklējot plašākas sadarbības iespējas, tajā skaitā transporta un enerģētikas jomā.

Tomēr daži vācu preses izdevumi nāca klajā ar priekšlaicīgām prognozēm, ka “Triju jūru” saiets Varšavā būs “antieiropeisks” (zemtekstā – pretvācisks). Vai ka Donalds Tramps, tāpat kā reiz viņa vārda brālis Ramsfelds, izspēlēs “jauno Eiropu” pret “veco”. Taču viņa lasītie teksti drīzāk lika atcerēties Ronaldu Reiganu, kas daudzu rietumeiropiešu uztverē arī nav nez kas labs. Lai vai kā, bet šoreiz Trampa Eiropas vizītes ievads – arī no Baltijas valstu skata punkta – izskatījās krietni saturīgāks par turpinājumu Hamburgā.

Grūti pateikt, cik lielā mērā Vašingtonas Baltā nama “jaunā enerģētiskā politika”, respektīvi, fakts, ka ASV kļūst par resursu eksportētāju, skars Eiropu. Un kā tas iespaidos ASV attiecības ar Vāciju, kura līdz šim kalpojusi par Krievijas gāzes un naftas sadales platformu un allaž lobējusi zināmo pa Baltijas jūru vilkto gāzesvadu izbūvi, Šrēdera tradīciju garā iztēlojot tos par tīri komerciāliem projektiem.

Vienīgi skaidrs, ka esam ieinteresēti enerģijas avotu un piegādes ceļu dažādošanā, kas stiprina drošību šī jēdziena visplašākajā izpratnē. Tāpēc ASV energoresursiem un iespējām tos saņemt varētu būt tikpat būtiska loma kā amerikāņu militārajai klātbūtnei. Bet tas ir atklāti jāpasaka, nevairoties diskusiju. Pat ar Berlīni.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Krievija ar saviem Atbildēt

    enerģijas nesēju eksportiem tikai pelna politiskus bonusus.
    Ekonomiski viņa labi ja atpelna pašizmaksu – ieguves un transporta struktūra apēd lielāko daļu eksporta ieņēmumu, kā arī politiskās ambīcijas.

Harijs Tumans: Kā savaldīt "ciklopus" un pasargāt valsts intereses (6)Gaidot valsts simtgadi, dažādu šim svarīgajam notikumam veltīto pasākumu un ieceru saraksts kļūst aizvien garāks.
Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Nepilsonijas pilsoņi

Saeima pagājšnedēļ noraidīja Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa iesniegto likumprojektu, kas paredzēja vairs nepiešķirt nepilsoņu statusu bērniem. Patlaban nepilsoņa statuss tiek piešķirts reti – 2016. gadā tikai 52 bērniem. Bet jau tagad nepilsoņu bērnam iegūt pilsonību ir vienkārši – uz dzimtsarakstu nodaļas darbinieka jautājumu, vai vecāki jaundzimušajam bērnam izvēlas Latvijas pilsonību, jāatbild ar “jā”. Tas tiek atzīmēts reģistrā un dzimšanas apliecību bērns uzreiz saņem ar Latvijas pilsonību. Tiem vecākiem, kas saka “nē”, vairākumā gadījumu noteicošā esot iespēja vieglāk ceļot uz Krieviju, jo nepilsoņiem nav vajadzīga vīza.

Vai partijām jāpalielina valsts budžeta finansējums?
Egils Līcītis: Un visi raksta prezidentamBet tad uzrodas vēstuļu draugi, kurus Vējonis nemaz negrib par vēstuļu draugiem, un sarakstīšanās ar tādiem nedara godu augstiem amatvīriem.
Viss var būt taisnība, izņemot to, kas tiek drukāts (17)Sudrabas komisijā žurnālistu organizācijas viena otru apsmidzina ar indīgām ķimikālijām
Rita Našeniece: Impērijas brīvprātīgie palīgi (96)Piederību valstij nenodrošina uztiepti papīri. To nodrošina audzināšana.
Draugiem Facebook Twitter Google+