Mobilā versija
+15.4°C
Liene, Liena, Helēna, Elena, Ellena
Piektdiena, 18. augusts, 2017
21. februāris, 2017
Drukāt

Trīs komponisti – par mūžību un dziesmu Latvijai

Publicitātes fotoPublicitātes foto

1. martā Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē tiks pirmatskaņoti 13 latviešu komponistu jaundarbi – dziesmas korim – veltījumi Latvijai simtgadē. Par dziesmās ieliktajiem kodiem Edgars Gertners sarunājās ar trim dziesmu autoriem: Jēkabu Jančevski, Edgaru Raginski un Platonu Buravicki.

Komponists Jēkabs Jančevskis uzskata, ka rakstīt veltījumu Latvijai ir liela atbildība, tāpēc sākotnēji viņš vēlējies radīt spraigu, dinamisku un patriotisku skaņdarbu, kas sapurinātu latviešus parādīt mūsu stipro mugurkaulu.

“Tā bija mana pirmā doma, bet sapratu, ka šī ideja manā gadījumā jau ir apcerēta manā skaņdarbā “Atsalums”. Domājot tālāk, nonācu līdz atziņai, ka varbūt dzimšanas dienā Latvijai nevajag dāvināt kaut ko ar pārmetumu vai norādēm, tā nonācu līdz Pētera Brūvera dzejolim, kuram nebija dots nosaukums, taču lakoniskās rindas mani atstāja “uz pauzes” – dzejolī bija ļoti daudz mūžības,” par savu darbu “Aeternum” (Mūžība) stāsta J. Jančevskis.

Par pasaulīgo un mūžīgo, kurā mēs varēsim ieraudzīt katrs sevi, vēsta arī žurnālista un komponista Edgara Raginska dziesma “Aizies”, kuras pamatā ir Ojāra Vācieša dzejolis ar šādu nosaukumu. Autors ir gandarīts par Valsts Akadēmiskā kora Latvija iniciatīvu Latvijai simtgadē uzdāvināt 100 jaunas kora dziesmas un pieļauj, ka šis dziesmu cikls varētu kalpot kā mūsdienu amatierkoru revitalizācijas plāns.

“Gan četras izvēlētās stihijas (uguns, ūdens, zeme, debesis) plus viena (mīlestība), gan realizācija, piedāvājot laikmetīgajiem autoriem rakstīt kora mūziku, ir ārkārtīgi pateicīga, jo visi šie autori dzīvo mūsdienās, elpo to pašu gaisu, ko Latvijas sabiedrība un tādējādi veido panorāmisku mūsdienu Latvijas ainavu. Arī koru dalībniekiem, izpildot šīs dziesmas, varētu rasties lielāka šodienas apziņa,” uzskata E. Raginskis.

Ne visās dziesmās 1. marta koncertā būs dzirdami vārdi. Kora mūzika ir atvērta dažādiem eksperimentiem, pat alūzijām ar tehno mūziku, uzskata komponists Platons Buravickis. Sākotnēji viņš vēlējies radīt dziesmu ar saviem vārdiem, taču atskārtis, ka cilvēka balss tembrs šajā gadījumā ir svarīgāks, nekā teksts.

“Uzdevums bija radīt skaņdarbu par dabas parādībām, un pirmā, kas man ienāca prātā, bija saule. Daudziem no mums, kuri dzīvo šajos platuma grādos, saule sagādā prieku, tātad mūzikai ir jārada prieku,” par jaundarba “Lūgšana spēlējošajai saulei” ideju stāsta Platons Buravickis.

1.martā LNB Ziedoņa zālē gaidāma aizraujoša programma ar 13 jaundarbiem, kurus sacerējuši komponisti: Ēriks Ešenvalds, Jēkabs Jančevskis, Juris Kulakovs, Juris Vaivods, Ella Mačēna, Andris Vecumnieks, Uldis Marhilēvičs, Platons Buravickis, Edgars Raginskis, Jānis Ķirsis, Agnese Boitmane, Santa Ratniece un Lolita Ritmane.



Pievienot komentāru

Noskaties! Unikāli aizkadri no filmas "Nameja gredzens" tapšanasAr lielās zemgaļu un krustnešu kaujas ainām noslēgusies latviešu leģendas “Nameja gredzens” filmēšana. Mobilā televīzija, lietotne LMT Straume piedāvā ieskatīties filmas uzņemšanas aizkulisēs un kuriozos unikālā videostāstā "Filmas "Nameja gredzens" aizkadrā".
Draugiem Facebook Twitter Google+