Mobilā versija
+7.0°C
Sarmīte, Tabita
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
6. novembris, 2012
Drukāt

Trīs Lietuvas partijas bez prezidentes atbalsta paraksta koalīcijas līgumu

Foto- AFPFoto- AFP
Trīs Lietuvas partijas, kas pēc Seima vēlēšanām sadarbojas jaunās valdības veidošanā, bez prezidentes Daļas Grībauskaites atbalsta parakstījušas koalīcijas līgumu, vienojoties par portfeļu sadali iespējamajā valdībā.

Ar saviem parakstiem koalīcijas izveidi apstiprinājuši sociāldemokrātu priekšsēdētājs Aļģirds Butkevičs (attēlā centrā), Darba partijas līderis Viktors Uspaskihs (attēlā no labās) un partijas “Kārtība un taisnīgums” vadītājs Rolands Pakss (attēlā no kreisās). Tomēr turpmāko valdības veidošanu apturējis paziņojums, ka prezidente sakarā ar daudzajām sūdzībām par iespējamajiem pārkāpumiem vēlēšanu norisē trešdien vērsīsies Konstitucionālajā tiesā, lūdzot izvērtēt, vai Seima vēlēšanas noritējušas likumīgi, un līdz tam nepieņems lēmumu ne par kādu koalīciju veidošanas iespējamību.
Sociāldemokrātiem koalīcijas līgumā paredzētas septiņas ministrijas – Finanšu, Satiksmes, Saimniecības, Aizsardzības, Veselības aizsardzības, Ārlietu un Tieslietu. Darba partija kontrolēs piecas ministrijas – Zemkopības, Enerģētikas, Izglītības un zinātnes, Sociālās aizsardzības un nodarbinātības un Kultūras, savukārt partija “Kārtība un taisnīgums” pārraudzīs divas – Vides un Iekšlietu ministrijas. Par ministru amatu kandidatūrām vēl netiek runāts.
Kā jau bija paredzams, premjera amatu nolemts uzticēt Butkevičam, bet Seima spīkera vietu – Darba partijas pārstāvim, gan nenosaucot konkrētu kandidatūru. Parlamenta kuluāros tiek minēts Uspaskiha vietnieces, pašreizējās vicespīkeres Virgīnijas Baltraitienes vārds.
Durvis uz sadarbību joprojām paliek atvērtas arī Lietuvas poļu vēlēšanu akcijai. Kā izteicies Butkevičs, Polija ir Lietuvas stratēģiskā partnere un šīs partijas iekļaušana koalīcijā būtiski uzlabotu Viļņas un Varšavas attiecības, ļautu vieglāk risināt jautājumus par stratēģiskajiem enerģētikas projektiem un ieturēt noteiktu nostāju Eiropas Savienībā. Poļiem vienu savu ministra portfeli gatava atdot Darba partija, tomēr Uspaskihs atteicies atklāt, vai tā varētu būt Kultūras ministrija. Lietuvas poļu vēlēšanu akcija gan valdes sēdē lēmusi, ka koalīcijai pievienotos vienīgi tad, ja saņemtu divas ministrijas. Iepriekš tā runāja pat par četrām ministrijām, lai gan pēc iegūtā mandātu skaita nav to pelnījusi. Jaunā sastāva Seimā sociāldemokrāti ieguvuši 38 mandātus, Darba partija – 29 un “Kārtība un taisnīgums” – 11 mandātus. Apvienojoties koalīcijā, tās kontrolēs 78 mandātus, bet kopā ar Lietuvas poļu vēlēšanu akcijas astoņiem mandātiem – 86.
Prezidente Grībauskaite rīt vērsīsies Konstitucionālajā tiesā, lūdzot izvērtēt, vai Seima vēlēšanas noritējušas likumīgi. Konstitucionālajai tiesai savs atzinums būtu jāpaziņo, vēlākais, sestdien. Kā uzskata analītiķi, ja Konstitucionālā tiesa lemtu, ka pārkāpumu dēļ vēlēšanas daudzmandātu apgabalā uzskatāmas par nenotikušām, tas pirmo reizi Lietuvas vēsturē varētu radīt valsts pārvaldes krīzi, jo tur nāktos rīkot jaunas vēlēšanas. Līdz ar to jaunā sastāva parlaments savas pilnvaras zaudētu, bet vecajam Seimam pilnvaru termiņš beidzas jau 15. novembrī. Tas varētu nozīmēt, ka šīs funkcijas uz laiku jāuzņemas prezidentei, kā tas notiek, piemēram, Seima sesiju starplaikā, portālam “Delfi.lt” sacījis Viļņas universitātes profesors, tieslietu eksperts Vītauts Nekrošus. Politologs Laurs Bielinis šo prezidentes soli nosaucis par “loģisku, bet bīstamu”. Pēc viņa teiktā, ja tas netiktu darīts, vēl ilgi nāktos saskarties ar dažādām interpretācijām attiecībā uz vēlēšanu rezultātiem. Tomēr iespējamais Konstitucionālās tiesas lēmums atzīt vēlēšanas par nelikumīgām būtiski ietekmētu gan Lietuvas iekšpolitiku, gan ārpolitiku.
Pēc oktobrī notikušajām Seima vēlēšanām Lietuvas prezidentei izveidojušās domstarpības ar tajās uzvarējušajiem politiķiem. Grībauskaite pēc vēlēšanu otrās kārtas izteica iebildes pret iespēju, ka jaunajā valdošajā koalīcijā kopā ar sociāldemokrātiem un partiju “Kārtība un taisnīgums” tiks iekļauta Darba partija, jo pret šo partiju un tās līderi Uspaskihu turpinās tiesas prāva partijas “melnās grāmatvedības” lietā, turklāt tā tiek turēta aizdomās par nopietniem vēlēšanu kārtības pārkāpumiem. Tomēr sociāldemokrāti izlēma koalīciju veidot kopā ar abām pieminētajām partijām, vienīgi bez tiem Darba partijas biedriem, kuri patlaban tiek tiesāti, tostarp bez paša Uspaskiha. Kā atzīmējuši eksperti, kopā ar Lietuvas poļu vēlēšanu akciju koalīcija jaunajā Seimā veidotu tā dēvēto konstitucionālo vairākumu, kas nostiprinātu parlamenta ietekmi attiecībās ar prezidenti un dotu Seima rīcībā papildu sviras savas politikas veidošanai.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+