Mobilā versija
-2.9°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
23. decembris, 2014
Drukāt

Trīs procenti pārtikas ES – bīstami (2)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock
Uzziņa

Pesticīdi (latīņu val. Pestis – sērga, zaedo – nogalināt)(lauksaimniecības indīgās ķimikālijas) – ķīmiskie līdzekļi, kas tiek izmantoti cīņā ar augu kaitēkļiem un slimībām, nezālēm, labības un graudproduktu, koksnes kaitēkļiem, kā arī kokvilnas izstrādājumu, vilnas un ādas kaitēkļiem, mājdzīvnieku ektoparazītiem, kā arī cilvēku un dzīvnieku bīstamo slimību pārnēsātājiem.

Pesticīdus dala šādās grupās: herbicīdi, kas iznīcina nezāles, insekticīdi, kas iznīcina kukaiņu kaitēkļus, fungicīdi, kas iznīcina patogēnas sēnes, zoocīdi – iznīcina kaitīgus siltasiņu dzīvniekus utt.

Lielākā pesticīdu daļa ir toksīni, kas indē organismus – mērķus, bet tie ietver arī sterilizatorus (vielas, kas izraisa neauglību) un augšanas inhibitorus.

Vairāk nekā 97% no visiem pēdējās Eiropas vides monitoringa pesticīdu programmā analizētajiem pārtikas paraugiem satur atliekvielas pieļaujamajā līmenī, tostarp 54% paraugu pārbaudēs neatrada ķīmisko vielu pēdas, rāda Eiropas Pārtikas drošības aģentūras (EFSA) ikgadējais pārskats par pesticīdu atliekvielām pārtikā.

Pārskata rezultāti ir balstīti uz gandrīz 79 000 pārtikas paraugu pārbaudēm 27 ES dalībvalstīs, kā arī Islandē un Norvēģijā. 2012. gadā 12 pārtikas produktos pārbaudīja 205 dažādus pesticīdus. No 78 390 paraugiem aptuveni astoņsimt analīzēs konstatēja pesticīdu un metabolītu klātbūtni.

Nacionālajās programmās secināts, ka 97,1% pārtikas paraugu pesticīdu atliekvielu līmenis bija atļautajā daudzumā. Bioloģiskās pārtikas analīzes rādīja zemāku maksimāli pieļaujamo atliekvielu pārsnieguma līmeni salīdzinājumā ar nebioloģisko pārtiku (0,8% pret 3,1%). Neatbilstības likmes līmenis importētajai pārtikai no trešajām valstīm uz ES dalībvalstīm, Norvēģiju un Islandi bija piecas reizes augstāks nekā šo valstu izcelsmes produktiem (7,5% pret 1,4%).

ES koordinētās programmas rezultāti rādīja, ka 99,1% no visiem analizētajiem paraugiem piesārņojums bija pieļaujamajās robežās. Gandrīz 60% paraugu neatklāja izmērāmu piesārņojumu. Visvairāk maksimāli pieļaujamo pesticīdu līmeni pārsniedza brokoļi (2,8% analīžu), ziedkāposti (2,1%), galda vīnogas (1,8%), saldie pipari (1,4%) un baklažāni (1%). Pārtika ar viszemāko maksimāli pieļaujamā pārsnieguma līmeni bija zirņi bez pākstīm un olīvu eļļa (abiem 0,1%), kvieši (0,7%) un banāni (0,7%). Maksimāli pieļaujamā atliekvielu pārsnieguma līmeni neatklāja apelsīnu sulā un dzīvnieku produktos – sviestā un mājputnu olās.

EFSA arī secina, ka pesticīdu atliekvielas šādā daudzumā nerada īstermiņa vai ilgtermiņa risku cilvēku veselībai. Īstermiņā pesticīdu atliekvielu ietekmes risks nepārsniedza 0,02% no visu paraugu daudzuma, ja šos produktus ēstu lielā daudzumā.

Latvijas Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) augu izcelsmes pārtikas produktu, dzērienu un bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības daļas vadītājs Māris Eiklons teic, ka ES programmā ir iekļauti 30 – 40 visvairāk patērētie produkti, no kuriem katrā dalībvalstī ik gadu pārbauda aptuveni trešdaļu. Latvijā šajā gadā pārbaudīja bumbierus, gurķus, pupas, burkānus, apelsīnus vai mandarīnus, kartupeļus, spinātus un rīsus. “Aptuveni puse no pārbaudāmajiem produktiem ir vietējās izcelsmes, otra puse citās valstīs ražotie produkti. Papildus pārbaudām arī bioloģiskos produktus,” stāsta M. Eiklons.

Gada laikā PVD visā pārtikas produktu ražošanas ķēdē, tostarp saimniecībās, glabātavās, tirgos un veikalos, noņem vairāk nekā 200 analīžu paraugu. Analīzes veic institūta “BIOR” laboratorijā. Viena parauga analīze maksā no 50 līdz 200 eiro. Valstij kopā dalība šais programmās maksā gandrīz 100 000 eiro. M. Eiklons atklāj – pēdējos gados Latvijā pārbaudītajos produktos pesticīdu atliekvielas ir atklātas vien pieļaujamajā daudzumā. ES ātrās reaģēšanas sistēma, kas brīdina par kaitīgo vielu pārsniegumā kādā valstī pārbaudītajos produktos, pēdējo reizi Latvijā “nostrādāja” 2011. gadā. Toreiz pesticīdu atliekvielu daudzums bija pārsniegts Indijā audzētajām vīnogām. M. Eiklons teic, ka saistībā ar dabas apstākļiem vairāk pesticīdus lieto dienvidu valstīs. “Latvijas uzņēmēji bez vajadzības pesticīdus nelieto. Tas maksā papildu naudu un neatbilst labās ražošanas praksei,” secina M. Eiklons.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. vai tad Latvijā pesticīdus lieto vispār? Nē, pie mums raundaps ir pielīdzināts rīta rasai un to tāpēc var gāzt uz garaudaugiem pat pirms ražas novākšanas. Ja kāds pārgudrelis no PVD uzdrošinātos šo faktu apšaubīt, tad tādu nost no darba, lai netraucē veksmīgai uzņēmējdarbībai.

  2. .., ko mes edam????

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepes (6)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Pasaulē
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr: Valsts izģērbj mazo uzņēmēju (10)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Draugiem Facebook Twitter Google+