Mobilā versija
+1.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
8. februāris, 2016
Drukāt

Trīs Rēzeknes novada objekti iegūst valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu statusu (1)

Foto: Feimaņu pagasta bibliotēka.Foto: Feimaņu pagasta bibliotēka.

Ar Kultūras ministrijas rīkojumu Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts papildināts ar trim arhitektūras pieminekļiem – Feimaņu kapelu, Krucifiksa nojumi un obelisku “Krusta nesējs”, kas atrodas Rēzeknes novada Feimaņu pagastā, aģentūru LETA informēja Rēzeknes novada pašvaldībā.

1806. gadā celtā Feimaņu kapela iekļauta Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļa sarakstā kā vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis. Dažkārt bargās ziemās tā izmantota arī kā kapliča. Tā ir taisnstūrveida plāna celtne ar pusapaļu apsīdas galu un divslīpju skārda seguma jumtu. Ēkai ir lakonisks apjoma risinājums ar laikmetam raksturīgu fasāžu apdari, kurā svarīgākais ir pielietotā materiāla estētiskās kvalitātes. Kapela veidota no plēstiem laukakmeņiem ar šķembu pildījumu, kā dekoratīvi apdares elementi izmantoti apmestu sarkano ķieģeļu stūru rustojumi, ailu apmales un masīva profilēta jumta dzega.

Kapela pilnībā saglabājusi oriģinālo būvapjomu, fasāžu arhitektonisko kompozīciju, apdares detaļas. Feimaņu kapela ir labi saglabājies šāda tipa būves paraugs, kas atspoguļo tradicionālo Latgales sakrālo būvju celtniecības paņēmienus un raksturo sava laika vietējo būvamatnieku praksi un pieredzi. Ēkai ir reģionam nozīmīga kultūrvēsturiska un ainaviska vērtība.

Ceļa malā iepretim Feimaņu katoļu baznīcai ir uz mūrētām kolonnām balstīta nojume ar krucifiksu vidū. Krucifiksa nojume iekļauta Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļa sarakstā kā vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis. Krucifiksa nojume datēta ar 18.-19.gadsimta miju. Nojumes pamatu (3,5 x 3,5 metri) veido no laukakmeņiem būvēts pusmetru augsts cokols, bet tā stūros paceļas no ķieģeļiem mūrētas apaļas apmestas kolonnas, kas 4,5 metru augstumā pārsegtas ar četrslīpju jumtiņu. 20.gadsimta 60.gados jumts bijis klāts ar koka dēlīšiem, bet vēlākajos gados pārsegts ar skārdu. Zem tā ir krusts ar kokā grieztu Kristus tēlu. Tas ir viens no senajiem krucifiksiem Latgalē, kas atrodas brīvā dabā. Gan nojumītes izmēri, gan Kristus tēla griešanas stils liek domāt, ka svētvietu iekārtojuši poļu muižnieki vai garīdznieki.

Krucifiksa nojumei pilnībā saglabājies oriģinālais būvapjoms. Tā ir vērtīga kā konkrētam reģionam raksturīga arhitektūra, kam kopā ar citiem sakrālajiem objektiem ap Feimaņu katoļu baznīcu (kapela, obelisks “Krusta nesējs”) ir nozīmīga reģionāla kultūrvēsturiska un ainaviska vērtība, kas vienlaikus atspoguļo arī 18.-19.gadsimta mijas vietējās būvniecības un amatniecības tradīcijas.

Obelisks “Krusta nesējs” iekļauts Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļa sarakstā kā vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis. Piemineklis “Krusta nesējs” vai “Myura krysts” kā piramidāls veidojums uzcelts 1825.gadā par godu pāvesta Leona XII izsludinātajam Jubilejas gadam 1828.gadā. Pieminekļa iniciators bijis Livonijas kanoniķis, Rēzeknes dekāns un rakstnieks Jāzeps Kirkillo. Uz desmit metrus augsta, no plēstiem laukakmeņiem ar šķembu pildījumu mūrēta obeliska veida postamenta stāv 1,45 metrus augsta kokā griezta Kristus figūra ar krustu uz muguras. Obelisks dekorēts ar apmestu profilētu dzegu, stūra rustiem un dekoratīvām apmalēm plaknēs.

Kultūras piemineklim pilnībā saglabājies oriģinālais apjoms, arhitektoniski mākslinieciskā kompozīcija un dekoratīvā apdare. Pieminekļa “Krusta nesējs” pamatne ir vērtīga kā konkrētam reģionam raksturīga arhitektūra, kam kopā ar pārējiem sakrālajiem objektiem ap Feimaņu katoļu baznīcu ir nozīmīga reģionāla, kultūrvēsturiska un ainaviska vērtība un kas vienlaikus arī atspoguļo attiecīgā laika vietējās būvniecības un amatniecības tradīcijas.

Vēsturiskā Kristus figūra bija stipri cietusi, un 1990. gadā uz pieminekļa pamatnes tika uzstādīts koktēlnieka Antona Rancāna veidots sakrāls tēls, kurš netiek aplūkots kā atsevišķa kustama mākslas vērtība vai arhitektūras pieminekļa daļa.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. … un tikai skopa viena bildīte… 🙁

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (2)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+