Publicitātes foto

Trīs stāsti par Kuldīgu un tās ļaudīm 0

Piektdien, 5. jūnijā, plkst. 16 Kuldīgas Mākslinieku rezidences galerijā, Pils ielā 2, atklās fotogrāfijas rezidences izstādi “Tas notika…”, kurā būs apskatāmi trīs stāsti par mazas pilsētas un tās apkārtnes iedzīvotājiem, un par Latviju, vēsta rīkotāji.

Reklāma
Reklāma
Viedoklis
Krista Draveniece: Puikam norauj bikses, meitai neļauj pačurāt. Kādi briesmoņi strādā mūsu bērnudārzos? 115
Saules uzliesmojumu dēļ Zemi pārņēmusi spēcīga magnētiskā vētra. Cik dienu tā plosīsies?
TV24
Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 88
Lasīt citas ziņas

Sadarbībā ar Starptautisko vasaras fotogrāfijas skolu (ISSP) trīs ārvalstu fotogrāfi – Deivids Krīdons (David Creedon, Īrija), Kristela Ūmsa (Christel Ooms, Nīderlande) un Joanna Pjotrovska (Joanna Piotrowska, Polija) – īstenoja mākslas projektus, strādājot Kuldīgas Mākslinieku rezidencē 2013. un 2014. gadā.

Deivida Krīdona darbs “Mana rudens vasara” (The Summertime of my Autumn) atklāj Latvijas sabiedrību novecojot – jaunā paaudze tiecas pēc iedomātas labākas dzīves ārvalstīs (emigrācija ir aktuāla problēma Latvijas ekonomikā) un iedzīvotāju skaits lauku reģionos turpina samazināties. Deivida veidotie portreti stāsta par sabiedrības novecošanās tendenci; šo cilvēku atmiņās ir rūgta pieredze, dzīvojot okupētajā Latvijā, un netrūkst sāpīgu pārdzīvojumu, zaudējot tuviniekus. Deivida darbi atklāj arī pamestības ainu Latvijas reģionos – lauku ainavā stāv tukšas, pamestas mājas. Deivids stāsta: “Vēstures pētnieki mēdz rakstīt par kādas valsts vēsturi, veicot akadēmiskus pētījumus un analizējot valstiskus dokumentus. Taču reizēm tiek aizmirsts, cik vērtīgi ir personiski stāsti un dažādu notikumu vērtējums to cilvēku pieredzē, kuriem nācies šīs vēsturiskās pārmaiņas izdzīvot pašiem.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Kristelas Ūmsas darbs ar nosaukumu “Pasakas par sanošām bitēm” (Tales of the Humming Bees) ir balstīts pētījumā par Latvijas nemateriālo kultūras mantojumu. Fotogrāfijās viņa iestudē izdomātus stāstus un veido izdomātas realitātes – asociācijas, kuras radušās tautasdziesmu, rituālu, tradīciju, pasaku un leģendu ietekmē. Kristelas uzmanību piesaistīja savulaik pieredzētie Latvijas sabiedrības pārkrievošanas centieni, un tas viņu jo īpaši mudināja pētīt Latvijas autentisko kultūru pretstatā uzspiestiem mītiem. Strādājot Kuldīgā, tiekoties ar vietējiem iedzīvotājiem, veicot pētījumus arhīvos, bibliotēkās un klausoties folkloras zinātāju stāstos, Kristela radīja savu iedomāto pasauli un interpretāciju par senajām tradīcijām un pasakām.

Sievišķība un trauslums ir Joannas Pjotrovskas darba centrālās tēmas. Atšķirībā no Deivida Krīdona un Kristelas Ūmsas, Joanna Pjotrovska izmanto Kuldīgu – pilsētu un tās iedzīvotājus –, lai stāstītu savu stāstu. Projekts veidots sadarbībā ar performances mākslinieci, dejotāju un kuratori Nefeli Skarmeju (Nefeli Skarmea, Grieķija / Vācija). Ernesta Vīgnera Kuldīgas mūzikas skolas meiteņu kora “Cantus” dziedātājas, kuras piedalās projektā, rada teju maģisku gaisotni, atkārtojot tradicionālus dzemdību elpošanas tehnikas un jogas elpošanas vingrinājumus, kuri tiek izpildīti ārpus konteksta, iestudētā situācijā. Šī maģija sasniedz kulmināciju, meitenēm dziedot vārdu “vulnerability” (tulkojumā – ievainojamība), kas liek aizdomāties par sievietes nozīmīgo lomu dabā, sabiedrībā, cilvēces pastāvēšanā, un instinktīvi rodas vēlme sievieti pasargāt.

Izstāde sākās Kalnciema kvartāla galerijā 2014. gada novembrī; turpinājums – 2015. gada vasarā Kuldīgā. Un citur.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.