Mobilā versija
-2.2°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
18. augusts, 2016
Drukāt

Trīs trauksmainas dienas. Uz augusta puču atskatās toreizējie deputāti Felss un Ločmelis (9)

Andris Felss. Foto - Zigmāris RumkaAndris Felss. Foto - Zigmāris Rumka

Toreiz, pirms 25 gadiem, 19. augustā tālaika “Lauku Avīzes” redakcijā nebija kapitulantisks noskaņojums. Bet drūms gan. Bija skaidrs, ka šoreiz, aizstāvot savu valsti, ar barikādēm nebūs līdzēts. Stiprie lauku vīri ar smago tehniku nemaz netiktu līdz valdības ēkām pa bloķētiem ceļiem, otrkārt, okupācijas armija bija izvesta ielās un sadursmes prasītu daudzu neapbruņotu cilvēku upurus. PSRS glābēji Janajevs, Jazovs, Pugo un citi bija radījuši pārsteiguma momentu un likās gatavi iet uz visu banku un pāri līķiem, lai tikai noturētu grūstošo komunistisko režīmu un attālinātu Padomju Savienību no galīga sabrukuma.Vai revanša ofensīva saglabāt pusdzīvo impēriju par katru cenu izdotos? Pēc tā, kā maskavieši, ārkārtas stāvokļa ieviesēji, TV studijā sēdēja dīvaini stostīgi un mirkšķināja acis, kā no pusaklas tumsas izvilkti, šķita, ka janajeviešiem varētu pretoties un tad viņu vara un noteikšana nevilktos ilgu laiku.Redakcijas automašīnas izbrauca dažādos virzienos prom no Rīgas, jo sapratām, ka pretoties un nepieņemt varu iespējams tikai uz zemēm, ja galvaspilsētā aizžņaugtu neatkarības centienus. Tā arī toreizējās lauku  pašvaldības pārliecināja. Ka turēsies pretī, cik spēka, jo atmodas uzjundīta tauta nevēlas atgriezties padomju režīma bezcerībā un pie brīvības ideālu bojāejas.Trīs trauksmainās dienās viss izšķīrās Maskavā, kur brīvību mīloši cilvēki plikām rokām apturēja tankus. Arī Latvijā neviens negrasījās padoties un spriedzes atmosfērā pieņēma likumu “Par LR valstisko statusu”, kas apstiprināja de facto neatkarību un to, ka šeit neklausīs nekādām Kremļa pavēlēšanām. Stostīgo vīreļu sarīkotajam farsam noteiktais Boriss Nikolajevičs ātri pielika punktu, Latviju atzina starptautiski, izveda Krievijas karaspēku, varējām turpināt iekopt atgūto valsti kā jaunsaimniecību un iet pa Eiropā atgriešanās ceļu.Tas gan jāatgādina. Kolīdz VĀSK paziņoja par varas sagrābšanu un ka Gorbačovs nespēj pildīt PSRS prezidenta amata pienākumus, Latvijas barikāžu otrā pusē tūlīt atradās vīri, kas priekā saberzēja rokas. Ahā, beidzot latviešiem un pārējiem impērijas grāvējiem ieviesīs kārtību! Mūsu neatkarības pretinieki nekur nav pagaisuši. Vēl šodien ir pie labas veselības un darbojas kā iesūtīti Trojas zirgi, spārdoties pretī, musinot, kaitējot, cik var.Mēs paši, latvieši, ne vienmēr esam stāvā sajūsmībā par to, kā valsts vadīta 25 gadu laikposmā. Bieži liekas, ka panākumu un sasniegumu varēja būt vairāk, bet politiskās berzēšanās krietni mazāk. Šo to ietekmēja nelabvēlīgi ārējie faktori, bet pa lielai daļai paši putru esam vārījuši. Kāda iznākusi, tāda ir – uz priekšu jau kūlāmies.Svētku reizē palieku pie pārliecības, kāda bija 1991. gadā – ka Latvijas patriotiskā spēka un nacionālās pārliecības avoti ir Latvijas laukos. Atskatoties “to dienu acīm”, stāsta krāslavietis Ločmelis un krustpilnieks Felss, neatkarības atjaunošanas notikumu līdzdalībnieki, no kuriem pirmais cīnījās Maskavā, bet otrais Rīgā.

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. Tikai žēl gan, ka tik ļoti toreiz atgūto valsti sagandēja tie mūsu pašu iznireļi- kabatasparterjveidotāji kopā ar saviem sponsoriem. Viss šis kangaru- dibenlaižu klans būtu pamatīgi pārmācāms par valsts nīdēšanu, ekonomikas iznīcināšanu, tautas izdzīšanu uz citām valstīm, nekaunīgo valsts izzagšanu un piesavināšanos, ko viņi dara “gaišas nākotnes un demokrātijas vārdā”, sludinot velkamismu un supertoleranci, it īpaši pret sevi un savu apzagšanos.

    • Ja valsts nīdējs un panikas cēlājs ”Anonymous” nevar izlasīt teikumu ”ES pilsoņiem ir tiesības strādat visā ES”, tad viņam uz skolu. Ja nevar šo teikumu saprast, tad jāārstējas. Atgādinu, ka pirms 25 gadiem panikas cēlājs ”Anonymous” nebūtu varējis nekur aizbraukt, jo padomju pilsonim, saņemot vīzu, bija jāatbild uz jautājumu ”Kas apmaksās jūzu uzturēsanos?” Padomju cilvēka mēneša alga, pārrēķinot mūsdienu naudā un ņemot verā 1992. gada hiperinflāciju, mūsdienās līdzinātos apmēram 3 eiro.

  2. Bet lai atskaitās Lembergs,Šķēle ,Šlesers.

  3. tā rodas vēsture Atbildēt

    kā viens komentētājs teica, vel pēc 10 gadiem būs ve’ci jau tankos sēdejuši un atomzemudenēs uz starta pogas roku turejuši. tādi varoņi ka bail lasit. realitātē viss norisinājās tkai maskavā un pie mums reālu darbibu vispār nebija nevienā no nometnēm. par agru stāstit pasakas, vel aculiecinieku palicis pārāk daudz

    • Karaspēka izvirzīšnās bija, tāpat kā balsojums par neatkarības de facto atjaunošanu. Kādas vēl ”reālas darbības” ir vajadzīgas?

    • Atgādiniet savam pastulbajam drauģelim, ko jūs, tikpat pastulbs, citējat, ka neatkarības aktīvistiem 1991. gadā nebija ne tanku, ne atomzemūdeņu. Tas ir fakts, kurš būs patiess vienmēr. Vēlams neraksīt pārmērīgas stulbības, lai nebūtu jāsaņem jautājumi, cik jums gadu utt.

  4. Šiem tipiem uzticēties nevar. Nav tīrs

Draugiem Facebook Twitter Google+