Uldis Šmits: Eiropas bezrūpīgie treknie gadi ir garām 9
Mūsu interese par Eiropas Parlamenta vēlēšanām bija ierasti vāja. Zināmā mērā šo noskaņojumu varētu ilustrēt ar jautājumu, kāds reiz televīzijā tika uzdots Ivaram Godmanim, – kad cilvēki beidzot sajutīs reālu labumu. Proti, Eiropas Savienības sniegto. Uz ko bijušais eiroparlamentārietis atbildēja apmēram tā, ka īpašas labuma sajūtas nebūs un ka esam paraduši uztvert labo kā pašsaprotamu.
Eiropas bezrūpīgie treknie gadi, ko ES t. s. jaunās valstis nemaz nav lāga pieredzējušas, ir garām, un eiropiešu ilgi iemiesotā, nereti uz parāda uzturētā materiālā labklājība būs atkarīga no spējām veikt reformas un pielāgoties globalizācijas laikmetam. Ne akli pielāgoties, bet sev iespējami izdevīgākā veidā. Dažādās valstīs šajā sakarā dominē atšķirīgi viedokļi. Tikmēr ārpus ES “Briseles monstrs”, kuram gan bieži tiek atvēlēta visiem noderīga grēkāža loma, turpina saglabāt pievilcību – kandidāti un potenciālie kandidāti ir gatavi pacietīgi gaidīt rindā pat bez īpašām izredzēm pārskatāmā nākotnē Eiropas Savienībā iekļūt. Balkānos ceļš uz ES paver iespēju sakārtot tiesību sistēmu, iegrožot korupciju un organizēto noziedzību, tātad, izmantojot nodrāzto frāzi, nostiprināt demokrātiju, kas palīdz izvairīties no kariem un iedvesmo izglītoto jaunatni.
Arī Kijevā protestus pret Janukoviča šķietami negaidīto atteikšanos parakstīt asociācijas līgumu ar ES, ko viņš pats ilgi bija solījis, sāka ne jau “banderovieši”, bet studenti, kurus atbalstīja daudzi pasniedzēji. Katrā ziņā tautas kustības sākuma punkts bija eiropeisks un pilnīgi pretējs Putina izraudzītajam un “eirāzisma” teorijās balstītajam pēcpadomju telpas īpašās attīstības scenārijam. Viņa atbilde ukraiņiem arī bija “eirāziska”, lai neteiktu – pavisam aziātiska šā vārda vissliktākajā nozīmē: Ukrainas teritoriju sagrābšana. Šī “ceturtās paaudzes karadarbība”, kā to dēvē mūsu analītiķi, izpaudās un joprojām izpaužas piektās kolonnas iedarbināšanā un jebkādu starptautisko tiesību normu un gluži cilvēcīgu normu mīdīšanā kājām. Tāda veida “karadarbība” iespējama korupcijas saēstās un Kremļa ietekmes aģentu pārpilnās valstīs kā Ukraina. Un ne jau jauna prezidenta oligarha ievēlēšana darīs galu šīm likstām. Ārēju spēku iejaukšanās Ukrainā turpināsies. Daži apgalvo, Maskavai ir tiesības veidot pēcpadomju telpu pēc saviem ieskatiem, jo Ukrainas virzīšanās uz ES pusi var nodarīt Krievijai nepanesamu postu. Kāpēc? Atbildes nereti ieslīgst ģeopolitisku smalkumu apcerēšanā. Tikai retais skaidri un gaiši pasaka – Ukrainas kļūšana par demokrātisku valsti var apdraudēt Putina režīma pastāvēšanu, kura ietekmīgākie lobiji Eiropā ir lielās firmas, kā “Siemens”, naftas kompānijas un Krievijas naudas apgrozītāji Londonas Sitijā. Tās ir visnotaļ varenas aprindas, kuras cerēja uz “pārbūvētas” PSRS dzīvotspēju un kurām nav nekas īpaši iebilstams pret Ukrainas sašķaidīšanu. Arī par Baltijas valstīm tās sevišķi nesērotu. Atšķirībā no šiem monstriem “Briseles monstrs” ir drīzāk Latvijai nepieciešamā politiskā pajumte.
Taču Latvijas pilsoņu zemā aktivitāte Eiroparlamenta vēlēšanās ir viegli izskaidrojama, un partiju priekšvēlēšanu diskusiju kvalitāte bija vēl krietni zemāka. Lietuvieši sūdzas, ka viņu valsts prezidenta vēlēšanas, neraugoties uz otro kārtu 25. maijā, tāpat bijušas garlaicīgas. Tomēr svarīgas arī latviešiem, vismaz tiem Latvijas inteliģences pārstāvjiem, kuri zināmajā atklātajā vēstulē minēja Grībauskaiti kā vienu no Latvijas interešu izteicējām pasaulē. Viņa tās vēl dažus gadus aizstāvēs.
