NEDĒĻAS FILMA – “Lapsu medības” 2
Ar piecām nominācijām Amerikas Kinoakadēmijas balvai „Oskars” pēc patiesiem notikumiem veidotā Beneta Millera sporta drāma „Lapsu medības” palīdz savilkt pagājušā kino gada bilanci.
Nav viegli vienā kino audumā saaust drāmu un sportu, taču Benetam Milleram tas ir izdevies jau otro reizi. Pirmā šāda filma bija „Naudas spēle” (2011) ar Bredu Pitu, Džona Hilu un Robinu Raitu galvenajās lomās – arī veidota pēc patiesiem notikumiem, atklājot beisbola komandas „Oakland Athletics” cīņu pēc uzvaras, kaut arī spiedīgos finanšu apstākļos tā nebūtu jāsasniedz, un sešās nominācijās – arī kā gada labākā filma – kandidējot uz „Oskaru”. Bet vēl pirms tam – biogrāfija „Kapote” (2005) ar Filipu Seimūru Hofmanu titullomā, kas šim pērn mūžības ceļos aizgājušajam aktierim par ekscentriskā rakstnieka lomu sagādāja pelnītu „Oskaru” un jau ar debiju pilnmetrāžas kino nomināciju par labāko režiju nodrošināja Benetam Milleram. Nu pienācis laiks viņa veidotajām sporta kaislībām 80. gadu vidū, kad neviena nesaprasts miljonārs un brīvās cīņas entuziasts Džons Dupons izveidoja komandu „Foxcatcher”, lai tajā nolīgtos sportistus pienācīgi sagatavotu startam Seulas Olimpiskajās spēlēs. Pirmie aplausi šai filmai izskanēja jau pērnā gada Kannu kinofestivālā, kur Millers tika godināts kā labākais režisors un filma bija iekļauta konkursa programmā, pretendējot uz Zelta palmas zaru. Pēc Kannām „Lapsu medības” izrādītas Toronto, Ņujorkas un Londonas kinofestivālos un nu gozējas daudzu pasaules ievērojamāko kinokritiķu 2014. gada labāko filmu topa desmitniekā.
Marks Šulcs vienmēr dzīvojis brāļa ēnā – par viņu vairākus gadus vecākais Deivids ne vien pēc vecāku nāves uzņēmās atbildību par brāli, bet arī palīdzēja stāties pretī pretiniekiem cīņas arēnā. Taču doma par iespēju valdīt pašam pār savu dzīvi Marku vilina ļoti, un, kad viņu uz sarunām izsauc kāds miljonārs, puisis dodas tālā ceļā, nemaz nezinot, kas ir sarunas temats. Taču Dupons spēj būt gana pārliecinošs, un Šulcs kļūst par viņa izveidotās komandas lielāko cerību, komandas īpašnieka draugu un vienlaikus arī glābšanas riņķi sarežģītās ģimeniskajās attiecībās, kurās jau sirmajam vīram nav lielāka prieka par mātes izteiktu labu vārdu vai smaidu. Taču briest drāma, un līdz ar Deivida nolīgšanu par komandas treneri visiem trijiem ir skaidrs, ka nekas vairs nav tā, kā bija, un arī atpakaļceļš nav iespējams.
Seriāls „Ofiss” un filmas „Nevainīgs 40 gadu vecumā” (2005), „Ķeriet Smārtu” (2008), „Neprātīgais vakars” (2010), „Trakā, dullā mīlestība” (2011) – ar šīm Stīvs Karels iemantojis pielūdzēju pūļus, lai pēdējos gados arvien tuvinātos „nopietna” aktiera ampluā. Un „Lapsu medībās” izdarījis to lieliski, – ne vien viņa vizuālais tēls pārveidots līdz nepazīšanai (par grimu un frizūrām filma kandidē uz „Oskaru”), arī kustības un gaita atgādina vecāku vīru (Karelam ir 52 gadi), bet aprautā runas maniere un patētiskie teksti birst kā no amerikāniskā patriotisma vāceles. Izaicinājums – iemiesot ekscentrisku bagātnieku ar ne to pašu kristālskaidrāko dvēselīti – ir pateicīgs lauks „dziļākai rakšanai”, ko Karels arī veiksmīgi izdarījis, par ko liecina arī aktiera nominēšana gan „Zelta globusam”, gan Ekrāna Aktieru ģildes balvai, gan „Oskaram”.
Amerikas Kinoakadēmijas balvai nominēts arī Marks Rufalo kā labākais otrā plāna aktieris (pirmo reizi šādu godu viņš izpelnījās ar filmu „Bērniem viss kārtībā”, 2010), filmas oriģinālscenārijs un režija. Taču nebūtībā nav iemesti arī Čanings Tatums, kurš pēdējos gados arvien pašapzinīgāk iekļaujas Holivudas piedāvātajās filmās, līdz nepazīšanai pārvērstā Sjenna Millere un britu teātra un kino grandāma Vanesa Redgreiva, kuras tēls kā biedējošs Damokla zobens vienmēr karājies virs katra soļa, ko kopš dzimšanas veicis Džons Dupons.
UZZIŅA:
„Lapsu medības”/”Foxcatcher”
ASV, 2014.
Režisors: Benets Millers
Lomās: Čanings Tatums, Stīvs Karels, Marks Rufalo, Vanesa Redgreiva, Sjenna Millere
No 23. janvāra „Kino Citadele”, „Splendid Palace”, „Multikino”, Cēsīs, Valmierā, Siguldā un Ventspilī
