Mobilā versija
Brīdinājums +4.8°C
Leonīds, Leonīda
Piektdiena, 20. oktobris, 2017
29. novembris, 2012
Drukāt

“Trīs vīri kūrortā” – par bērnu katrā no mums


ReklāmfotoReklāmfoto

Visus, kas bērnībā vai pusaudža gados lasījuši un pārlasījuši Ēriha Kestnera grāmatas par Emīlu, Punktiņu un Antonu vai divām Lotiņām, aicina Latvijas Nacionālā teātra jaunā, jautrā pasaka – šoreiz gan pieaugušajiem.

 

29. novembrī teātra Lielajā zālē pirmizrādi piedzīvos Kestnera darba “Trīs vīri kūrortā” iestudējums. Galvenajās vīru lomās priecēs kolorīta trijotne – Ivars Kļavinskis, Mārtiņš Egliens un Voldemārs Šoriņš, kurš šonedēļ atzīmēs 60. jubileju.

 

Ļoti labdabīga komēdija – tā gaidāmo izrādi raksturo tās režisors Valdis Lūriņš, piebilstot: izvēle kritusi par labu Kestnera darbam, jo teātris meklējis lugu, kas būtu atsvars ārkārtīgi nopietnajam repertuāram, kāds teātrī ir pašlaik. “Lai arī izrāde it kā pieder pie vieglākas izklaides, esmu pārliecināts, ka pieskarsimies arī nopietnām lietām, tomēr īpaši skatītājus “grīdā nedzenam”,” smaidot saka režisors, kurš pie “Trīs vīriem kūrortā” atgriežas jau otro reizi. Pirmoreiz viņa vadībā iestudējums tapa 1995. gadā Liepājas teātrī.

Pasaka pieaugušajiem vēstīs mūžseno ideju – godīgums savu vērtību nezaudē arī tad, kad sākusies skarbā pieaugušo dzīve. Komēdijas centrā ir Fricis (I. Kļavinskis), iesācējs reklāmas jomā. Viņš uzvar konkursā un nokļūst Alpu kūrortā, kā arī neparastā situācijā iepazīstas ne vien ar savu nākamo darba devēju, bet arī nākamo sievu (jaunā aktrise Sanita Pušpure), kas izrādās miljonāra (V. Šoriņš) meita.

Nav noslēpums, ka Kestners savu stāstu galvenajos varoņos ielicis daļu no paša biogrāfijas – Emīls, Antons un šo rindu varētu turpināt arī Fricis.

“Manuprāt, Kestners daļēji iemiesojies gan talantīgā reklāmas speciālistā, gan miljonārā, kurš cenšas saglabāt brīvību, gan miljonāra asistentā (M. Egliens), kurš arī iesaistās spēlē un ir spējīgs rīkoties ekstremālās situācijās,” spriež V. Lūriņš.

“Stāsts ir par to, ka visos laikos tomēr jācenšas noturēt taisnu muguru un redzīgas acis, mēģinot neiekulties kompromisos, kas ir pretrunā ar tavu būtību. To jau Kestners ir precīzi pateicis – ir cilvēki, kas savu bērnību noliek kā cepuri, bet īsts cilvēks var būt tikai tas, kurš sevī joprojām saglabā bērnu. Pasaka šis stāsts ir tādēļ, ka dzīvē tik bieži nesaskaramies ar laimīgām beigām. Man šķiet, mēs pieaugušie, esam noilgojušies pēc pasakām – lasām romānus, skatāmies filmas, iemiesojamies personāžos. Arī teātrī cilvēks meklē kādu kompensāciju vai impulsu dzīvei, kas ikdienā varbūt nemaz nav tik brīnišķa. Kestnera burvība ir viņa absolūtais godīgums un humānisms, kas katram nāk līdzi no bērnības laika, bet nereti tiek piemirsts.”

 

VARBŪT NODER

Režisors – Valdis Lūriņš.

Komponists – Valdis Zilveris.

Kostīmu māksliniece – Liene Rolšteina

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+