Mobilā versija
Brīdinājums -2.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
30. janvāris, 2012
Drukāt

Trīs zinātnieces, trīs grāmatas


robiani_132

Tā sen nav gadījies, ka pie Latvijas lasītājiem tikpat kā vienlaikus nonāk trīs fundamentālas grāmatas par mākslu. Katram no trim jaunajiem izdevumiem gan ir sava niša – no ļoti vispārīgas līdz pavisam konkrētai. 


 

Visšaurākais temats ir Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) Ārzemju mākslas departamenta grafikas kolekcijas glabātājas Valentīnas Opolās sastādītajam katalogam “Domeniko de Robiāni”. Kā liecina nosaukums, LNMM un apgāda “Mantojums” izdotā grāmata veltīta ievērojamai personībai Latvijas mākslas vēsturē – kolekcionāram un restauratoram, Rīgas Pilsētas gleznu galerijas pamatlicējam Domeniko de Robiāni. Šveicē dzimušais mākslas kolekcionārs, kurš, strādādams muitā, Rīgā apmetās 19. gadsimta 20. gados, daudzējādā ziņā bija pionieris. Robiāni bija starp pirmajiem rīdziniekiem, kurš sāka nodarboties ar restaurāciju, viņš atvēra “Gleznu galeriju”, kas bija viena no pirmajām pastāvīgi pieejamām mākslas krātuvēm Rīgā, pirmais nodibināja dagerotipijas darbnīcu, bija starp agrīnajiem foto
grāfijas entuziastiem. Turklāt tieši Domeniko de Robiāni 47 gleznu lielā kolekcija, kuru 1866. gadā iegādājās Rīgas rāte, kļuva par pamatu Pilsētas gleznu galerijas atvēršanai 1869. gada martā, kas vēlāk, 1905. gadā, tika pārdēvēta par Pilsētas mākslas muzeju. Patlaban gan LNMM krājumā palikušas tikai 27 gleznas no Robiāni kolekcijas, kas hronoloģiski aptver laika posmu no 16. līdz 19. gadsimtam.

 

Smite_13

Ilggadējā LNMM speciāliste, mākslas vēsturniece Edvarda Šmite muzejā veidojusi neskaitāmas izstādes, kopš 2001. gada vada “Svētdienas sarunas muzejā”, kas ļauj mākslas vēsturi iepazīt aizraujošā veidā no gluži negaidītiem skatpunktiem. Tādēļ nav pārsteidzoši, ka trešais “Muzeja rakstu” krājums veltīts tieši viņas pētnieciskajai darbībai, precīzāk, vienam tās aspektam – vācbaltu kultūrai. Edvarda Šmite to allaž centusies skatīt kopsakarībās gan laikmetu un personību aspektā, gan analizējot institūciju veidošanos un attīstību, gan no vēstures dzīlēm izceļot reizēm gluži detektīvromāna cienīgus stāstus. Jaunajā krājumā raksti veltīti Johanam Hein-riham Baumanim, Robertam Konstantīnam Švēdem, Kārlim Hūnam, Jūliusam Dēringam, baltvācu māksliniekiem, kuri savulaik saņēmuši tā dēvēto Timma stipendiju. Tāpat iekļauts raksts par Rīgas pilsētas mākslas muzeja (tagadējā LNMM) tapšanu un darbības sākuma posmu.

 

 

 

 

 

 

Jumava_13Savukārt trešajā grāmatā Latvijas māksla ir tikai daļa no daudz plašāka temata, jo apgāds “Jumava” tikko laidis klajā mākslas enciklopēdiju, kurā aplūkota Rietumu mākslas vēsture no viduslaikiem līdz mūsdienām. Vairāk nekā tūkstoš lappusēs iekļauts tikpat ilustrāciju, slavenu gleznu reprodukciju, arhitektūras, tēlniecības un dekoratīvās mākslas šedevru. Atsevišķās nodaļās izceltas spilgtākās pasaules mākslas personības. Latvijas mākslai veltīto nodaļu veidojusi mākslas zinātniece Anita Vanaga, kuru vislabāk pazīstam kā jau vairāku mākslai veltītu grāmatu autori un arī Gunta Belēviča kolekcijas un izstāžu kuratori. Nodaļā par Latvijas mākslu iepazīstamas ievērojamākās personības kultūrā un glezniecībā, tēlniecībā un arhitektūrā no Latvijas valsts veidošanās brīža līdz pat mūsdienām. Atsevišķās nodaļās izcelti dižgari – Rihards Zariņš, Janis Rozentāls, Oto Skulme, Vilhelms Purvītis, Jānis Tīdemanis, Leo Kokle, Boriss Bērziņš, Aija Zariņa un citi. Aprakstus papildina izcils ilustratīvais materiāls no Latvijas muzeju krājumiem, kā arī Gunta Belēviča, An-dra Kļaviņa un Alda Plauža privātkolekcijām.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+