Foto – LETA

Šogad Latvijas Universitātei (LU) varētu pievienot ne tikai Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA), bet arī Olaines Mehānikas un tehnoloģiju koledžu. Tāpat gaidāma dažu zinātnisko institūciju iekļaušana universitāšu sastāvā. Par citiem iespējamiem konsolidācijas plāniem augstākās izglītības jomā Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvji runā izvairīgi.

Lasītākie

Kokteilis

Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24

Aivars Lembergs sašutis par kārtējo slogu uz Latvijas patērētāju kakla: “Tā mēs iegriezām Krievijai – pērkam dārgākus dārzeņus no Krievijas”

Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi”

Lasīt citas ziņas

Pēc IZM pagājušajā nedēļā paziņotā RPIVA, kur lielākoties skolo nākamos pedagogus, pievienošanai LU jānotiek šā gada laikā. Vēstuli par šādu ministrijas plānu RPIVA saņēma tikai 4. janvārī, dienu pēc tam, kad par šo plānu IZM bija paziņojusi plašsaziņas līdzekļiem. IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa gan apgalvoja, ka par konsolidācijas plāniem augstskolai vajadzējis zināt. Tā esot bijusi informēta, ka skolotāju sagatavošana turpmāk tiks koncentrēta tajās augstskolās, kuru attīstībā ieguldīti Eiropas struktūrfondu līdzekļi. RPIVA starp šīm augstskolām nav.

Politiskais pavadījums

Pagājušajā nedēļā no IZM puses izskanēja, ka līdz ar RPIVA pievienošanu tiks likvidēts arī reģionos plaši attīstītais RPIVA filiāļu tīkls. Taču, kad valdībā ietilpstošās Latvijas zemnieku savienības priekšsēdētājs Augusts Brigmanis paziņoja, ka partija neatbalsta RPIVA reorganizēšanu un jo sevišķi ir pret filiāļu slēgšanu, IZM nostāja mainījās. Vakar A. Kiopa jau pauda, ka filiāles jāsaglabā, vien jāceļ tajās izglītības kvalitāte. Uz jautājumu, kā politika turpmāk kavēs konsolidācijas plānus, ierēdne gan nevarēja atbildēt. Viņas paustajā saskatāmas arī dažas pretrunas. Piemēram, IZM pārstāve norādīja, ka turpmāk skolotāju sagatavošana būtu jākoncentrē universitātēs, kur topošais skolotājs var gūt plašākas zināšanas. Tajā pašā laikā A. Kiopa apgalvoja, ka citas augstskolas, kurās arī sagatavo pedagogus, piemēram, Rēzeknes Tehnoloģiju augstskolu un Latvijas Sporta pedagoģijas augstskolu, konsolidācija neskaršot, jo šīs “augstskolas ir atradušas savu specializācijas nišu”.

Boikotē sarunas

Polijā plānots Zelenska slepkavības mēģinājums: uzbrukumam bija jānotiek lidostā

Daļai dzīvokļu īpašnieku varētu pieaugt maksājums par sev nepiederošās zemes lietošanu

Kirkorovs zaudē Eiropas tiesā: noraida Krievijas popzvaigznes sūdzību par aizliegumu viņam ieceļot Lietuvā

Vakar vajadzēja sākties sarunām starp IZM, RPIVA un LU par gaidāmo pievienošanos. Taču RPIVA vadība uz sarunām neieradās, tādējādi protestējot pret, akadēmijas ieskatā, nedemokrātisko apvienošanas procesu. Kā stāstīja RPIVA rektore Daina Voita, augstskola ir gatava runāt ar LU par to, kā tālāk attīstīt un uzlabot skolotāju izglītošanu. Taču IZM aicinājums uz sarunām bijis, ka jau tagad jānāk nodot visu akadēmijas mantu, kaut gan valdības lēmumu par RPIVA likteni vēl nav.

Jautājums par mantu nav maznozīmīgs – RPIVA ir izdevies sakārtot un modernizēt akadēmijas ēku. Tā tagad nonāks LU rīcībā, bet tieši tagad tiek mainīti likumi, kas ļaus augstskolām brīvāk rīkoties ar nekustamajiem īpašumiem, tos iznomāt un pārdot.

Izskan versijas, ka RPIVA pievienošana LU tiek veikta tāpēc, ka LU vajag naudu, lai turpinātu attīstīt universitātes pilsētiņu Torņakalnā, kā arī tai nepieciešams vairāk studentu (vairākus gadus studentu skaita ziņā to apsteidz Rīgas Tehniskā universitāte).

Brangs kumoss grūti norijams

LU tikt pie brangā RPIVA kumosa esot palīdzējusi LU prorektore humanitāro un izglītības zinātņu jomā, bijusī izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete, kura ir esošā ministra Kārļa Šadurska (“Vienotība”) partijas biedre. I. Druviete šādas aizdomas noraida: “Es no politikas esmu prom jau divus gadus.” Viņa atgādina, ka par konsolidāciju augstākajā izglītībā runāts padsmit gadus, “tagad beidzot nobrieduši lēmumi no vairākām labām struktūrām veidot vienu izcilu”. Viņa aicina uz procesu neraudzīties tikai kā uz divu augstskolu apvienošanu. Pie viena sarunu galda jāsēžas visām augstskolām, kur apmāca skolotājus, un jālemj, kādām turpmāk jābūt pedagoģijas studiju programmām un kur tās jāīsteno.

Prorektore arī norāda, ka LU nebūt nav gaidāmi tikai ieguvumi no šā apvienošanās procesa. Piemēram, būs lielāka konkurence uz pasniedzēju vietām, jo labākos RPIVA pasniedzējus paturēs, kas nozīmē, ka daļai LU mācībspēku darba vairs nebūs. “Tas nebūs viegls process,” brīdina I. Druviete.

Ietaupīs piecus miljonus

RPIVA pievienošanu LU IZM pamato ar vēlmi konsolidēt resursus. Turpmāk valsts plāno pat par divām trešdaļām samazināt studiju vietu skaitu skolotāju izglītības programmās. Ik gadu pedagoģijas studiju programmas absolvē aptuveni 1000 jauno absolventu, bet darbam skolā nepieciešami tikai 350 līdz 400 jauno skolotāju. “Ar ierobežotiem resursiem, kad trūkst finansējuma studiju kvalitātes uzlabošanai, tiek sagatavots trīs reizes vairāk skolotāju, nekā nepieciešams,” teic A. Kiopa. Samazinot studiju vietas pedagoģijā, tikšot ietaupīti pieci miljoni, ko novirzīšot šīs jomas studiju kvalitātes uzlabošanai.