“Air Baltic” būs trīsreiz vairāk lidmašīnu, investīcijas līdz 6 miljardiem ASV dolāru; lidostu paplašinās 3
Līdz pat 80 “Bombardier CS300” sērijas lidmašīnu liela flote un investīcijas līdz sešiem miljardiem ASV dolāru – lielākās Latvijas vēsturē. To paredz jaunais “Air Baltic” stratēģiskais plāns “Destination 2025”, kuru šonedēļ izziņoja kompānijas vadītājs Martins Gauss, satiksmes ministrs Uldis Augulis un “Bombardier” prezidents Freds Kromers. Plāns paredz lidsabiedrībai kļūt par viena tipa lidaparāta lidsabiedrību – līdz 2025. gadam kompānijas rīcībā būs tikai “CS300” lidmašīnas. Šobrīd visas iesaistītās puses parakstīja līgumu par 30 lidaparātu iegādi, kas sāksies 2019. gada rudenī un turpinās esošā plāna “Horizon 2021” iesākto, kura ietvaros “Air Baltic” rīcībā būs jau 20 jaunākie “Bombardier” ražojumi. Līgums arī paredz, ka “Air Baltic” būs visas iespējas jaunā stratēģiskā plāna laikā pasūtīt vēl 30 lidmašīnas, kas kopumā “Air Baltic” floti palielinātu līdz 80 lidmašīnām. Šobrīd gaisā ir tikai astoņas “CS300” lidmašīnas.
“Air Baltic” – lielākais “CS300” izmantotājs
Plāna realizācija prasīs ievērojamus līdzekļus – par pirmajām 30 lidmašīnām “Air Baltic” maksās 2,9 miljardus dolāru, bet, ja būs nepieciešamība, tad par vēl 30 lidmašīnām nāksies šķirties vēl no 2,9 miljardiem, summai sasniedzot gandrīz 5,9 miljardus dolāru.
Zīmīgi, ka F. Kromers apstiprināja, ka arī šis pirkums “Air Baltic” būšot izdevīgāks nekā citiem interesentiem, kuri “CS300” iegādāšoties vēlāk. Viņš arī norādīja, ka līdz ar pirkumu “Air Baltic” kļūs par lielāko “CS300” sērijas lidmašīnu izmantotāju Eiropā un otru lielāko pasaulē. “”Air Baltic” ir lielisks piemērs daudzām pasaules lidsabiedrībām. Ar savām investīcijām un inovācijām dzenat uz priekšu visu Baltijas reģionu,” sacīja “Bombardier” prezidents.
Meklēt investoru nesteidzas
Kā zināms, jau ilgstoši “Air Baltic” meklē stratēģisko investoru, kas palīdzētu ar investīcijām, taču preses konferencē gan M. Gauss, gan U. Augulis sacīja, ka kompānijas finanšu situācija ir tik laba, ka tā spēšot finansējumu nodrošināt pati un no valsts nauda netikšot prasīta.
“Ir pavisam citādi apstākļi, nekā bija 2015. gadā. Taču redzam, ka tā laika ieguldījumi bijuši pareizi – to parāda darbības rezultāti. Tāpēc neredzam nepieciešamību investēt valsts naudu – kompānija ir gana spēcīga, lai to veiktu pati. Kas attiecas uz investoriem, nav nekādas steigas, lai par katru cenu piesaistītu investoru,” sacīja satiksmes ministrs.
Risinājumi pirkuma veikšanai būs divi. Pirmais – pašu finanšu līdzekļu izmantošana kopā ar aizņēmumu. Otrais – aviācijas biznesā bieži sastopamā prakse lidmašīnas iegādāties un tūlīt tās pārdot kādai līzinga kompānijai, no kuras savukārt šīs lidmašīnas var nomāt. Šajā gadījumā darījums nav trīspusējs un iesaistīts ir tikai “Air Baltic” un “Bombardier”. Svarīgi, ka vienu no veidiem “Air Baltic” varēs izvēlēties pirms katras lidmašīnas piegādes. Esošās “Boeing” lidmašīnas lidsabiedrība ar laiku pārdošot.
Kas attiecas uz lidsabiedrības cenu politiku, Martins Gauss sacīja, ka pasaulē neesot otras tādas lidsabiedrības, kura tik lēti piedāvās lidojumus lidmašīnās ar 150 vietām. “Piedāvājumi kļūs vēl labāki, ņemot vērā degvielas ietaupījumu. “CS300″ patērē par 22% mazāk degvielas, kas dod iespēju saglabāt zemas operatīvās izmaksas.”
Būs jāpaplašinās arī lidostai
Apjomīgais plāns paredz arī būtiski palielināt lidsabiedrības galamērķu skaitu, tostarp parādīsies jauni un tālāki lidojumi uz Āziju. Lai to visu paveiktu, būtiski palielināsies kompānijas pilotu un kopējo darbinieku skaits, kas būs nepieciešams, lai apkalpotu floti. Pilotu piesaistei plānots plūkt pirmos “Air Baltic” pilotu akadēmijas augļus, kā arī meklēt papildinājumu starptautiskajā pilotu tirgū.
Plānots celt arī īpašu angāru, taču kompānijas vadība vēl domā, kur tam būtu pateicīgākā vieta. Tas būs nepieciešams, lai apkalpotu jauno floti. Uldis Augulis apstiprināja, ka arī lidostā “Rīga” gaidāmas investīcijas, lai lidosta spētu apkalpot tik lielu floti. Visi plāni atstāšot ievērojamu ietekmi uz kopējo Latvijas iekšzemes kopproduktu. Prognozes par IKP pieaugumu gan vēl neatklāja.
