Viedokļi
Feļetoni

Egils Līcītis: Politiķi ir glumas personas. Tie, kas vēlas izgrūst esošās, vēl šaubīgāki 16

Foto – Lita Krone/LETA

Var jau būt, ka nav dikten jābaidās un pasaulei nenoraus jumtu, bet nākotne, kas rēgojas priekšā, neizskatās pēc miera laikiem. Un nav pusaizmirsta pagātne, kad Eiropā melnie pulkveži gāza puslīdz demokrātiski vēlētas valdības un uz parlamentārisma atgriešanos lika pagaidīt. Vai būtu iespējama specifiskas krīzes situācija, ka atkal hunta kaut kur sagrābs varu? Vērā ņemami amatvīri sūta brīdinājumus, ka situācija trauksmaina.

Politiķi ir glumas personas, bet tie, kas šobrīd drūzmējas, lai izgrūstu esošās administrācijas no krēsliem, ir vēl šaubīgāki cilvēki. Neprognozējami, veidojot velns zina kādu alternatīvu tradicionāliem politiskajiem spēkiem. Jaunā tipa partijas vada komiķi, fūrijas un dīvaiņi. Nonisteblišments izkar karogus ar miroņgalvu un vircotus lozungus. Tas liek Briselei pamatoti satraukties. Un te nebūt nedomāju Poliju un Ungāriju. Abās valstīs pie varas ir klasiska spektra politiskie pārstāvji, kuru vienīgā vaina ir būt vidusmēra eirokrātam pārāk nacionālkonservatīviem. Tāpēc pret Poliju, Ungāriju vēršas ar rezolutējoši juridiskas iedarbības sviru. Bet Eiropā dibināti nepazīstami spēki, kuriem nav ne sarkana, ne melna – nekāda – pagātne un nenoskārsta nākotne, izņemot ambīciju startēt vēlēšanās. Attēlojot samērā ar Latviju, parādās, piemēram, “13. janvāra veterānu kustība”, pret kuru Kaimiņš liktos mīlīgs zaķītis. Pašlaik Kučinskis turas ilksīs, bet, pieteicot pretenzijas uz varu, gūstot masu balsis, ar biļeteniem, nevis bruģakmeņiem nodrošinātu “janvāristu” iekļūšanu pa Saeimas durvīm tieši no ielas. “Saskaņa” ir zināms ļaunums, bet te uz skatuves ierodas neapzināms ļaunums.

Tāpēc tālredzīgs, gudru stratēgu projektēts drošības politikas lēmums ir veidot ES kopīgos bruņotos spēkus. Tie būs radīti pret ārēju apdraudējumu, bet tiklab var tikt izmantoti pret draudiem iekšējā telpā. Pieņemsim, kādudien N valsts apakšpalātā pa gluži likumīgām vēlēšanu sliedēm iebrauc vesels ešelons ar jaunradīta monstra biedriem. Pūlī runās, ka atnācēji pa daļai šķituši marksisti, citiem pēc bārdām, jostām izskatījušies musulmaņu brālības deputāti, un vēl kāds sazīmējis, kā pats Ādolfs atgriezies. Kā alternatīva savu laimi paspēlējušiem politiķiem vairākumu pārņem ne vienkārši galējie, bet kreizī ekstrēmisti, šreijā sagājuši labējie, kreisie. Un sāk ierobežot brīvības, demontēt demokrātijas noteikumus. Turklāt ne vien tos, kas pieņemti, ejot totalitāra liberālisma pavadā, bet pilsoniskā konstitūcijā akceptētos! Vai nav nepieciešams stāvokļa noregulējums? Ne momentā pēc vēlēšanām, bet pēc pietiekami lielu postījumu nodarīšanas, kuri vēl nav neatgriezeniski, ļoti parocīgs ir ES karaspēks, kurš iemaršē pār robežu, lai nenorauj ES ēkai jumtu, negrauj pamatus. Karaspēks nenāk iekarot, pakļaut, bet pilsoniska miera uzturēšanai un stabilitātes atjaunošanai. Kas tam pretotos? Sātīgi pusdienojuši, pie šardonē glāzītes piesēduši ofisu jaunekļi? Koka tupelēs cildeni patrioti zemnieki? Geji? Ja nu pāris policistu ar rundziņām pretdarbotos, bet vietējā armija sveiktu cīņubiedrus. Specvienība ieietu mežā, nodemonstrētu izdzīvošanas spējas, bet, kad ēdamais beigtos, iznāktu laukā un pārspēka priekšā izklīstu pa mājām.

Tramps dala ietekmīgus amatus ģenerāļiem. ASV viņi kara varoņi. Trakie suņi. Eiropā ģenerālis ir beztiesiska nulle, kam jāsasit papēži aizsardzības ministra priekšā, kurš nav šāvis pat pa konservbundžām, neuzkalpojies augstāk par dižkareivi. Visa vara un noteikšana ir politiķiem. Neviens armijas štāba priekšnieks, admirālis nedrīkst tikt par augstu amatvīru, ja vienīgi tai vecumā, kad nevis atomsprādziens, bet laikazobs pārvērtis putekļos. Graustā, kam arī stroķis lāgā neklausa. Militārisms Eiropā ir pusdzīvs, bet ātrās reaģēšanas Briseles spēki, kad jāglābj vērtības, ir pieņemams noregulējums.

LA.lv