Lai trokšņainos kaimiņus sauktu pie atbildības, nepieciešamas vairākas liecības 3
“Kādi likumi un citi normatīvie dokumenti attiecas uz privātpersonām, kuras daudzdzīvokļu mājās nakts stundās neievēro klusumu un nerēķinās ar citiem iedzīvotājiem? Man izdevās atrast tikai vienu punktu Ministru kabineta noteikumos Nr. 16 un Veselības ministrijas Veselības inspekcijas vadlīnijas. Kur vēl par to varētu izlasīt?” M. LIEPIŅA
Ministru kabineta 2014. gada 7. janvāra noteikumi Nr. 16 “Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” ir vieni no svarīgākajiem, kas reglamentē trokšņošanu gan dienas, gan nakts stundās, taču tie nav vienīgie. Šogad būtiski mainījusies kārtība attiecībā uz trokšņošanu un kaimiņu traucēšanu Rīgā, jo pērn Latvijas Republikas Satversmes tiesa nosprieda atzīt par spēkā neesošiem no to pieņemšanas brīža Rīgas domes saistošo noteikumu Nr. 80 “Sabiedriskās kārtības noteikumi Rīgā” 4.1. un 15. punktu. Satversmes tiesa norādīja, ka atbilstīgi likumam “Par pašvaldībām” dome ir tiesīga izdot saistošus noteikumus par sabiedrisko kārtību, paredzot administratīvo atbildību par pārkāpumiem, ja tas nav paredzēts likumos. Administratīvo pārkāpumu kodeksa 167.1 pantā ir noteikta atbildība par akustiskā trokšņa normatīvu un vides trokšņa robežlielumu pārkāpumiem. Savukārt pieļaujamie decibeli norādīti MK noteikumu Nr. 16 4. pielikumā.
Taču kopumā par sabiedrisko kārtību atbild pašvaldība. Ja troksnis ir pārāk liels, jāzvana pašvaldības policijai. Tikai jāņem vērā, ka policija neveic trokšņu mērījumus, jo tai nav pieejami atbilstīgi mēraparāti, tomēr policija ņem vērā liecības un konstatētos pārkāpumus. Ja troksni izraisījusi kāda kaimiņa rīcība, policijas darbinieki noskaidros apstākļus un noteikti pieņems arī citu mājas iedzīvotāju paskaidrojumus. Lai personu sauktu pie atbildības, nepieciešamas vairāku kaimiņu liecības vai iesniegumi.
