Mobilā versija
+1.4°C
Lūcija, Veldze
Trešdiena, 13. decembris, 2017
13. augusts, 2017
Drukāt

“Troņu spēle”. Līdz zosādai ticami (1)

Foto - VidaPressFoto - VidaPress
Uzziņa

Daudzsēriju televīzijas drāma "Troņu spēle" piedzīvo nu jau septīto sezonu.

Pirmajās sešās sezonās bijis pa desmit filmām katrā, septītajā – septiņas.

Kopumā seriāls ieguvis 38 "Emmy" balvas, divreiz atzīts par izcilāko drāmas seriālu (2015, 2016), saņēmis trīs "Hugo" balvas par labāko dramaturģiju (2012, 2013, 2014), kā arī četras "Zelta Globusa" nominācijas par labāko televīzijas daudzsēriju drāmu (2012, 2015, 2016, 2017).

Pīters Dinklidžs ieguvis divas "Emmy" balvas (2011, 2015) un "Zelta Globusu" (2012) kā labākais otrā plāna aktieris.

Labākā aktiera titulam nominēti arī Emīlija Klārka, Līne Hīdija, Kits Haringtons, Diāna Riga, Meisija Viljamsa un Makss fon Zīdovs.

Astotā, noslēguma, sezona gaidāma 2018. vai 2019. gadā.

Kopš 16. jūlija televīzijas kanālā “HBO” Amerikā un kopš 17. jūlija televīzijas kanālos “Sky” un “Fox” Eiropā katru pirmdienu pulksten 22 skatāma episkās daudzsēriju fantāzijas drāmas “Troņu spēle” septītā sezona. Kādēļ to būtu vērts redzēt?

Vasara te var ilgt gadu desmitus, bet ziema – pat cilvēka mūžu. Mežonīgi un nevaldāmi Austrumi, baudkāres un intrigu pārņemti Dienvidi, neganti un valdonīgi Rietumi, skarbi un cēlsirdīgi Ziemeļi. Un Mūris, kas atdala pasauli no Apsēstā meža. Drosme, uzticība un godaprāts, nelietība un gļēvums. Septiņi karaļnami un desmit dinastiju, valdnieki, āksti, bruņinieki, dāmas, sargi un svešie. Un tad vēl arī pūķi, kraukļi un vilki. Meistarīgi savērpts sižets, valoda – kā pūķa zvīņas saulē, kā zobens prasmīgā rokā. Piedzīvojums, no kura gandrīz nav iespējams atrauties.

Tā 2010. gadā es rakstīju par Džordža R. R. Mārtina sāgas “Dziesma par ledu un uguni” pirmo, vairāk nekā septiņsimt lappušu biezo grāmatu “Troņu spēle”. Drīz tai sekoja “Karaļu cīņa”, vēl par divsimt lappusēm biezāka, tad “Zobenu vētra” un “Deja ar pūķiem”, līdz man sāka šķist, ka Mārtins, kas tiek dēvēts par 21. gadsimta Tolkīnu, raksta ātrāk, nekā es jaudāju izlasīt.

Un tad izrādījās, ka viņa nevaldāmā fantāzija apbūrusi ne tikai mani. 2011. gadā klajā nāca ASV televīzijas kompānijas “HBO” seriāls “Troņu spēle”, pareizāk sakot, tā pirmā sezona ar desmit epizodēm jeb piecdesmit minūšu filmām, kuras noskatījos ar patiesu interesi – nekādu vairākumam seriālu raksturīgu paviršību, viss nopietni, pamatīgi un līdz zosādai ticami.

Viens no stiprākajiem trumpjiem – izcils aktieru ansamblis, kur spoži uzmirdzēja Šons Bīns, Marks Edijs, Pīters Dinklidžs, Līne Hīdija, Nikolajs Kasters-Valdaus, Sofija Tērnere, Emīlija Klārka un vēl daudzi citi. Kritiķi aizgūtnēm slavēja gan aktieru darbu, dramaturģiju un režiju, gan operatora un mākslinieka veikumu, gan seriālu kopumā. “Troņu spēles” pirmā sezona tika nominēta trīspadsmit “Emmy” balvām un ieguva divas: par labāko otrā plāna lomu (Dinklidžs) un izcilu titru dizainu. Īpašas balvas saņēma arī Šons Bīns un Emīlija Klārka, kā arī Ramins Džavadi par mūziku.

Amerikā interese par šo seriālu izauga no 2,2 miljoniem skatījumu sezonas sākumā līdz vairāk nekā 3 miljoniem sezonas beigās.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+