Foto – Valdis Semjonovs

Trūcīgas ģimenes un personas statusa piešķiršanai noteiktie nosacījumi tagad ir precizēti un kļuvuši stingrāki. To paredz grozījumi Ministru kabineta “Noteikumos par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu”. 


Lasītākie

“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa.” Vai varētu aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri? 400

TV24

Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 88

“Meita raudāja, zvanīja, nesaprotot, kur atrodas!” Šoferis Ogrē vienaldzīgi izsēdina 10 gadus vecu meitenīti nepareizā pieturā 71

Lasīt citas ziņas

Noteikumu normas, kas saistītas ar bezdarbniekiem, saskaņotas ar pērnā gada nogalē pieņemtajiem labojumiem “Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”. Tās paredz, ka turpmāk cilvēkiem darbspējīgā vecumā, kuri pašvaldībā vēlēsies saņemt sociālās palīdzības pabalstu, Nodarbinātības valsts aģentūrā būs jāreģistrējas kā bezdarbniekiem. Atgādinām, ka līdz šim sociālās palīdzības pabalstus varēja saņemt arī personas, kurām bija piešķirts darba meklētāja statuss.

Aizpildot iztikas līdzekļu deklarāciju, būs jāuzrāda arī tie ienākumi, par kuriem informācija nav pieejama valsts un pašvaldības datu reģistros vai to nevar apliecināt ar izziņu, piemēram, ja cilvēks veic saimniecisko darbību, iegādājoties patentu, vai gūst ienākumus dāvinājuma vai kādā citā ceļā. Ienākumi no saimnieciskās un profesionālās darbības būs jāuzrāda par pēdējiem trim kalendāra mēnešiem (tagad tie jāuzrāda par iepriekšējo kalendāro gadu).

Kokteilis

VIDEO. Kinopilsētā “Cinevilla” tapis enerģisks zviedru grupas mūzikas klips ar latviešu dalību: “Nožēloju, ka uz filmēšanu biju devies ar auto”

VIDEO. Laika zobs “nokodis” vienu no slavenākajiem Parīzes kultūras pieminekļiem – cietusi Mulenrūža

OECD iesaka Latvijai uzlabot fiskālo politiku, nodokļu sistēmu un publiskā sektora kapacitāti

Ja persona pēdējā gada (12 mēnešu) laikā būs pārdevusi nekustamo vai kustamo īpašumu, iztikas līdzekļu deklarācijā būs jānorāda darījuma rezultātā gūtā ienākuma summa jeb vidējie ienākumi mēnesī. Tos aprēķinās par pilniem kalendāra mēnešiem no brīža, kad saņemti līdzekļi par darījumu, līdz iesnieguma iesniegšanai – proti, kopējo ienākumu summu dalīs nevis ar 12 mēnešiem, bet ar mēnešu skaitu no darījuma brīža.

Turpmāk atbilstību trūcīgas ģimenes (personas) statusam pašvaldības varēs noteikt uz laiku līdz trim mēnešiem, ja vismaz viens no iesniedzēja pilngadīgajiem ģimenes locekļiem būs darbspējas vecumā, izņemot nestrādājošus cilvēkus ar invaliditāti.

Pārējos gadījumos atbilstību trūcīgas ģimenes statusam noteiks uz laiku līdz sešiem mēnešiem. Pašlaik šo statusu nosaka attiecīgi uz 6 un 12 mēnešiem.

Pašvaldībām noteiktas plašākas tiesības lemt, kādus kustamos un nekustamos īpašumus turpmāk nav jāuzskata par īpašumiem, nosakot trūcīgas ģimenes (personas) statusu. Par īpašumu netiks uzskatīts viens nekustamais īpašums vai tā daļa, kur savu dzīvesvietu deklarējis iesniedzējs un kopā ar viņu dzīvojoši cilvēki, bērna nekustamais īpašums un bērna naudas līdzekļu uzkrājumi kredītiestādēs. Saglabājas norma, ka par īpašumu neuzskatīs arī ģimenei ikdienā nepieciešamās lietas, piemēram, mēbeles, sadzīves priekšmetus, apģērbu, bērnu piederumus u.c.

Pašvaldības saistošajos noteikumos būs noteikti arī vēl papildu īpašumi, ko varēs neuzskatīt par īpašumu, vērtējot atbilstību trūcīgas ģimenes (personas) statusam, piemēram, ganības, mežs, ēkas, garāža, kā arī mājlopi, lauksaimniecības inventārs un transporta līdzekļi. Par īpašumu neuzskatīs arī cilvēkam piederošās kapitāla daļas un akcijas, ja uzsākts maksātnespējas process vai citu iemeslu dēļ ar tām nav iespējams rīkoties. Trūcīgas ģimenes (personas) īpašumā toties nevarēs būt naudas līdzekļu uzkrājumi (līdz šim tie varēja būt līdz 200 latiem katram mājsaimniecības pārstāvim).