Trūcīgo atbalstu grib celt lēnāk 2
Pašlaik notiek diskusijas par minimālās algas paaugstināšanas tempu, piemēram, vai plānoto paaugstinājumu veikt divu vai trīs gadu laikā, vakar atzina Finanšu ministrijas (FM) parlamentārais sekretārs, Saeimas deputāts Edgars Putra (ZZS).
Minimālā alga tiks paaugstināta jau no 2018. gada, taču vēl tiek spriests, kādā apmērā to darīt šajā reformas veikšanas pirmajā gadā, skaidroja politiķis. Pakāpeniski augs arī neapliekamais minimums. Ar nodokli neapliekamo minimumu paredzēts palielināt līdz 200 eiro no 2018. gada, līdz 230 eiro no 2019. gada un 250 eiro no 2020. gada.
Jo cilvēka ienākumi lielāki, jo zemāks būs neapliekamais minimums, turklāt saskaņā ar jauno piedāvājumu iedzīvotājiem, kuru alga pirms nodokļu nomaksas pārsniedz 1200 eiro mēnesī, neapliekamais minimums netiks piemērots vispār. Ar lēnāku neapliekamā minimuma pieaugumu jārēķinās arī tiem, kas izmanto nodokļa atvieglojumus par apgādībā esošām personām. Patlaban atvieglojuma apmērs sasniedz 175 eiro mēnesī, bet nākamgad plānots sākt tā pakāpenisku palielināšanu.
Nodokļu politikas pamatnostādnēs paredzēta minimālās algas palielināšana no 380 uz 430 eiro. Putra norādīja, ka nodokļu reformas lielajās lietās koalīcijā ir panākta vienošanās un pašlaik darbs notiek pie nianšu saskaņošanas. Tagad tiek veiktas korekcijas iepriekš sagatavotajos likumprojektos, lai atspoguļotu valdību veidojošo partiju izlemto.
Runājot par šodien notiekošo Nacionālo trīspusējo sadarbības padomi, FM parlamentārais sekretārs pauda, ka Latvijā kā demokrātiskā valstī jāuzklausa sadarbības partneru un nevalstisko organizāciju viedoklis. Politiķis reizē kritiski novērtēja izskanējušo apgalvojumu, ka arī pēc piedāvāto izmaiņu veikšanas 2021. gadā Latviju sagaidot defolts. Viņš norādīja, ka kritiķi nevar tikai aprobežoties ar prognozes izteikšanu, ka no valsts turpinās aizbraukt cilvēki, un nepiedāvāt reālus risinājumus. Koalīcija nevar atgriezties pie iepriekšējā piedāvājuma, ko kritiski kā pārāk riskantu attiecībā uz budžeta deficītu novērtējusi Eiropas Komisija, uzsvēra Putra. Viņš uzsvēra, ka nodokļu reforma būs bez budžeta deficīta – tā būs vai nu fiskāli neitrāla, vai arī ar dažu desmitu miljonu eiro pārpalikumu.
Jau vēstīts, ka koalīcija vienojusies piedāvāt diferencēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes – ienākumiem līdz 20 000 eiro gadā IIN likme būs 20%, no 20 001 eiro līdz 55 000 eiro – 23%, bet virs 55 000 eiro – 31%. Tajā pašā laikā lielo algu saņēmējiem netiks piemērots solidaritātes nodoklis.
Deputāts: uzlabos apstākļus trūcīgām personām
Jānis Vucāns (ZZS), Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs: “Nodokļu reforma uzlabos apstākļus personām ar nelieliem ienākumiem, ņemot vērā arī minimālās algas un ar nodokli neapliekamā minimuma paaugstināšanu. Tāpat arī progresivitātes noteikšana iedzīvotāju ienākuma nodoklī (IIN) ir solis uz nevienlīdzības mazināšanu. Reformas īstenošanai ļoti svarīgi ir iegūt uzņēmēju atbalstu, tāpēc nozīmīga ir 29. jūnijā gaidāmā Nacionālā trīspusējās sadarbības padomes sēde.”
