Rīgas Centrāltirgū darbu atsāk biedrības “Žēlsirdības misija “Dzīvības ēdiens”” zupas virtuve personām bez noteiktas dzīvesvietas un citiem trūcīgajiem Rīgas iedzīvotājiem.
Rīgas Centrāltirgū darbu atsāk biedrības “Žēlsirdības misija “Dzīvības ēdiens”” zupas virtuve personām bez noteiktas dzīvesvietas un citiem trūcīgajiem Rīgas iedzīvotājiem.
Foto-LETA

Trūcīgo īpatsvars Latvijā sarucis līdz 4% iedzīvotāju 9

Latvijā aprīlī bija reģistrētas 80 255 trūcīgas personas jeb 4,01% no visiem valsts iedzīvotājiem, kas ir par 3156 cilvēkiem mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Labklājības ministrijas (LM) apkopotā informācija.

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Lasīt citas ziņas

Gada sākumā trūcīgā statuss bija spēkā 83 273 cilvēkiem. Reģistrēto trūcīgo skaits šogad mēnešu griezumā gan pieaudzis, gan samazinājies, tomēr pēdējo gadu lielākoties tiek novērota tendence tam sarukt.

Pērn zemākais reģistrēto trūcīgo skaits tika fiksēts decembrī, kad par trūcīgiem bija atzīti 4,08% Latvijas iedzīvotāju, bet augstākais rādītājs bija janvārī – 5,36%.

CITI ŠOBRĪD LASA

Labklājības ministrija (LM) uzskata, ka ir trīs galvenie iespējamie iemesli, kāpēc samazinās trūcīgo personu skaits, līdz ar to arī sociālās palīdzības saņēmēju skaits. Kā aģentūrai LETA skaidroja ministrijas pārstāve Marika Kupče, pirmkārt, cilvēki atrod darbu, to apliecina arī Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) apkopotā statistika.

Otrkārt, trūcīgo skaita samazinājums vasaras mēnešos ir saistīts ar sezonalitāti – sezonas darbiem. Cilvēki atrod darbus, ko var darīt, un neizmanto sociālās palīdzības sistēmu, sacīja Kupče.

Savukārt trešais iemesls trūcīgo skaita samazinājumam ir daudz plašākas sociālo dienestu tiesības kontrolēt tos cilvēkus, kuri pieprasa trūcīgās personas statusu, atzīst LM pārstāve. “Tas tiek darīts, lai atšķirtu tos, kas ir nodarbināti nelegāli, bet tomēr nāk pēc palīdzības,” viņa norāda.

Pašvaldību sociālās palīdzības pabalstiem šogad kopumā iztērēti 22 053 377 eiro, visvairāk februārī – aptuveni 6,2 miljoni eiro. Lielākā summa izlietota dzīvokļa pabalstiem, proti, 9,8 miljoni eiro, garantētā minimālā ienākuma pabalstam – 3,7 miljoni eiro un veselības aprūpes pabalstiem – 1,2 miljoni eiro.