Latvijā
Izglītība

Trūkst kvalificētu jauno lauksaimnieku: 90% tehnikas salauž nemākulīgas apiešanās dēļ0


Kādreizējā Jāņmuižas lauksaimniecības skolas plašajā kompleksā mācības vairs nenotiek. Daļa nozarē strādājošo uzskata, ka darbaroku trūkums lauksaimniecībā radies arī dēļ reformām profesionālajā izglītībā.
Kādreizējā Jāņmuižas lauksaimniecības skolas plašajā kompleksā mācības vairs nenotiek. Daļa nozarē strādājošo uzskata, ka darbaroku trūkums lauksaimniecībā radies arī dēļ reformām profesionālajā izglītībā.
Foto: Timurs Subhankulovs

Lauksaimniecības profesionālajā izglītībā krītas kvalitāte, samazinās arī iespējas apgūt ar laukiem saistītās profesijas, tāpēc nozare cieš no darbaroku trūkuma, nesen paziņoja nozares pārstāvji, kuri prasa izstrādāt ilgtermiņa lauksaimniecības profesionālo izglītības programmu.

Lauksaimniecības tehnikas ražotāju un tirgotāju asociācijā (LTRTA) secināts, ka trūkst kvalificētu mehanizatoru un lauksaimniecības tehnikas mehāniķu. Tehnikumos gan apmāca lauksaimniecības tehnikas mehāniķus, kuri arī parasti iegūst traktoru vadīšanas tiesības, taču ar to nepietiekot. Vajagot arī vienkāršus mehanizatorus, kādus agrāk apmācīja profesionāli tehniskajās skolās.

LTRTA valdes priekšsēdētājs Aigars Laurinovičs stāsta, ka pat 90 procenti lauksaimniecības tehnikas saimniecībās tiek salauzti nemākulīgas apiešanās dēļ.

To, ka lauksaimniecībā trūkst dažādas kvalifikācijas speciālistu, apliecina arī Zemkopības ministrijas (ZM) Starptautisko lietu un stratēģijas analīzes departamenta Stratēģijas analīzes nodaļas vadītājs Jānis Šnakšis.

Aplēsts arī, ka vairāk nekā puse zemnieku saimniecību vadītāju ir vecāki par 50 gadiem un viņu vidējais vecums tikai pieaug.

 

Nekonsultējas par stratēģiju

A. Laurinovičs spriež, ka pie vainas ir tieši Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), kas “jau gadiem nav rēķinājusies ar tautsaimniecības vajadzībām”, tāpēc lauksaimniecības profesionālā izglītība esot sagrauta. Viņaprāt, jāveido ilgtermiņa lauksaimniecības profesionālā izglītības programma. Programma būtu jāveido nozares pārstāvjiem, konsultējoties ar potenciālajiem darba devējiem, izprotot vajadzības un nākotnes profesijas. Veidot šādu programmu viņš aicinājis gan IZM, gan arī ZM.

Taču IZM atsaucība neesot rasta, ar ZM pārstāvjiem “drusku parunājies”, bet rezultāta vismaz pagaidām nav.

J. Šnakšis teic, ka ministrija esot gatava līdzdarboties programmas izstrādē, ja vien tāda tiks izstrādāta. Iniciatīvu ministrija tātad nav gatava izrādīt.

Savukārt IZM pārstāve Inta Bērziņa, atbildot uz asociācijas pārmetumiem, skaidro, ka IZM attiecībā uz profesionālo izglītību lauksaimniecībā sadarbojas ar Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomi (LOSP), kas apvieno vairākas nozares organizācijas, nevis ar atsevišķām biedrībām un asociācijām. Ar LOSP gan IZM kopā plānojot un ieviešot “pasākumus kvalitatīvas izglītības sistēmas izveidei”. Savukārt lauksaimniecībai nepieciešamās kvalifikācijas un izglītības programmas apstiprinātas lauksaimniecības nozaru ekspertu padomē (NEP).

Tad nu acīmredzot jāsecina, ka IZM ar nozari tomēr sadarbojas. LOSP valdes loceklis, stād­audzētavas “Dimzas” vadītājs Andrejs Vītoliņš, kurš darbojas arī lauksaimniecības NEP, apliecina, ka kopumā sadarbība ir un ministrija aktīvi strādājot, lai tehnikumos būtu modernas iekārtas.

Tomēr esot komunikācijas un koordinācijas problēmas gan starp nozari un ministriju, gan arī starp nozari un skolām un ministriju un skolām.

Tas viss kavē tādu speciālistu, kādi nepieciešami nozarei, sagatavošanu. Turklāt sistēma ir gana birokrātiska. Ja šodien sāk izstrādāt nozarei nepieciešamo izglītības programmu, tad pirmie speciālisti tajā būs izglītoti ne agrāk kā pēc septiņiem gadiem.

“Nav arī saprotams, kāpēc IZM prasa mūsu viedokli par to, vai skolām jāpērk jauni zīmuļi vai galdi, taču par stratēģiskām lietām aizmirst pajautāt, kā, piemēram, par Priekuļu tehnikuma reorganizāciju,” saka A. Vītoliņš.

Viņš gan arī aicina lauksaimniecības nozares pārstāvjus nečīkstēt, ja kas neapmierina, bet aktīvāk darboties un izteikt konkrētus priekšlikumus, kas būtu jāmaina.

 

Velk cauri tehnikumam

Bažas nozares pārstāvjiem raisa arī pēdējos gados notikusī profesionālo skolu likvidācija, dēļ kā būtiski samazinājies to skolu skaits, kurās var apgūt ar lauksaimniecību saistītās profesijas.

Līdz ar to profesionālā izglītība lauksaimniecībā kļūst mazāk pieejama. Nozaru ekspertu padomē, kurā pulcējas tautsaimniecībā strādājošie, lielākoties darba devēji, savulaik vienojušies, ka jābūt četriem profesionālās izglītības kompetences centriem, kuros var apgūt ar lauksaimniecību saistītas profesijas: Kandavā, Saulainē, Malnavā un Priekuļos. Saulainē šāds centrs nav izveidots: bijusī Saulaines profesionālā vidusskola nu ir Kandavas lauksaimniecības tehnikuma struktūrvienība.

A. Laurinovičs teic: arī tie jaunieši, kas apmācīti tehnikumos, ne vienmēr ir kvalificēti speciālisti. Tā gan nav tikai tehnikumu vaina: “Problēma ir arī nekvalitatīvā pamatizglītība un tas, ka nauda seko skolēnam. Tehnikumi nevar atļauties neuzņemt tādu, kurš skolā nav iemācījies elementāras lietas. Tā viņš ticis vilkts cauri skolai, tā viņu izvelk cauri tehnikumam. Un tad darba intervijā es redzu, ka šo absolventu nevaru laist klāt mašīnai.”

Jāsaka, ka lauksaimniecības jomā strādājošajiem ne vienmēr ir vienots uzskats par to, kādai tad jābūt izglītībai šajā nozarē.

Piemēram, daļa jomā strādājošo vēlas, lai skolas vairs nepiedāvā apmācīt lauku īpašumu apsaimniekotājus, kas esot pārāk virspusēja profesija: audzēkņiem mācot no visa pa mazumiņam, bet dziļu zināšanu nav nevienā no lauksaimniecības jomām.

Savukārt citi uzskata, ka šādu profesiju vajag, jo, piemēram, Vidzemē pārsvarā ir daudznozaru saimniecības, tāpēc arī zināšanām jābūt par visu ko. I. Bērziņa no IZM norāda, ka jauniešiem, iespējams, paticis programmas nosaukums: “Iespējams, par veiksmīgu nevar uzskatīt NEP ierosināto izglītības programmas “Lauku īpašuma apsaimniekotājs” nosaukuma maiņu, aizvietojot to ar “Augkopis” un “Lopkopis”, jo pēc nosaukuma maiņas audzēkņu skaits šajās pro­grammās samazinājās.”

Par lauksaimnieciskas profesionālās izglītības nākotni daudz diskutēja arī konferencē, kas martā notika Priekuļos. Tajā izskanēja bažas, ka skolas, kurās var apgūt ar lauksaimniecību saistītās profesijas, varētu zaudēt profesionālās izglītības kompetences centra (PIKC) statusu audzēkņu trūkuma dēļ.

PIKC statuss izglītības iestādēm ļauj saņemt lielāku finansējumu un nodrošina arī prestižu, taču, lai statusu saglabātu, tajā jābūt vismaz 500 audzēkņiem. Lai saglabātu audzēkņu skaitu, izglītības iestādes veido aizvien jaunas programmas, taču tādējādi tiek zaudēts tehnikuma lauksaimnieciskais profils. Vai arī, ja vēlas izbēgt no statusa atņemšanas, nākas apvienoties. Savukārt apvienošanās sekas bieži ir tādas, ka pievienotā izglītības ie­stāde beidz pastāvēt.

 

Jāatdod Zemkopības ministrijai?

A. Laurinovičs uzskata, ka ar lauksaimniecību saistītās izglītības iestādes jānodod Zemkopības ministrijas pārziņā. Šādu prasību izvirzīja arī Priekuļu konferences dalībnieki. Agrāk, kad lauksaimniecības tehnikumi bija nozares ministrijas pārziņā, to sadarbība ar atbildīgo ministriju bijusi ciešāka, atceras Priekuļu tehnikuma mācībspēks Māris Niklass.

Pagaidām gan šī ministrija pārņēmusi tikai Bulduru Dārzkopības vidusskolu.

Jāpiebilst, ka lielākajā daļā skolu, kur var apgūt ar lauksaimniecību saistītās profesijas, var iegūt arī prasmes, kas ar zemkopību nekādā ziņā nav saistītas.

Izskanējis arī aicinājums topošajiem lauksaimniekiem veidot specializētas skolas: tikai tādās esot iespēja radīt vajadzībām atbilstošu mācību materiālo bāzi un piesaistīt kvalificētus skolotājus.

A. Vītoliņš toties uzskata, ka šobrīd skolu nodošana Zemkopības ministrijai diez vai atrisinātu situāciju. Pareizāk būtu mainīt finansēšanas sistēmu, lai skolas, kas sagatavo tautsaimniecībai nepieciešamos speciālistus, saņemtu finansējumu, kas nebūtu tik ļoti atkarīgs no audzēkņu skaita.

Skolām ļoti trūkst finansējuma kvalitatīvai izglītības programmu īstenošanai, spriež A. Vītoliņš.

Viņaprāt, Latvijas ap­stākļos būtu grūti atgriezties pie specializētām lauksaimniecības skolām, jo tehnikumi negribēs atteikties no izveidotajām izglītības pro­grammām, kur sagatavo citu jomu speciālistus. Līdzīgi spriež J. Šnakšis no ZM.

Jāpiebilst, ka ietekme uz lauksaimniecībā nepieciešamo profesiju sagatavošanu ZM ir arī šobrīd, jo tās pārstāvji darbojas attiecīgajā NEP.

 

 

Pieredze

Iveta Tīrumniece, z/s “Kalna Dambrāni” īpašniece: “Mums nav problēmu ar darbiniekiem. Kadru mainība ir zema, bet, ja kāds jaunais atnāk, paši apmācām, tāpēc nav tik svarīgi, kāda izglītība iegūta. Mūsdienu jaunieši ir ļoti apķērīgi. Taču zinu, ka kolēģiem gan bijušas problēmas atrast kvalificētus darbiniekus. Tāpēc lauksaimnieciskās izglītības līmenis būtu jāceļ. Nesen biju Austrijā lauksaimniecības skolā. Tur ir tikai simts audzēkņu, bet skolai ir saimniecība ar govīm, cūkām. Ražo piena produktus, apstrādā zemi, ir pat neliela kautuve. Mācoties jaunieši gūst praktisku darba pieredzi. Kaut Latvijā būtu vismaz viena tāda skola!”

 

Kur var apgūt lauksaimniecībā derīgas profesijas*

Kandavas lauksaimniecības tehnikums: lauksaimniecības tehnikas mehāniķis, augkopības tehniķis

Priekuļu tehnikums: augkopības tehniķis, lauksaimniecības tehnikas mehāniķis

Smiltenes tehnikums: veterinārārsta asistents, lopkopības tehniķis

Malnavas koledža: lopkopības tehniķis, dārzkopis, augkopības tehniķis, lauksaimniecības tehnikas mehāniķis

Saistītie raksti

Bulduru Dārzkopības vidusskola: dārzkopības tehniķis, stādu audzētājs, dārzkopis, parka dārznieks, floristikas speciālists, kokkopis/arborists

Jēkabpils Agrobiznesa koledža: augkopības tehniķis, lauku īpašumu apsaimniekotājs

Bebrenes vispārizglītojošā un profesionālā vidusskola: lopkopības tehniķis ar specializāciju zirgkopībā, veterinārārsta asistents

Zaļenieku Komerciālā un amatniecības vidusskola: augkopības tehniķis

* minētas profesionālās vidējās izglītības programmās apgūstamās profesijas

LA.lv