Mobilā versija
Brīdinājums -2.3°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
20. augusts, 2012
Drukāt

Trūkst naudas vēstures konkursam

Foto-Karīna MiezājaFoto-Karīna Miezāja

Iespējams, nākamajā mācību gadā Latvijā vairs netiks rīkots starptautiskais skolēnu radošo un pētniecisko darbu konkurss “Vēsture ap mums”. Vācijas Kerbera fonds, kas bija iniciators šāda konkursa rīkošanai un desmit gadus kopā ar Vācijas Molgarda fondu arī finansēja konkursa rīkošanu Latvijā, nu ir izsmēlis savas finanšu iespējas un uzskata, ka konkursa atbalstītāji jāmeklē mūsu valstī.

 

Iepriekšējā mācību gadā noritējušais konkurss jau iztika bez vācu finansējuma: visas rūpes uzņēmās Vēstures skolotāju biedrība, kas atrada sponsorus. Rīgas latviešu biedrības un nacionālās kultūras attīstības fonds gādāja par telpām konkursa noslēgumam un cienastu konkursa dalībniekiem, kā arī dāvanu kartēm 10 latu vērtībā konkursa uzvarētājiem, Valsts prezidents Andris Bērziņš un vairākas izdevniecības dāvāja konkursa finālistiem grāmatas. Taču daļu izdevumu sedza pati Vēstures skolotāju biedrība, izmantojot biedra naudas uzkrājumu. Tik daudz naudas gan nebija, lai konkursa finālistiem apmaksātu ceļu uz Rīgu, kur notika darbu aizstāvēšana. Tāpēc daļa finālam izvirzīto uz aizstāvēšanu nemaz neatbrauca. “Iepriekš, kad bija vācu fonda finansējums, varējām atļauties skolēniem kompensēt ceļa izdevumus. Bet nu vairs ne. Skolēnam ar skolotāju – darba konsultantu – ceļš, piemēram, no Balviem līdz Rīgai un atpakaļ, maksā 20 latus. Ne visi to var atļauties segt no ģimenes līdzekļiem. Daudzi konkursa dalībnieki ir no pilsētām, kas ir tālu no Rīgas, tāpēc ceļa izdevumu kompensēšanai vien iepriekš tērējām vairāk nekā 200 latus,” stāsta viena no konkursa organizatorēm, Siguldas Valsts ģimnāzijas vēstures skolotāja Inese Berga, piebilstot, ka dažkārt gan arī pašvaldības nodrošinājušas skolēnu aizvešanu uz Rīgu.

Nākamajā mācību gadā Vēstures skolotāju biedrība nolēmusi konkursu vairs nerīkot, ja nebūs skaidra un uzticama finansējuma avota. “Esam norunājuši, ka konkursu rīkosim tikai tad, ja kontā būs nauda. Jo pēdējā konkursa organizēšanas laikā diemžēl bija tā, ka it kā bijām atraduši potenciālos atbalstītājus, kas solīja, ka nauda būs, tomēr galu galā atbalstu atteica,” atklāj I. Berga.

Izzina dzimtas saknes

Konkurss “Vēsture ap mums” līdz šim noritējis 22 Eiropas valstīs. Tajā piedalās skolēni no 5. līdz 12. klasei, sacenšoties trijās vecumu grupās. Tie konkursa uzvarētāji, kuri bija vismaz 16 gadus veci, varēja doties uz Kerbera fonda organizētiem starptautiskiem vēstures semināriem.

 

Pētījumu tēmas katrā valstī ir atšķirīgas. Piemēram, Latvijā 2011./2012. mācību gada konkursa tēma bija “Prom no mājām”. Jaunieši konkursa ietvaros lielākoties pētīja latviešu gaitas gan izsūtījumā, gan trimdā. Iepriekš konkursa tēma bija “Attēls stāsta…”. Tad skolēni lielākoties izraudzījās kādu fotogrāfiju no ģimenes albuma un pētīja, kā vēsturiski notikumi ietekmējuši ģimenes locekļu likteni. Tā jaunieši saprot, ka vēsture nav kaut kas abstrakts, tā skar ikvienu no mums.

 

“Konkursa tēmas saistītas ar dažādu Latvijas vēstures aspektu izpēti. Šis konkurss ir attaisnojies, jo veic ļoti nozīmīgu patriotiskās audzināšanas darbu – skolēni izzina savas dzimtas saknes, iepazīst savu māju vēsturi, noskaidro novada nozīmīgākos notikumus,” saka I. Berga.

Vajag vien 2300 latu

Viņa uzsver, ka konkursam ir augsts prestižs vēstures skolotāju un skolēnu vidū, konkursa patroni bijuši iepriekšējie Latvijas Valsts prezidenti Vaira Vīķe-Freiberga, Valdis Zatlers, arī pašreizējais Valsts prezidents Andris Bērziņš. Sekmīgai konkursa norisei būtu nepieciešami vien 2300 latu.

Vēstures skolotāju biedrības valdes locekļiem bijušas vairākas sarunas ar Valsts prezidentu A. Bērziņu par finansiālu atbalstu, tomēr no Prezidenta kancelejas saņemta atbilde, ka līdzekļus konkursa finansēšanai piešķirt nav iespējams.

Valsts galvas prezidenta preses padomniece Līga Krapāne pēc “Latvijas Avīzes” interesēšanās par šo tēmu pavēstīja: “Valsts prezidenta kanceleja nosūtīja vēstuli Vēstures skolotāju biedrības valdes priekšsēdētājam, kurā teikts, ka, pamatojoties uz Valsts prezidenta Andra Bērziņa solīto atbalstu skolēnu radoši pētniecisko darbu konkursa “Vēsture ap mums” organizēšanai,

 

Valsts prezidenta kanceleja apņemas segt šādus izdevumus, kas saistīti ar nākamā gada konkursa noslēguma pasākuma organizēšanu: nodrošinās pasākuma telpas Valsts prezidenta pagaidu rezidencē Melngalvju namā, sagādās cienastu, organizēs ziedu pasūtīšanu, kā arī nodrošinās grāmatas konkursa pirmo trīs vietu ieguvējiem.

 

Vienlaikus Valsts prezidenta kanceleja lūgs arī Izglītības un zinātnes ministriju izvērtēt iespēju piešķirt nepieciešamo finansējumu nākamā gada konkursa sekmīgai norisei, lai saglabātu aizsākto tradīciju.”

Iespējams, 
ka var meklēt

Kad mēģināju noskaidrot Izglītības un zinātnes ministrijā, vai iespējams rast līdzekļus konkursam, mani sūtīja uz Valsts izglītības satura centru (VISC), kas atbild par mācību olimpiāžu un skolēnu konkursu rīkošanu. VISC pārstāve Kristīne Ilgaža sacīja, ka patlaban centram nav tādu līdzekļu, lai finansētu konkursa rīkošanu, taču “iespējams, ka var meklēt risinājumus”. Piemēram, ķīmijas olimpiāžu uzvarētāju braucienus uz starptautiskajām olimpiādēm finansē uzņēmums “Grindeks”. Varbūt kāds uzņēmums varētu apmaksāt vēstures konkursa rīkošanu? Tāpat esot cerība, ka paša VISC finansējums no valsts budžeta nākotnē būšot pietiekams, lai apmaksātu konkursa rīkošanu.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete arī uzskata, ka fiskālās disciplīnas dēļ valsts budžetā finansējumu šobrīd rast nevar. Viņa atzina, ka vēstures konkursi veicina skolēnu patriotismu un savas valsts iepazīšanu, taču Latvijā notiek vairāki šāda veida konkursi, kas iztiek arī bez valsts atbalsta. I. Druviete vēlēja veiksmi atrast konkursa finansētājus kādā Latvijā strādājošā fondā, kā arī teica, ka Izglītības un zinātnes ministrijas paspārnē būtu nepieciešams dibināt fondu, kas projekta konkursu ceļā finansētu dažādas aktivitātes.

Citās valstīs, kurās arī notiek konkurss, finansējums tiek rasts dažādos ceļos. Bieži vien tos finansē dažādi vietējie fondi, bet Igaunijā par naudas balvām uzvarētājiem gādā valsts prezidents.

 

VIEDOKLIS

Kāpēc būtu svarīgi turpināt rīkot konkursu «Vēsture ap mums»?

Aivars Bruno Salna, Daugavpils Valsts ģimnāzijas 11. klases skolnieks, 2011./2012. mācību gada konkursa finālists: “Uzskatu, ka konkurss jo sevišķi nepieciešams tādā valstī kā Latvija un tādā finansiālajā un demogrāfiskajā situācijā, kad daudzi jaunieši aizbrauc no Latvijas. Veicot pētījumus vēsturē, jaunieši labāk saprot valsts vēsturi un tas veicina patriotismu. Skatoties vēsturē, var arī saprast, ka šā brīža ekonomiskā situācija nav nemaz tik smaga, bijuši arī grūtāki laiki. Es pats pētīju Daugavpils Valsts ģimnāzijas 1940. gada absolventu likteni – daudzi gāja bojā, daudzus izsūtīja, citi emigrēja.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+