Trūkst skaidrības par skolu finansēšanu nākotnē 0
Skolu finansēšanas modelis “Nauda seko skolēnam” ir jāmaina, atzīst izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, taču pagaidām vēl nav skaidrs, vai tiks veidota pilnīgi jauna skolu finansēšanas sistēma vai arī ieviestas izmaiņas esošajā modelī.
Uz jautājumu, vai mainīts skolu finansēšanas modelis varētu stāties spēkā jau nākamā gada 1. septembrī, V. Dombrovskis atbildēja, ka “tas būtu ļoti optimistisks termiņš”. “Esošais finansēšanas modelis tika ieviests ļoti sasteigti. Mēs negribam rīkoties steigā. Vispirms jāizlemj, kādas izmaiņas ieviest, un tad tās jāapspriež ar partneriem,” vakar žurnālistiem skaidroja ministrs.
Pēdējos gados Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) gan tika spriests par iespēju ieviest vaučeru sistēmu, kurā katram skolēnam sekotu ne tikai valsts, bet arī pašvaldības dotā nauda izglītībai. No V. Dombrovska teiktā varēja spriest, ka šis modelis tomēr netiks īstenots, jo “tas ir piecreiz sarežģītāks par esošo” un “es reāli vērtēju ministrijas kapacitāti”.
Par to, ka šis finansēšanas modelis “Nauda seko skolēnam” apdraud mazās lauku skolas, kur samazinās skolēnu skaits, runāts jau ilgi. Beidzot to sapratušas arī valdošās aprindas. V. Dombrovskis aptvēris: ja skolotājam samazinās alga tāpēc vien, ka demogrāfiskās situācijas dēļ klasē vairs nav 15, bet 13 skolēnu, situācija nav godīga.
Iespējams, ka uz IZM varētu tikt izdarīts arī zināms spiediens, lai steidzami mainītu skolu finansēšanas modeli. Vakar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē izskatījās, ka politiskajās un pedagogu aprindās ir gana liela vienprātība par to, ka jāmeklē citi veidi, kā noteikt, cik naudas valstij atvēlēt mērķdotācijām skolotāju algām. Latvijas Izglītības un zinātnes arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško norādīja, ka “šis modelis ir sevi izdzīvojis”, un apgalvoja, ka tam, ka modelis steidzami jāmaina, piekrītot arī premjers Valdis Dombrovskis. “Arī es šajā ziņā esmu vienisprātis,” piebilda Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete, kura ir premjera partijas biedre “Vienotībā”. “Skolotājam jādara vienlīdz nopietns darbs neatkarīgi no skolēnu skaita klasē. Turklāt šis finansēšanas modelis nav piemērots Latvijai, kur laukos ir zems iedzīvotāju blīvums.”
Pret šo modeli ir arī opozīcijas pārstāvji. “Saskaņas centra” deputāts Vladimirs Reskājs teica, ka “šis modelis bijis kropls no paša sākuma, jo nu skolas un pašvaldības karo viena ar otru.”
To, ka modelis būtu jāpilnveido, “ņemot vērā demogrāfisko situāciju”, norādīja arī Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece budžeta jautājumos Baiba Bāne.
Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve Ināra Dundure teica, ka šis modelis pretnostatījis lielās pilsētas, kam “nauda seko skolēnam” ir gana izdevīga, un mazos novadus, lielās skolas un mazās skolas, profesionālās skolas un vidusskolas, kas cenšoties visiem spēkiem skolēnus noturēt pie sevis un atrunā skolēnus no profesijas apgūšanas pēc 9. klases.
Pēc Saeimas komisijas sēdes sazinājos ar Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektoru Māri Kučinski, kurš sacīja, ka atteikties no principa “nauda seko skolēnam” tomēr nevajadzētu, kaut arī modelis ir uzlabojams.
V. Dombrovskis vakar pieļāva, ka varētu tikt mainīts lauku skolu finansēšanas modelis, kamēr lielajās pilsētās varētu arī darboties esošā sistēma. Lielajās pilsētās “Nauda seko skolēnam” tomēr pozitīvi veicinot skolu konkurenci. Pozitīvi gan diez vai ir tas, ka lielāka finansējuma dēļ daudzās skolās pat pirmajās klasēs ir ap 30 skolēniem un vairāk.
Skolu finansēšanas modelis “Nauda seko skolēnam” tika ieviests 2008. gadā. V. Dombrovskis atklāja, ka mērķis bija panākt, lai pašvaldības iesaistās skolu tīkla sakārtošanā. “Sakārtošanas” rezultātā slēdza vai reorganizēja vairākus simtus skolu. “Tagad skolu tīkla optimizācija vairs nenotiek, līdz ar to šis skolu finansēšanas modelis sevi vairs neattaisno.”
Komisijas sēdē vakar tika spriests arī par iespējām palielināt algas visiem pedagogiem. Saskaņā ar LIZDA aprēķiniem, lai īstenotu mērķi – palielināt samaksu par minimālo likmi līdz 310 latiem –, nākamā gada budžetā papildus nepieciešami deviņi miljoni latu.
