Mobilā versija
Brīdinājums -2.0°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
3. jūlijs, 2012
Drukāt

Trušu dūnvilna – smalks nišas produkts

1_23

Pašlaik Latvijā Angoras (dūnvilnas) truši ir maz izplatīti, bet, domājams, šai nozarei ir perspektīvas. Dūnvilnas trušu audzēšana ir ekonomiska – uz produkcijas vienību patērē trīs reizes mazāk enerģijas nekā, piemēram, smalkvilnas aitas vai Angoras kazas.

Pasaulē ik gadu tiek saražots 8–10 tūkst. tonnas trušu dūnvilnas, Eiropā apmēram 300 tonnas. Galvenās ražotājvalstis – Čehija un Slovākija (80–120 t gadā), Francija (100 t), Ungārija (80 t), Vācija (30–40 t). Angoras trušu dūnvilna tiek iegūta arī Lielbritānijā, Spānijā, Beļģijā, Polijā, Šveicē. Visvairāk dūnvilnu saražo Ķīnā  – 8 līdz 9 tūkst. t gadā. Šajā valstī ir 20 miljoni Angoras šķirnes trušu mātes. Japānā tiek iegūts 50–60 t dūnvilnas. Ražo arī Čīlē, Argentīnā, Indijā. Galvenie dūnvilnas patērētāji ir Japāna, ASV, Vācija un sevišķi – Itālija. Trušu dūnvilna ir apmēram 40–50 reizes dārgāka par aitu vilnu.
Apģērbs no trušu dūnvilnas ir viegls, elegants, nav alerģisks un tam piemītot ārstnieciskās īpašības (mazina radikulīta sāpēs un neiralģijas).

Saskaņā ar ISO (starptautiskā standartizācijas organizācija) trušu dūnvilnu apzīmē ar simbolu WA, kur W – vilna, A – angora, savukārt vilnu no Angoras kazām apzīmē ar simbolu WM, kur M – mohēra.
Angoras trušu vilna ir gara (6–25 cm) tāpēc, ka ir pagarināta matiņu folikulu aktīvā fāze, kas turpinās 14 nedēļas, parastiem normāla (3–4 cm) apmatojuma trušiem šī fāze ilgst tikai piecas nedēļas. Angoras trušiem tāpat  kā parastajiem ir virzienmati (10–12 cm), akotmati (8 cm) un dūnvilnas mati (6 cm). Uz vienu virzienmatu ir 60 dūnvilnas matiņu. No dūnvilnas var ražot gan tīru dziju, gan arī dziju, kurai pielikta aitu smalkvilna, kokvilna, sintētiskā dzija.

Angoras truša apmatojums 98,5 % ir tīrs, jo praktiski nesatur tauksviedru, tāpēc pirms apstrādes nav jāmazgā. Angoras dūnvilnu iedala vairākās šķirās. 1. šķirai atbilst pilnīgi tīra, bez gružiem un piemaisījumiem, vismaz 6 cm gara vilna. 2. šķirai atbilst arī tīra, bet īsāka par 6 cm dūnvilna, kāda aug uz vēdera un kājām; kā arī jauntrušu vilna, un tās cena parasti ir par 20% zemāka nekā 1. šķirai. 3. šķirai atbilst netīra, piegružota dūnvilna neatkarīgi no tās garuma, un tās cena ir apmēram 6% no 1. šķiras cenas.

Ražojot Angoras trušu dūnvilnu, izmanto citas turēšanas, audzēšanas, ēdināšanas metodes nekā gaļas ražošanas saimniecībās. Eiropas fermās pārsvarā dūnvilnu iegūst no pieaugušām (deviņus mēnešus un vecākām) mātītēm, jo tās dod vairāk un kvalitatīvāku vilnu nekā tēviņi un jauntruši. Vidēji no mātītes iegūst 1 kg vilnas, bet no tēviņa 700–800 gramus gadā. Parasti no visām mātītēm tikai 10–30% izmanto atražošanā (lecināšanai; viens līdz trīs metieni gadā), bet pārējās izmanto tikai dūnvilnas iegūšanai. Francijā liekos tēviņus likvidē uzreiz pēc piedzimšanas, lai iegūtu kvalitatīvākas mātītes. Labi vilnas ražotāji ir arī kastrētie tēviņi. Dūnvilnas trušus tur 4–5 gadus.

Cirpt, ķemmēt vai plūkt?2_1

Dūnvilnu var iegūt ar trim paņēmieniem: cērpot, ķemmējot, izplūcot. No jauntrušiem vilnu sāk ievākt divu mēnešu vecumā. Pirmo reizi parasti cērp (var ar parastām šķērēm), jo plūkājot jauno trušu ādiņu var savainot. Turpmāk trusēnus vai nu katru mēnesi izķemmē, vai arī ik pēc diviem mēnešiem izplūkā tās ķermeņa daļas, kur vilna ir garāka un viegli atdalās. Grūsnības un laktācijas periodos mātītes netraucē. Vissaprātīgāk ir nedēļu divas pirms lecināšanas trusenei izplūkāt vilnu un tad atkal tikai pēc mazuļu atšķiršanas.

Aukstos gadalaikos dūnvilnas iegūšanu veic ļoti saudzīgi, lai trušiem nepaliktu neapsegtas ķermeņa daļas un tie nesaaukstētos. Pirmo reizi jaunos trusēnus var cirpt 7 nedēļu vecumā (atšķirot), iegūstot 20–25 gramus dūnvilnas. Intervāli starp cirpšanas reizēm atkarīgi no turēšanas apstākļiem un vietējām tradīcijām, piemēram, Itālijā, Ungārijā 80 dienas, Vācijā 90 dienas, Francijā 98 dienas. Visātrāk dūnvilna ataug otrajā nedēļā pēc cirpšanas–0,8 mm diennaktī. Lielajās fermās Francijā dūnvilnu noņem ar speciālu nazi Epileta.

Jau vairākus desmitus gadu Francijā izmanto depilācijas barību Lagodendron, tā veicina dūnvilnas atdalīšanos un mazina trušiem stresu. Cirpšanai ar šķērēm (parastām vai elektriskām) vairāk piemērotas Vācijas un Ķīnas Angoras trušu populācijas. Kvalificēts operators vienu trusi nocērp vidēji 20–45 minūtēs. Var lietot kombinēto dūnvilnas iegūšanas metodi. Vismaz reizi desmit dienās veic vilnas izķemmēšanu un divas trīs reizes cirpt siltā sezonā. Piemēram, pieaugušos tēviņus cērp aprīlī, otro reizi jūlijā, trešo reizi oktobra beigās. Mātītes cērp pirmo reizi maijā, otro oktobrī.

Angoras dūnvilnas truši ir ļoti jutīgi pret caurvēju, jābūt labam mikroklimatam, sausām telpām. Arī gaisa temperatūra, zemāka par 10 °C un augstāka par 30 °C, tiem ir nelabvēlīga. Temperatūra, kas zemāka par 10 °C, ir kaitīga tikai tikko apcirptiem trušiem. Tādēļ aukstā gadalaikā vienu divas nedēļas pēc truša spēcīgas apcirpšanas vai vilnas izplūkāšanas tiem var uzģērbt siltas jaciņas.

Kādā būrī turēt?

Pēc trusēnu atšķiršanas no mātēm tos izvieto sprostos pa vienam, jo, turot vairākus kopā, vilna ātri kļūst netīra un saveļas. Sprosta laukumam jābūt 0,5 kvadrātmetri vai vismaz 50×70 cm, augstumam – 50 cm. Grīdu taisa no dēļiem, cementa, ko bagātīgi izklāj ar bezakotainiem salmiem (piemēram, auzu).

Sevišķi slikti uz režģu grīdām jūtas Francijas selekcijas Angoras truši. Kamēr Ķīnā, Indijā un Ungārijā ar diezgan labiem panākumiem Vācijas selekcijas angorus tur vai nu uz režģu grīdām (acs laukums 18×48 mm), vai no bambusa līstītēm gatavotām grīdām (atstarpe 16–18 mm).

Veterinārie aspekti

Angoras truši slimo ar tādām pašām slimībām kā citas šķirnes. Lielajās ārvalstu fermās gadā tiek izbrāķēti līdz 58% trušu neauglības un respiratoro (elpošanas) slimību dēļ.

Izjaucot ēdināšanas režīmu, var rasties zarnu trakta traucējumi. Dūnvilnas trušiem raksturīgi ir norīt vilnu (matiņus), un kuņģī veidojas lodītes – bezoāri. Lai tos evakuētu no gremošanas trakta, iekšķīgi jālieto augu eļļa. Profilaksei trušiem jādod ēst siens, salmi. Caurejas profilaksei dzīvniekus var dzirdīt ar ūdeni, kam pievienota citronskābe.

Stingri jāievēro veterinārās prasības – tīrība, ēdināšanas higiēna, dezinfekcija –, un truši tiks pasargāti no daudzām slimībām. Tāpāt kā visi truši, arī angori jāvakcinē pret miksomatozi, hemorāģiskā vīrusa slimību. Apdraudētos reģionos arī pret pasterellozi.

Ēdināšana

Lai iegūtu daudz un kvalitatīvu dūnvilnu, truši jāēdina pilnvērtīgi un bagātīgi. Viena kilograma dūnvilnas saražošanai jāpatērē tikpat daudz barības vielu, kā 7–8 kg gaļas saražošanai. Racionā jābūt 17–18% kopproteīna, 12–16% kokšķiedras. Piemēram, Itālijā angoriem dod pilnracionu kombinēto spēkbarību un sienu, salmus. Vilnas augšanu veicina sēru saturošās aminoskābes (0,8% racionā). Protams, var trušus ēdināt ar sienu, lucernu, auzu, miežu graudiem, bet tad neiegūsim maksimālo (1000–1700 grami gadā) dūnvilnas produktivitāti. Ēdinot ar pilnracionu kombikormu, dienā pieaugušam trusim izēdina 170–180 gramus. Pirmajā mēnesī pēc vilnas noņemšanas devu palielina – 190–210 g, jo trusim ir lieli siltuma zudumi. Otrajā mēnesī dod 170–180 g un trešajā 140–150 g. Zinātnieki iesaka arī vienu dienu nedēļā ēst nedot, lai iztīrītos kuņģis un neveidotos trihobezoāri – vilnas lodītes, kas var nosprostot izeju no kuņģa.

 

Vienam trusim miera periodā (nelecināšanas sezonā) diennaktī vajag 15–16 g sagremojamā proteīna, grūsnām mātītēm 18–24, laktējošām mātītēm (21–50 d.) – 50–52 g, jauntrušiem (četrus mēnešus veciem) – 24–25 g.

 

Dūnvilnas trušu racionā bieži trūkst taukos šķīstošo vitamīnu–A, D2, E, K, kurus vēlams barībai pievienot papildus. Dūnvilnas augšanu palielina vitamīns H (biotīns), ar ko bagāti lopbarības raugs, kviešu klijas, tauriņziežu (āboliņš, lucerna) siens. Pilnracionu kombikormam jāsatur tauki 2–4%, lizīns 1,0%, metionīns+cisteīns 0,7%, 9,5–11,5 MJ/kg. Papildus spēkbarībai dienā dod 40–60 gramus kvalitatīva siena.

Ir izrēķināts, ka, lai saražotu 1000 g dūnvilnas, trusis patērē 55–60 kg barības.

 

Dūnvilnas šķirnes

Trušu dūnvilnas iegūšanai izmanto speciālas garvilnas trušu šķirnes. Visizplatītākā no tām ir Angoras šķirne. Uzskata, ka šī šķirne iegūta Anglijā gēnu mutācijas ceļā un pazīstama jau no 1708. gada. Nosaukumu šķirne ir ieguvusi no tā, ka Angoras trušu vilna ir līdzīga Angoras kazu vilnai. Anglijā bija aizliegts Angoras trušus izvest ārpus valsts, tomēr 1723. gadā jūrniekiem izdevās tos aizvest uz Franciju un pēc tam tie izplatījās daudzās pasaules valstīs. Angoras truša vidējais dzīvsvars ir 3,4–5 kg. Galva ir diezgan liela un apaļa. Garā vilna nokarājas pār pieri un pār acīm. Uz vaigu kauliem var būt īss, bet uz vaigiem ir garš apmatojums. Ausis paīsas (12 cm), stāvas, ausu galos ir vilnas pušķi. Ķermenis 47 cm garš, krūtis platas, nepietiekami dziļas, krūšu apkārtmērs 36 cm. Mugura taisna, krusti plati, kājas patievas, garas un klātas ar biezu vilnu. Pakakles nav.

 

Vilnas produktivitāte ļoti atšķiras no populācijas. Piemēram, visproduktīvākie ir Vācijas selekcijas Angoras truši – 1200 g gadā, Francijas – 1000 g gadā, Itālijas – 900 g gadā, Lielbritānijas – 500 g gadā. Rekords ir 2000 g gadā no dzīvnieka.

 

Ķīnā izveidotas savas Angoras trušu līnijas (Takghang, Van u. c.) un produktivitāte ļoti svārstās no 261 g līdz 815 g gadā. Dūnvilnas produktivitāte ļoti atkarīga no ēdināšanas līmeņa un turēšanas apstākļiem, tā Vācijas Angoras truši Ķīnā saražo 422–820 g gadā. Francijas populācijas tēviņi dod par 20% mazāk vilnas nekā mātītes. Vācijas Angoras trušiem šī starpība ir mazāk izteikta – 0–15%. Ziemas periodā dūnvilna ir biezāka, kvalitatīvāka. Apmatojuma garums no 6 līdz 25 cm.

Angoras šķirnes trušu apmatojums sastāv no dūnvilnas (90–92%), pārējie ir akotmati un pārejas mati.  Auglība – 6–8 trusēni metienā. Balto trušu apmatojuma krāsas genotips ccBBDDEEAAll (pēc Lielbritānijas standarta). Visizplatītākie ir baltās krāsas Angoras šķirnes truši, bet ir arī zilgani, melni, Havanas, Madagaskaras, sarkani, kopā 12 varianti.

3_1Angori ir vidēji ātraudzīgi, jauntruši trīs mēnešu vecumā sver 1,3–1,6 kg, četru mēnešu vecumā 2 kg. Pirmo reizi mātītes lecina septiņu astoņu mēnešu vecumā.
Angoras truši rūpīgi jākopj, regulāri jāķemmē un jātīra ar suku.

Baltā dūnvilnas šķirne, izaudzēta Krievijā no 1932. līdz 1957. gadam. Šķirnē izšķir trīs tipus. Pirmais – Kirovas – iegūts, krustojot vietējos dūnvilnas trušus ar Angoras šķirni. Dzīvmasa 4–4,2 kg, gadā iegūst 500–550 g  dūnvilnas, kuras garums ir 6–11 cm. Dūnvilnas īpatsvars apmatojumā 92–96%. Trusēni trīs mēnešu vecumā sver 1,9 kg, 4 mēnešu vecumā 2,4 kg. Trušiem ir stipra konstitūcija, kājas garas, apaugušas ar vilnu, mugura plata un taisna, krusti plati un noapaļoti. Pretēji Angoras trušiem Baltajam dūnvilnas trusim ausu galos nav vilnas pušķu. Ķermeņa garums 54 cm, krūšu apkārtmērs 34 cm. Vidējā auglība septiņi trusēni.

Otrais – Birjuļu tips – izaudzēts Tatārijā, krustojot Angoras šķirnes tēviņus ar Flandrijas šķirnes mātītēm un pēc tam veicot izlasi un mērķtiecīgu pāru atlasi. Dzīvmasa 4,5–6 kg, dūnvilnas produktivitāte 600–650 g gadā.

Trešais – Kurskas tips – izveidots, krustojot Angoras šķirni ar Baltajiem milžiem. Dzīvmasa 3,8–4 kg, dūnvilnas produktivitāte 450–500 g gadā. No trīs mēnešus veca trusēna iegūst 30–50 g, no piecus mēnešus veca – 130–180 g,  no astoņus mēnešus veciem trušiem – 170–200 g  dūnvilnas.

 

Vietējie neuzlabotie dūnvilnas truši

Dažos Latvijas novados var sastapt dūnvilnas trušus ar dažādu apmatojuma krāsu. Tie ir izveidojušies tautas selekcijas ceļā – Baltai dūnvilnas šķirnei krustojoties ar dažādu šķirņu trušiem, pēc tam atlasot eksemplārus ar garu apmatojumu. Dzīvmasa 2,7–4 kg, neliela vilnas produktivitāte – 150–300 g gadā. Apmatojuma vidējais garums 7,5 cm. Vidējā auglība seši septiņi trusēni. Truši ļoti piemēroti vietējiem turēšanas un ēdināšanas apstākļiem. Maz slimo. Tos audzē galvenokārt tāpēc, ka tie ir mazprasīgi.

Pašlaik Latvijā Angoras (dūnvilnas) truši ir mazizplatīti, bet domājams, ka šai nozarei ir perspektīvas, jo neviens no mums neatteiktos no viegla, maiga, silta apģērba.

Raksts publicēts žurnālā ” Agro Tops”.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+