Latvijā
Vēsture

“Tu nogalināji Padomju Latviju!” Aicina uz diskusiju par Radošo savienību plēnumu 16


Sandra Kalniete un Ēriks Hānbergs Radošo savienību plēnumā Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas Politiskās izglītības namā (tagad Kongresu nams) Rīgā. Tiek apspriesta rezolūcija. Rīga, 1988. gada 2. jūnijs.
Sandra Kalniete un Ēriks Hānbergs Radošo savienību plēnumā Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas Politiskās izglītības namā (tagad Kongresu nams) Rīgā. Tiek apspriesta rezolūcija. Rīga, 1988. gada 2. jūnijs.
Foto: Gunārs Janaitis

Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) Tautas frontes muzeja nodaļa sadarbībā ar Konrāda Adenauera fondu šogad uzsāk jaunu sarunu ciklu “Trešā atmoda. 1988. gads. Ko spējām un ko spējam” un 22. februārī aicina interesentus uz pirmo sarīkojumu “Kultūras elites loma pārmaiņu procesos. Radošo savienību plēnumam – 30”, LA.lv uzzināja LNVM.

Latvijas PSR Rakstnieku savienības valdes plēnumu ar republikas arhitektu, dizaineru, kinematogrāfistu, komponistu, mākslinieku, teātra darbinieku, žurnālistu savienību vadītāju un ekspertu piedalīšanos 1988. gada 1. un 2. jūnijā pieņēma tam laikam bezprecedenta Rezolūciju, kurā tika atzīts, ka PSRS okupācijas rezultātā latvieši un latviešu valoda pirmo reizi tautas pastāvēšanas vēsturē novedusi pie iznīcības sliekšņa, ka izveidota neadekvāta tautsaimniecība, degradēta kultūra un zinātne. Klusībā šo patiesību sen bija sapratuši gan krievvalodīgās padomju tautas kaldinātāji, gan nacionālisti. Taču publiski runāt par to bija aizliegts. Tālab plēnuma dalībnieku uzdrīkstēšanās radio tiešraidē runāt patiesību, runāt brīvi, – cik brīvi vien spēj runāt cilvēki, kas ilgi mituši nebrīvē, līdz sapratuši, ka vairs nav ko zaudēt –, šais divās dienās atmodināja un satricināja Latviju.

Pirms 30 gadiem notikušais Radošo savienību plēnums uzskatāms par Latvijas tautas gara darbinieku – literātu, žurnālistu, zinātņu un mākslas vīru un sievu – zvaigžņu stundu, pieteikumu vēlākai Tautas frontes dibināšanai. Tas bija pirmais nepārprotamais atgādinājums pašiem sev un pasaulei, ka smagi sovjetizētās Latvijas sabiedrība savu valsts gribu tomēr nav zaudējusi.

Saistītie raksti

Ne velti pēc Mākslas akadēmijas profesora un politiskā komentētāja Mavrika Vulfsona uzstāšanās, kurā viņš pirmo reizi okupācijas gados publiskoja Latvijas Republikas okupācijas faktu, klātesošais Latvijas kompartijas pirmais sekretārs Boriss Pugo tikvien kā izdvesa: “Tu nogalināji Padomju Latviju.” Plēnums izteikti drupināja uz meliem būvēto Latvijas PSR “valstiskumu”, apšaubīja komunistisko ideoloģiju, vietām vēl uzmanīgi, tomēr, pieteikdams pavisam citādu valsti un citādus ideālus. Kas no cerētā piepildījies un kas ne?

Paneļdiskusijā plkst. 17 par plēnuma nozīmi un atbalsīm mūsdienās, par sociālās atmiņas nozīmi un tās saglabāšanas iespējām kultūrā pat padomju cenzūras un personiskās brīvības ierobežojumu apstākļos uzaicināti runāt rakstnieks Alberts Bels, žurnālists Edvīns Inkēns, rakstniece Māra Zālīte, muzikologs Arnolds Klotiņš un Rīgas Stradiņa universitātes profesors Deniss Hanovs. Sarīkojumu vadīs Latvijas Universitātes sociālās atmiņas pētnieks, komunikācijas zinātņu doktors Mārtiņš Kaprāns. Sarunu ilustrēs fotomākslinieka Gunāra Janaiša to dienu fotoreportāža. Pēc plkst. 18.30 diskusijas turpinājums pie kafijas tases. Ieeja brīva.

LA.lv