×
Mobilā versija
Brīdinājums +19.5°C
Leontīne, Lonija, Ligija, Leokādija
Trešdiena, 23. maijs, 2018
22. aprīlis, 2018
Drukāt

Atkritumu biznesa potenciāls – dziļākās pārstrādes tehnoloģijas (1)

Foto - Ieva Leiniša/LETAFoto - Ieva Leiniša/LETA

SIA "Eco Baltia grupa" valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs

“Jau šogad ar Eiropas fondu atbalstu un līdzfinansējumu plānots uzsākt polimēru parka būvniecību, kas ļaus ražošanas apjomu palielināt par 20% , izvirzot Latviju par PET pārstrādes līderi Baltijas reģionā,” atklāj atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu grupas SIA “Eco Baltia grupa” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.

Kas šobrīd ir lielākie atkritumu pārstrādes izaicinājumi Latvijas un Eiropas tirgū?

Māris Simanovičs: Eiropa aicina šķirot arvien vairāk atkritumu. Sākumā, protams, šķirot ir vieglāk, bet atkritumos parādās arvien vairāk jaunu materiālu. Un ne visiem šiem materiāliem uzreiz ir pieejama standartizēta pārstrādes tehnoloģija. Mēs pazīstam šos polimērus jau tik labi, ka spējam no dažādu ražotāju piedāvātajām tehnoloģiskajām iekārtām jeb risinājumiem sakomplektēt līniju, kas spēj pārstrādāt konkrēto materiālu.

Tirgus spiesti, esam iemācījušies pārstrādāt visu, kas saistās ar PET (polietilēnteraftalāta) pudeli, – etiķetes, korķus, smalkumus –, kam agrāk bija ļoti mazs lietojums. Tie faktiski tika gāzti izgāztuvē. Sākotnēji atkritumu pārstrāde bija ļoti vienkāršots process – no PET pudelēm saražojām PET pārslas un viss pārējais bija atkritumi. Šobrīd pārstrādājam PET pudeli gandrīz pilnībā. Pamatprodukts ir PET pārslas, un tad ir mūsu inovācija – etiķetes un korķīši –, kas tiek apstrādāti un sašķiroti pa frakcijām. Korķīši un etiķetes pēc būtības ir tādi paši polimēri kā PET, tikai samiksēti, sasmalcināti, ļoti dažādas formas un materiālu. Masa, kas atgādina krāsainu sniegu. Mēs iemācījāmies ar šo masu strādāt un atdalīt visu, ko var pārstrādāt.

Granulas tehniski ražojam no atkritumiem, kas agrāk vispār netika pārstrādāti. Tas ir tas, ar ko lepojamies, – mums ir izdevies no masas, kas bija pārstrādes atkritumi, radīt otrreizējo izejvielu, kas maksā tieši tikpat daudz, cik alternatīva, ražota no PET pārslām. Atkritumu pārstrādē potenciālu redzam dziļākā pārstrādē. Ir vēl dažnedažādi PET atkritumi, kas nav pudeļu PET, – vienreizlietojamie trauki, palešu iepakojamais materiāls… Esam uzlikuši agregātu, kas var sašķirot šos dažādos PET materiālus. Parastais automātiskais iepakojuma šķirošanas robots neatšķir pudeļu PET no trauku vai plēvju PET. Mūsu agregāts atpazīst PET pēc niansēm.

Latvijā notiek diskusijas par PET pudeļu depozītu ieviešanu, bet no masas bilances tikai pudeļu depozītu ieviest nav jēgas. Pudeles jau tāpat daudz tiek savāktas un sašķirotas. To, ko nesašķiro iedzīvotāji, sašķirojam pirms apglabāšanas poligonos. Netiek sašķiroti vienreizlietojamie trauki, plēves…

Vai pretendējat uz visu Latvijas PET materiālu pārstrādi?

Pilnīgi noteikti. Nav precīzu aprēķinu, cik daudz PET Latvijā saražo. Esam atraduši tehnoloģisko risinājumu, kā uz vienas iekārtas varam pārstrādāt gan tā saucamo nepudeļu PET, gan etiķetes, kuras veidojas, sagatavojot PET pudeli pārstrādei. Galaiznākums ir starpprodukts starp pārslām un granulu. Tas ir polimēra popkorns, no kā iegūst augstvērtīgu granulu. No šīs granulas savukārt var ražot pudeles, PET loksnes.

Kam pārdodat no atkritumiem saražotas pārslas un granulas?

Saražoto 100% eksportējam. Produkcija tiek eksportēta uz Dāniju, Poliju, Lietuvu, Itāliju, Nīderlandi, Somiju, Čehiju, Rumāniju, Luksemburgu. Latvijā nekas nepaliek. Galaprodukts pārsvarā tiek ražots Lietuvā. Tam ir ekonomisks pamatojums – lai ražotu galaproduktu, ir vajadzīgs liels noieta tirgus. Lietuva ir tuvāk Polijai, tuvāk vecajai Eiropai. Tomēr 300 – 400 km transporta izmaksas uz katru tonnu atstāj jūtamu iespaidu. Eiropā savu vietu esam iekarojuši tieši ar zināšanām, tehnoloģiskiem risinājumiem atkritumu pārstrādē.

Kad plānojat uzsākt riepu pārstrādi?

Esam desmit gadus pētījuši šo jomu. Līdz šim riepu pārstrādei nebija matemātiskā pamatojuma, jo pelēkais tirgus bija milzīgs. Pēc izmaiņām tirgū, kas notika iepriekšējā gadā, esam uzsākuši riepu savākšanu. Domāju, ka teju puse no visiem Latvijas riepu importētājiem un tirgotājiem ir mūsu klienti. Esam nopirkuši specializēto tehniku savākšanai, esam pasūtījuši riepu pārstrādes iekārtu, aprīļa beigās būs klāt pirmais agregāts. Vasarā uzliksim pārstrādes līniju un galaproduktu ražošanas līniju. Līdz ar to no tām riepām, kas šobrīd Latvijā tiek ievestas un kas paliek atkritumos, katru gadu varēsim pārstrādāt apmēram pusi, tas ir, apmēram 65 – 67 tūkst. tonnu riepu.

Ne jau riepu pārslas būs galaprodukts?

Mūsu iekārta spēj pārstrādāt vieglo un smago automašīnu riepas. Pildriepas un traktoru riepas ir vai nu jāeksportē uz ārzemēm, vai jāizmanto citas pārstrādes tehnoloģijas. No riepām ražosim gumijas granulas, kurām esam atraduši noieta tirgu. Daļu gumijas granulu plānojam izmantot arī galaproduktu ražošanā. Latvijā ir uzņēmumi, kas jau šobrīd iepērk gumijas granulas un ražo eksportspējīgas preces, piemēram, bērnu laukumu paklājiņus. Mēs gribam ražot standartizētus gumijas izstrādājumus, arī tādus, ko var tirgot mazumtirdzniecības tīklos, piemēram, paklājiņus, ietvju maliņas, infrastruktūras objektus.

Kādi materiāli vēl izraisa jūsu kā pārstrādātāja interesi?

Mūs interesē materiāli, kuru pārstrādē varam izmantot savas zināšanas, ražojot eksportam interesantu produktu. Viena no mūsu specializācijām ir polimēru pārstrāde. Pētām iespējas ražot jaunus kompozītmateriālus, kas paredz no pamatprodukta radīt augstas pievienotās vērtības produktu, miksējot dažādus materiālus. Gribam nevis konkurēt zemas kvalitātes granulu segmentā, bet gan palielināt segmentu, kur galaproduktam ir kādas konkrētas īpašības. Atkritumu industrijai kopumā ir tendence strādāt ar sarežģītākiem materiāliem, kas nozīmē dziļāku materiālu pārstrādi un jaunu produktu radīšanu.

Latvija ir relatīvi neliela valsts. Nevaram uzcelt commodity rūpnīcu un apgādāt puspasaules tirgu, bet mēs noteikti varam radīt ļoti specifisku kompozītmateriālu un, iespējams, sadarbībā ar citiem Latvijas uzņēmumiem ražot eksportspējīgu produktu, kas spētu iekarotu savu vietu globālajā tīklā.

Apmēram cik ilgu laiku tam vajadzēs?

Gads, divi nepieciešami, lai saprastu, kas tas ir par produktu, un to komercializētu. Tipiskajam latvietim raksturīga piemājas saimniecības domāšana – neizmantojam iespējas un nestrādājam, lai tās radītu. Piemēram, lielākajai daļai kokapstrādes uzņēmumu Latvijā nav ambīciju iziet starptautiskā tirgū. Viņu mērķis ir ģimenes bizness un nopelnīta pensija. Ļoti aktuāls jautājums ir par mūsu nacionālo inovācijas spēju. Man diemžēl jāatzīst, ka mums atrast vietējo partneri, ar kuru varētu radīt tehnoloģiju, izdomāt iekārtu, vienoties par galaprodukta specifikāciju, ir ļoti sarežģīti. Sadarbība starp universitāti un komercsektoru ir vāja.

Tehnoloģiskajām inovācijām savā sektorā šobrīd esam spiesti partnerus meklēt ārvalstīs. Visticamāk, ka tur izdosies sakomplektēt jau esošās tehnoloģijas, radot savu pārstrādes iekārtu. Es negribu noniecināt Latvijas zinātni, bet mūsu zinātniekiem ir vērojamas problēmas komercializēt savus izgudrojumus. Atkritumu pārstrādē, piemēram, es nevaru nosaukt nevienu sakarīgu iekārtu, kas būtu izgudrota un ražota Latvijā.

Atkritumi tomēr nav Latvijas lielākais resurss. Kur ņemsiet izejvielu savu plānu īstenošanai?

Jomas, kur esam attīstījuši pārstrādi, ir ar mērķi pārstrādāt visu Latvijā esošo materiālu. Būvēt savu ražotni, orientējoties tikai uz importētu materiālu, ir bezjēdzīgi. Ja būsim tik konkurētspējīgi, ka spēsim pārstrādāt visas Latvijas riepas, nākamajā solī varam domāt par Baltijas riepu pārstrādi. Bet jautājums atkal ir pavisam vienkāršs – ar ko atšķirsimies no visiem pārējiem riepu pārstrādātājiem. PET pārstrādē mēs, piemēram, atšķiramies ar to, ka pārstrādājam 98% no PET ienākošā materiāla. Nevaram pārstrādāt tikai gaisu, kas ir pudelēs. Latvijā nav ekonomiskā pamatojuma ievest atkritumus, lai kaut ko uzglabātu, jo mums ir ļoti augstas deponēšanas izmaksas.

Bet kāpēc mums ir tik daudz šo nelegālo atkritumu glabātavu?

Tik daudz jau nemaz nav. Ir atsevišķi cilvēki, kuri, cerot uz vieglu naudu, ir kaut ko mēģinājuši darīt atkritumu jomā – kaut ko ieved, kaut ko mēģina kādam pārdot vai kaut ko nopirkt –, un tas viss kaut kur sakrājas. Nelegālo glabātavu kontekstā jārunā par vēsturiskajiem atkritumiem. Šobrīd atkritumu sektora pelēkā daļa ir ļoti būtiski samazinājusies.

Lai varētu sākt runāt par konkurenci, ir jābūt rūpnīcai, kas spēj pārstrādāt 10 tūkstošus un vairāk tonnu atkritumu. Šī ir stabila nozare – atkritumu daudzums ir konstants, tehnoloģijas visiem zināmas. Ja nav īpašu zināšanu vai pieejas, kas atšķiras no visiem pārējiem tirgus spēlētājiem, nevar cerēt uz veiksmīgu biznesu, uztaisot kaut ko nelielu.°

Latvijā resursu ir maz, ja gribam uzbūvēt eksportspējīgu uzņēmumu, uzreiz jāskatās uz resursu pieejamību konkrētā reģionā. Piemēram, Līgatnes papīrfabrika, kas ražo līniju burtnīcas, globālā mērogā maza rūpnīciņa, novecojusi tehnoloģija, sliktas kvalitātes galaprodukts. Atskaitot emocionālo sajūtu, ka tas ir Latvijā ražots produkts no atkritumiem, grūti atrast pamatojumu, kāpēc lai šo produktu kāds pirktu un spētu eksportēt. Ja šodien gribētu attīstīt papīra un kartona pārstrādi, jāceļ rūpnīca, kas uzreiz spētu konkurēt ar Klaipēdas kartona rūpnīcu. Nevar uztaisīt rūpnīcu, kas atrauta no globālā tirgus, jāskatās, vai reģionā ir materiāls un vai iespējams aizvest produktu līdz klientam par konkurētspējīgu cenu.

Tāpēc tuvākajos gados savu darbību orientēsim uz kompozītmateriālu izstrādi un riepu dziļāku pārstrādi, jo pārējos materiālos pievienotā vērtība ir ļoti neliela. Šobrīd mūsu pārstrādes jauda ir līdz 36 tūkstošiem tonnu PET pudeļu gadā. Mūsu pamatmērķis ir šo jaudu noslogot pilnībā, attīstīt blakusproduktu un dažādu polimēru pārstrādi, ražojot starpproduktu no materiāliem, kas šobrīd netiek pārstrādāti. Granulēšanas līnijas jauda šobrīd ir dubultota, varam granulēt līdz septiņiem astoņiem tūkstošiem tonnu gadā.

“Eco Baltia grupa”

* vides apsaimniekošanas uzņēmumi “Eco Baltia vide”, “Eko Kurzeme”, “Jumis”;

* pārstrādes rūpnīcas “Pet Baltija”, “Eko Pet” un “Nordic Plast”;

* ražotāju atbildības sistēmas operators “Latvijas Zaļais punkts”;

* otrreizējo izejvielu tirdzniecības un apstrādes uzņēmums “Eko Reverss”.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Pļūtītājs. Bez mūsu naudas nekas nav iespejams, kartejo reizi sadomajis kā ” paņemt”. Mēģinot kārtējo reizi apjāt. Ak jā pet… izejviela par brīvu, kuru “lohi “sašķiro, atšķirībā no citām valstīm, kur maksā par to, motivē, lai šķirotu.un tad pārstrādā – Nopērk, šeit viss rullē, jo izejmat. Teju bezmaksas. Kaut kur nosapņoju šo visu.

Interaktīvā laika ziņu karte
Rīga +19.5
Alūksne +20.2
Daugavpils +14.0
Saldus +20
Liepāja +15.7
Jelgava +19
Ventspils +16.5
Limbaži +19
Madona +20
Rēzekne +14
Draugiem Facebook Twitter Google+