Mobilā versija
-2.4°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
10. decembris, 2015
Drukāt

Tuk, tuk, Ziemassvētku vecīti gaidījāt? Vai stāstīt bērniem, kas nes dāvanas?

Foto - Shutterstock.comFoto - Shutterstock.com

Decembris bērniem aizrit priecīga saviļņojuma pilnās brīnumu gaidās, kas kulmināciju sasniedz Ziemassvētku vakarā, kad kuru katru mirkli jāierodas sarkanā kostīmā tērptam labsirdīgam večukam ar kuplu baltu bārdu un lielu dāvanu maisu pār plecu. Jautājām psiholoģei Dacei Čiblei, vai ir pareizi bērnam stāstīt, ka dāvanas nes Ziemassvētku vecītis. Varbūt labāk nemelot, lai aiztaupītu sāpīgu vilšanos vēlāk, kad patiesība nāks gaismā?

Uzziniet arī, kāpēc nevajadzētu stāstīt, ka vecītis ierodas tikai pie tiem, kuri uzvedas labi, un kā rīkoties situācijā, ja mazais prasa pārāk dārgu dāvanu.

“Neredzu neko sliktu, ja vecāki atvasei stāsta par Ziemassvētku vecīti. Tieši otrādi! Bērniem pirmsskolas vecumā attīstās iztēle un radošā domāšana, un šāda tēla ienešana ikdienā, bez šaubām, to veicina. Mazajam ir par ko fantazēt. Turklāt decembris ir viens no gada tumšākajiem mēnešiem, tāpēc ir ļoti jauki, ja ir kāds priecīgs notikums, ko gaidīt,” ir pārliecināta psiholoģe Dace Čible. “Diez vai stāstīšana par Ziemassvētku vecīti vērtējama kā meli, ja nu vienīgi baltie, jo nevienam nekādu ļaunumu nenodara. Tad taču nedrīkstētu bērniem arī pasakas lasīt, jo tā ir tīrā fantāzija, kam bērns dzīvo līdzi, it kā tas notiktu īstenībā. Pirmsskolas vecumā ir dabiski fantazēt par dažādiem tēliem no grāmatām vai multiplikācijas filmām. Kāpēc lai viens no tiem nebūtu Ziemassvētku vecītis?”

Psiholoģe atgādina, ka Ziemassvētku laiks tradicionāli ir ne tikai brīnumu gaidīšanas, bet arī labdarības laiks, kad palīdzam citiem, negaidot neko pretī. Vecāki kopā ar bērniem var, piemēram, aizbraukt uz mežu un atstāt zvēriem burkānus, maizīti un citas veltes, apciemot un uzcienāt ar kādu našķi patversmes suņus un kaķus vai aizvest uz bērnunamu apģērbu, rotaļlietas un citas mantas, kas pašiem vairs nav vajadzīgas. Tā var sagādāt prieku un Ziemassvētku brīnumu citiem un, rādot bērniem labu piemēru, ieaudzināt labestību, iejūtību, gādību, sirsnību un citas labas īpašības.

Vecītis ar žagariem

Daudzi vecāki Ziemassvētku vecīša tēlu izmanto, lai mudinātu bērnus būt rātniem un paklausīgiem. Stāsta, ka viņa palīgi rūķīši uzmana katru atvases soli, rūpīgi pieraksta labos un sliktos darbus un beigās sarakstu atdod vecītim. Ja vairāk labo darbu, atnesīs dāvanu, ja nedarbu – neko vai pat žagarus. “Tā ir īstermiņa disciplīnas metode, kad vecāki jūtas bezspēcīgi. Taču Ziemassvētki paies, un ko tad atvasei solīsim? Iespējams, mazais, kurš tic vecītim un ļoti gaida konkrētu dāvanu, vecāku teiktā iespaidā dažas nedēļas pirms svētkiem mēģinās būt rātnāks, taču ļoti šaubos, vai tāpēc kļūs par paraugbērnu. Jāsaprot, ka bērni nekad neuzvedas slikti tāpat vien. Daudz lietderīgāk, nekā draudēt ar žagariem vai palikšanu bez dāvanas, ir censties saprast, kāds ir niķu iemesls, un meklēt risinājumu. Ja tas izdodas, nepieņemamos izlēcienus iespējams izskaust uz ilgu laiku,” mudina psiholoģe.

Viens no biežākajiem sliktas uzvedības cēloņiem ir vecāku uzmanības trūkums. Tipiska situācija: pieaugušie daudz strādā, bet atvase no agra rīta līdz vēlam vakaram pavada bērnudārzā. Kad pārnāk mājās, mazais ir izslāpis pēc vecāku rūpēm un mīlestības apliecinājumiem, taču viņiem vēl jāgatavo ēst, jākopj telpas, gribas kaut mirkli pasēdēt pie televizora un atpūtināt prātu. Atliek gaužām maz laika, lai visu uzmanību veltītu atvasei. Niķošanās ir veids, kā bērns cenšas panākt, lai vecāki beidzot viņu pamana. Kaut gan mamma vai tētis dusmojas, lamā, kliedz vai pat sadod pa mīkstumiem, tas bērna izpratnē ir daudz labāk, nekā palikt neievērotam. Nereti uzvedības problēmas sākas, kad ģimenē ienāk otrs bērns, jo vecāki vairāk pievēršas mazajam.

Ja pieaugušie prot iztulkot šo signālu un velta delverim vairāk uzmanības, niķi un stiķi parasti izzūd. Pretējā gadījumā var izveidoties apburtais loks: jo noraidošāk un nosodošāk vecāki pret bērnu izturas, jo sliktāk viņš uzvedas.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+