Mobilā versija
+3.5°C
Elizabete, Betija, Liza, Līze
Svētdiena, 19. novembris, 2017
10. oktobris, 2017
Drukāt

Ieva Struka: Tukšā zeme (44)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Ieva Struka

Pēdējā septembra un pirmajā oktobra dienā man bija iespēja apmeklēt Īrijas latviešu kopienas organizēto Dzejas dienu pasākumus Navanā, Vaterfordā un Dublinā.

Pirms dzejnieka Edvīna Raupa Dzejas dienu pasākumos citās pilsētās un citos gados bija uzstājušās divas man labi zināmas dzejnieces Māra Zālīte un Anna Rancāne un viena man nezināma dzejniece Inta Nagla, kuras darbi, kā teica pasākuma organizētāja Venera Vilovska, runā uz sirdi. Ja reiz lidot tik tālu, nolēmām apmeklēt arī ķeltu svētvietas, jo Laima Muktupāvela “Šampinjonu derībā” Taras kalna apmeklējumu pacēla līdz dzīves mēroga, tiesa, šampinjonu verdzībā ierauta cilvēka dzīves mēroga notikumam, un Mohēras klintīm. “Ekskursijas” deva iespēja uzzināt īru viedokli par savu zemi, un tā, ne plānoti, ne gribēti, izveidojās divas Īrijas ainavas. Latviešu un īru.

Latviešu ainava no televīzijas raidījumiem, preses un jau pieminētās Laimas Muktupāvelas darbiem ir pazīstama. Tie ir cilvēki, kas devušies prom no Latvijas peļņā gan tāpēc, ka dzimtenē nav darba, gan tāpēc, ka par to tiek saņemts atalgojums, kas neļauj atvilkt elpu, kā vien domāt par izdzīvošanu no algas dienas līdz algas dienai, gan tāpēc, ka nospiež parādu jūgs, kārtojot kredītmaksājumus, gan tāpēc, ka vilšanās dzīves labklājības celšanā ir pārāk liela. Ja reiz robežas vaļā, nav iespējams, tāpat kā padomju laikā, dzīvot pēc programmas “Dzīvoklis – 2000”, ja, sperot vienu vienīgu, kaut arī ļoti būtisku izšķiršanos – atstāt dzimteni un iesakņoties svešumā –, tu savu sapni vari īstenot savas dzīves pārskatāmā periodā.

Un tomēr, ieraugot pārpildīto lidmašīnu Rīga–Dublina, ieraugot pārdesmit klausītājus svešo pilsētu viesnīcu zālēs, jo tieši tur tiek organizēti pasākumi, vienlaikus bija skumji un priecīgi. Priecīgi par tiem latviešiem, galvenokārt, protams, sievietēm, kam nepietiek ar to, kas veido materiālas labklājības pamatu, bet gribas ko vairāk. Pat ja tā ir maza saujiņa no tiem pūļiem ekonomisko bēgļu, kas mīt Īrijā. Par Veneras kundzi, kas, ātri vien sapratusi, ka šampinjonu ferma cilvēku pārvērš vergā, izrāvusies uz Dublinu, smagos apstākļos sapelnījusi Īrijas pensiju, savu brīvo laiku veltī latviešu kultūras pasākumu organizēšanai, bet atpakaļ uz Latviju nebrauks. Par Maritu Levicu Navanā, kas vāc mazbērnus, bet vienlaikus sagatavo novadnieces Mirdzas Ķempes jubilejai dzejas uzvedumu. Par Ilzi Kaņepi un Ilzi Stīpnieci, Vaterfordas Latviešu skolas vadītājām, kas latviešu bērniem bija iemācījušas noskaitīt latviešu dzejnieku dzejoļus. Par Dublinas dāmām, kas labprāt iesaistījās sarunā par to, kas ir dzeja mūsdienās. Un vienlaikus skumji – man gribas ticēt, ka lielākā daļa no viņām labprāt nesēdētu lielveikalu kasēs Īrijā no rīta līdz vakaram, ja savu pedagoģisko izglītību un talantu varētu likt lietā Latvijā, nelauzot galvu, kā apmaksāt bērnu studijas. Skumji par to, ka visās tikšanās vietās piedalījās pirmsskolas un jaunākā skolas vecuma bērni, kas savā starpā runāja angliski, un ir pilnīgi skaidrs, ka mēs satikām to bērnu vecākus, kuriem rūp Latvijas kultūra un valoda. Vai un kad pienāks diena, kad no konkrētiem politiķiem tiks pieprasīta atbildība par tiem tūkstošiem cilvēku, kas Latviju pametuši, izmisuma, nevis alkatības dzīti.

Bet tad manai “depresijai” par iztukšoto Latviju pārklājās pāri nākamā, daudz spēcīgāka – par zudušo Īriju. Negribu būt kā tas vieglprātīgais profesors, kas izplatīja viltus ziņas par Norvēģiju, tomēr domāju, ka profesionāli gidi, kas lepni izrāda Īrijas skaistākās vietas, ir pietiekami uzticams izziņas avots. Piecu dienu laikā īru (gēlu) valodu tā arī nedzirdēju ne reizi. Savā zemē, brīvā, demokrātiskā, kulturālā valstī tajā runāt spēj nepilni 20% īru. Turklāt gados jaunie īru gidi pauda savu vienaudžu viedokli – kāda jēga īru valodu mācīties visus skolas gadus, ja pēc tam to dzīvē nevajadzēs. Tas ir tas pats, kas mācīties latīņu valodu. Mirušu valodu. Vajadzēs angļu valodu. Un var būt, ka vajadzēs poļu valodu, jo tā, ziniet, Īrijā ir nākamā dzīvākā, t. i., vairāk runātā valoda. Man nebija drosmes pajautāt, vai prātīgāk nebūt nomainīt valsts nosaukumu. Nu, tā – lai nemaldinātu tik naivus cilvēkus kā mani, kas domā, ka Īrijā īri runā īru valodā, Francijā franči franču valodā, ja reiz Latvijā latvieši vēl runā latviešu valodā.

Pievienot komentāru

Komentāri (44)

  1. Nezinu – varbūt Timurs Subhankulovs NAV Strukas-Zoles īstais fotogrāfs; varbūt viņai vajadzētu bez grima un bez frizūras, tā teikt – au natural – mēģināt papozēt skandalozajam fotogrāfam Aleksandram Sokolovam?

  2. Tukspaure, tukspaure un vel reiz tukspaure😱

  3. Interesanti, ka Struka-Zole neatron par vajadzīgu paskaidrot, ka dzejnieks “Edvīns Raups” ir viņas laulātais draugs, kuram dzīvesbiedre pielāgo NT repertuāru, lai viņš varētu demonstrēt savas tulka spējas neskaitāmās valodās, un Strukas-Zoles patronese Radzobe tās varētu allažiņ vērtēt kā LABSKANĪGAS, jo pati arī laikam pārvalda visas šīs valodas!
    Un – pievienojos iepriekšējam “Raita” komentāram, ka sievietei, kura apgrozās sabiedrībā un izsaka visādus kritiskus viedokļus par visu ko, tomēr vajadzētu sevi SAKOPT, jo ar sevis sakopšanu mēs parādām cieņu tiem ļaužiem, kuriem uz mums gribot negribot ir jāskatās visu cauru dienu!!!
    Aizbrauca vīram līdz uz Īriju un tad uzcepa rakstiņu, lai varētu ceļa izdevumus atskaitīt no nodokļiem, vai kaut kā tā.

    • ķīmijas kultūra Atbildēt

      nav spējīgi iedomāties, ka var arī bez smiņķēšanās…
      Ko tādām ķīmijas pilnām smadzenēm pateikt…
      Viss būs kā zirņu sauja pret sienu…

    • ķīmijas kultūra Atbildēt

      nav spējīgi iedomāties, ka var arī bez smiņķēšanās…
      Ko tādām ķīmijas pilnām smadzenēm pateikt…
      Viss būs kā zirņu sauja pret sienu… .

    • ir jau arī tādas rakstnieces, Atbildēt

      kuras staigā kā bezgaumīgi izmālētas Lieldienu olas, bet
      “daiļrade” ir deguna bāšana svešās gultās un, pēcāk,
      kolhoza zootehniķa līmenī, redzētā atgremošana.

    • ir jau arī tādas rakstnieces, . Atbildēt

      kuras staigā kā bezgaumīgi izmālētas Lieldienu olas, bet
      “daiļrade” ir deguna bāšana svešās gultās un, pēcāk,
      kolhoza zootehniķa līmenī, redzētā atgremošana.

  4. Apbrinojuami apbobezota persona, var vienkarsi nozelot so TUKSUMU vinas dvesele un prata.

  5. Kā var vispār nosaukt jebkuru valsti nosaukt par “Tukšu”. Ikvienai zemei ir kultūra, vēsture un tradīcijas. Autore pati izskatās un izklausās “tukša”.

    Man tēvs kādreiz teica: “Daudz gudrības nevajag, lai otru par muļķi nosauktu”- lieliski piestāvēs raksta autorei. Kaunējusies būtu par šādu rakstu.

  6. īrijā runā īru valodā, francijā franču, vatikānā vatikāniski….amerika amerikaniski…. skolā geogrāfijas stundas autore neapmeklēja? Tak visiem zināms, ka īrijā anglju valoda ir 2. oficiālā valoda un daudz vairāk tiek izmantota…

  7. Raksta autore ir “uzcepusi” savā dzīvē krutāko rakstu un kļuvusi SLAVENA…
    Slavena ar savu stulbumu…
    Slavena ar savu tumsonību…
    Slavena ar savu tuvredzību…
    Man kauns, ka šādi eksemplāri nēsā Latvijas pilsoņa pasi…

  8. Ja reiz apmeklē svešu, nezināmu valsti tikai uz divām dienām – nevajag dzert! Bet, ja bez tā nevar, tad nevajag dzert kopā ar nelaimīgajiem (neapmierinātajiem) sēņotājiem. Ir skaidrs, ka latvietim par latvieti viedoklis ir gatavs zibenīgi, bet spriest par svešu zemi un tās pamatiedzīvotājiem pēc 2 dienu apmeklējuma – labāk jau būtu muti paturējusi ciet.

  9. Mīļš paldies autorei par rakstu.

  10. Pliekans, maz pasauli redzeejushas un dziives ritmu taa arii neizpratushas sievietes viedoklis. Var pa atsleegas caurumu paluureet un domaat, ka redzot priekshnamaa gumijniekus, visa maaja ir vistu kuuts…

  11. Pliekans, maz pasauli redzeejushas un dziives ritmu taa arii neizpratushas sievietes viedoklis. Var pa atsleegas caurumu paluureet un domaat, ka redzot priekshnamaa gumijniekus, visa maaja ir vistu kuuts…

  12. Latvijā labi dzīvojas tiem,kas saņem uz rokas virs 1000 EUR, citiem tā ir eksistence ! Un tie projām nebrauks, bet zem tiem parasti strādā cilvēki ar algām 400-….. un tie brauks prom. Paliks priekšnieki :)))))

  13. kāda valsts nauda? kādi koncerti? pilnīgi apglupuši komentāri.

  14. Ieva, reizēm gudrāk kaut ko neuzrakstīt. Sevišķi, par valsts naudu vizinoties un mīkstā krēslā sēžot. Vismaz kļuva labāk?

  15. Precīzi vērojumi. Kāda tā disapora Īrijā ir, tāda arī izskatās no malas. Lai cilvēki dzīvo laimīgi savā Leiputrijā. Vienīgais – nevajag prasīt Latvijas valsts naudu personiskām izklaidēm. Nopelna daudz labāk, nekā cilvēki Latvijā. Nav svarīgi, kur – pie sēnēm, veikala letes vai mašīnas stūres. Neviena profesora tur nav.

  16. Nebija tas gods satikt šo dāmu, taču ļoti skumji, ka viņa par Īrijas latviešiem spriež tikai pēc “Šampinjonu derības”, savukārt, par īriem, neko nezinot par Īrijas vēsturi, par Anglijas iznīcināto īru valodu, par tās atdzimšanu, un tās arvien pieaugošo nozīmi Īrijā. Neko nezinot par Īrijas reģioniem, kur runā tikai īru valodā, par par strauji pieaugošo skolu skaitu, kur mācības notiek tikai īru valodā visā Īrijas teritorijā, par latviešu bērniem, kuri mācās šajās īru skolās. Neko viņa nezin par to, ka īru valodu zināt ir prestiži! Neko nezināju par tādu Ievu Struku, un nav vēlmes arī kaut ko uzzināt – pieļauju, ka viņas” daiļrade” ir tikpat plakana, kā viedoklis par Īriju…

    • Ko lai dara, ja Ievas Strukas precīzie vērojumi nesakrīt ar cienītās Ilzes Ceičas pašvērtējumu? Kādi tie cilvēki Īrijā ir, tādi viņi arī izskatās no malas. Lai dzīvo laimīgi savā Leiputrijā. Vienīgais – nevajag prasīt Latvijas valsts naudu savām izklaidēm. Nopelna daudz labāk, nekā cilvēki Latvijā. Nav svarīgi, kur – pie sēnēm, veikala letes vai mašīnas stūres.

  17. Daļēji piekrītu. Par Latviju jāsēro Latgalē nevis koncertā Īrijā. Ārlatvieši mums ir sveša nācija. Būs kā ar ASV ārlatviešiem 91. gadā atbrauca zemi paņēma un kopš tā laika no viņiem nav ne smakas. Vienreiz 2-3 gados atbrauc uz Jāņiem “gudri pamuld” un aizbrauc. Tā itkā ASV labklājība būtu veidota uz darbu nevis mahinatīvu dolāra kursu, kur patiesā dolāra vērtība ir viens euro cents. Bet tas, kas mahinatīvo kursu neatzīs drīz redzēs ASV karakuģi pie savas robežas un ANO sankcijas.
    Vispār Latvija pēdējos 15 gadus iet tieši tur kur viņu ved. Zeme iztirgota vāciešiem, cilvēki izvesti uz angliju, vāciju. Latvijas uzņēmumus izspiež anglijas, vācijas, kas saņem 0% kredītus ieiešanai Latvijas tirgū. Valsts pēdējos 10 gadus palielina tik strauji nodokļus, ka tas pieaugums ir straujākais LV nodokļu pieaugums visā vēsturē.

  18. Izdevies raksts, vērtīgs gudra cilvēka vērojums!

  19. Poliski steidzīgi jāmācās 🙂 Vēl nēesmu bijis tādā EU valstī kur būvlaukumā nestrādātu vismaz pāris poļu.

  20. kādēl noņēma manu komentāru? Paar to, ka mums nav demogrāfiskas dzirksts kā redzēju armņos pag.gs sešdesmitajos EREVANĀ un citur?

  21. raksts skaudrs, bet bez patriotisma pieskaņas. Kad , piem, Armēnijaā pg.gs sešdsmitos gados armēni man stāstīja par kara gadus turku organizēto genocīdu, viņi ne tikai gudās, bet ar dzirkstīm acīs apgalvoja, nekas, tos pusmiljonus mēs atgūsim – mums te visiem tagad ne mazāk par 3′-4 bēerniem, dažām līdz desmit… Kur tās dzirrkstis mums latviešiem – prioritātēs koncertzāļēs?

  22. Atslēgas vārds – VĒL!

  23. Skaudrs raksts no cilvēka , kas apmeklējis Īriju . Biju domājusi , ka tajā zemē tiešām visi īri runā īru un angļu valodā, bet izrādās , ka savu dzimto valodu īri mazs procents lieto . Briesmīgi……tas liek aizdomāties par mums , latviešiem .

  24. Sāksim ar sevi! Nav jābūt glamūrīgai un ar liekajām skropstām, bet seja, kas nekad nav sajutusi krēmu, mute – kas nekad nav tikusi pie vismaz higiēniskās pomādes… Un smuka sieviete, ja nomazgā un saķemmē… Kopiet savu dvēseles māju un tad spriediet par dzeju un globālām problēmām. Lai klausītājiem un lasītājiem nav no bildes jābaidās. 🙂

    • Jums piekrītu. Vispirms sevi un savu personību jāsaved kārtībā – daudz maz, tikai tad jāiziet sabiedrībā!

    • špakteļkultūras skartie Atbildēt

      nav spējīgi iedomāties, ka var arī bez smiņķēšanās…
      Ko tādām ķīmijas pilnām smadzenēm pateikt…
      Viss būs kā zirņu sauja pret sienu…

  25. glups raksts ne par ko! ko tas cilvēks gribēja pateikt ar to ka Īrijā jārunā īru valodā? zudusī Īrija:))autore vispār jēdz ko runā..labāk būtu uztraukusies par zemi kurā pati dzīvo, te gan pēc gadiem 60 nebūs neviena kas runā latviski :))

  26. glups raksts ne par ko! ko tas cilvēks gribēja pateikt ar to ka Īrijā jārunā īru valodā? zudusī Īrija:))autore vispār jēdz ko runā..labāk būtu uztraukusies par zemi kurā pati dzīvo, dzejniece:))

  27. Emigranti vienmēr ir bijuši un būs, “bēgļi” tie jau gan nav. Vajag koncentrēties uz latviešiem tēvzemē, nevis padomiešu pabirām.

    • Migranti paliek migranti. Ar ko uz Īriju aizbraucis letiņš ir labāks par krievu, kas komunistu laikos atbraucis? Tas krievs arī tagad runā krieviski un bērnus māca, bet emigrantu letiņš latviski nerunā un bērnus nemāca

      • .. mazak vaig! Pazistu loti daudz Latviesu gimenes Irija kur majas tiek runats latviski un berniem maca latviesu valodu! Un no krieviem latviesi atskiras jau ar to ka censas un macas runat tai valoda kada runa valsti! Pilnigakais sviests ir spriest un runat par to ko nezin. Tas ir ta pat ka aiziet neveiksmigi uz krogu un tad teikt visi tikai koz!

  28. “Ja reiz robežas vaļā,…..”
    Māra Zālīte jau 1988.gadā brīdināja par neprātīgās rīcības sekām:
    ” Latvju zeme vaļā stāv / Tā kā dzīsla pušu rauta, / Iztek asins, iztek spēks,
    Latvju zeme vaļā stāv, / Vēji staigā iekšā, arā, / Izplēš sēklu, izrauj saknes,
    Latvju zeme vaļā stāv. / Krusta ceļiem pienaglota,
    Krusta vējiem caurvējota.” (rokopera Lāčplēsis)

    • Diemžēl tas tā ir, latvju zeme noasiņo! Biju laimīga par atgūto brīvību, par pārkrievošanas beigām…. bet tagad? Sirds sāp redzot notiekošo. Tev mūžam dzīvot Latvija,, bet vai tas ir iespējams bez latviešiem?

  29. Īstenībā jau tie franči ir tie paši francūži.

Draugiem Facebook Twitter Google+