Mobilā versija
-2.9°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
10. aprīlis, 2013
Drukāt

Tūkstoši par glābšanu


Foto - LETAFoto - LETA

Pēc redzētā, kā tika glābti izklaidēties gribētāji no ledus gabaliem jūrā, atcerējos, ka Igaunijā par glābšanu šādā gadījumā jāmaksā soda nauda. Tas jau nav nelaimes gadījums, bet brīva izvēle doties briesmās. Sods būtu uzliekams vismaz Ls 100 apmērā.

Kādēļ mūsu nabadzīgajā valstī jāsniedz šāda palīdzība, ja izglābtie priecājās, ka pavizinājušies ar helikopteru, ar kuģi, bet otrā rītā atkal solīja doties meklēt tādus pašus piedzīvojumus…
 M. Gerace Jūrmalā

 

Lai tie makšķernieki, kas nepiemērotā laikā dodas uz ledus, paši arī maksā par nocelšanu! Vajadzētu iekasēt 50 vai 100 latus no katra. 
Kārlis Avotiņš

 

Pamācošāks stāsts ir nevis par kaimiņiem igauņiem, bet par zviedriem, kuri, redzot brīdinājumu par bīstamu ledu, tam netuvosies, uzskata Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) preses un sabiedrisko attiecību nodaļas priekšniece Inga Vetere. Diemžēl brīdinājumu par ledus bīstamību 29. martā nebija ne Majoros, ne Vakarbuļļos, kur kopumā izglāba 223 cilvēkus. Rīgā nav noteikumu par aizliegumu kāpt uz bīstama ledus, bet Jūrmalā, kur ir šādi noteikumi, pašvaldība nebija rēķinājusies, ka ledus var tikt iepūsts jurā.

Abās vietās – Vakarbuļļu pludmalē un Majoros – vienlaikus glābšanas darbus veica VUGD, pašvaldības policija, mediķi, privātais velkonis “Marss”, Rīgas brīvostas velkonis “Santa”, ledlauzis “Varma”, Jūrmalas glābšanas stacijas kuteris un divi Nacionālo bruņoto spēku helikopteri. Viena helikoptera darbs stundā izmaksā vairāk nekā 1000 latu, informē jūras spēku flotiles krasta apsardzes dienesta pārstāve Liene Ulbina.

Glābšana izmaksāja apmēram 10 000 latu. Un, lai gan pašvaldības policisti piefiksēja visu izglābto makšķernieku personas datus, viņus, visticamāk, nesodīs.

Vakar notika starpinstitūciju sanāksme, kurā piedalījās personas no visiem glābšanas darbos iesaistītajiem dienestiem un Makšķernieku asociācijas un biedrības “Makšķernieku radošais klubs” pārstāvji. Visiem dienestiem divu mēnešu laikā jāpieņem lēmums par to, kas tehniski ir nepieciešams efektīvai cilvēku glābšanai un kam jānovērtē ledus stāvoklis un jāizziņo tā bīstamība. Iespējamās soda naudas šoreiz nebija galvenais sarunu temats, piebilst I. Vetere. Par sankcijām spriedīs vēlāk. “Un ja starp nelaimē iekļuvušajiem būtu kāds no rakstītājiem tuviem cilvēkiem? Var jau teikt, ka paši zemledus makšķernieki ir vainīgi un viņu uzvedība dažkārt ir nekaunīga, bet viņu dzīvība ir jāglābj. Par laimi, 29. martā visi tika izglābti,” secina I. Vetere.

Katru gadu Latvijā noslīkst vairāk cilvēku nekā iet bojā ugunsgrēkos. Tā pērn ugunsgrēkos gāja bojā 99 cilvēki, bet tikai VUGD atrada 105 noslīkušos, bet tos atrod arī policija, mediķi un iedzīvotāji. I. Vetere teic, ka pilnīgi drošs ledus ir tikai mākslīgajā slidotavā – pat mīnus 20 grādos dabiskā ledū var rasties bīstamas plaisas, par jūru nemaz nerunājot.

Tagad, kad saules ietekmē ledus kļūst plānāks un irdenāks, atrasties uz ledus Rīgas līcī un iekšējos ūdeņos ir bīstami.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+