Tūkstošiem ungāru protestē pret slepeno kodoldarījumu ar Krieviju 0
Tūkstošiem ungāru vakar izgāja Budapeštas ielās, protestējot pret premjerministra Viktora Orbāna valdības noslēgto slepeno darījumu par kodolsadarbību ar Krieviju.
Protestu organizēja nevalstiskās organizācijas un dažas kreisi orientētās partijas, paužot neapmierinātību par nepotismu un korupciju Orbāna valdībā. Protests arī rīkots dienā, kad stājās spēkā valdības ieviestais mazumtirdzniecības aizliegums svētdienās, pret ko iebilst tirgotāji un arī divas trešdaļas aptaujāto iedzīvotāju. “Aizvadītajos 20-25 gados bija pieļautas kļūdas, bet valsts noteikti gāja pareizā virzienā. Bet tagad mēs esam pagriezušies atpakaļ un virzāmies uz sistēmu, kuru atstājām aiz muguras deviņdesmitajos gados,” aģentūrai “Reuters” sacīja viens no protestētājiem. Protestētāju pūlis, kas nesa Ungārijas un Eiropas Savienības karogus, skandināja pret Orbānu un viņa partiju “Fidesz” vērstus saukļus.
Iedzīvotāju neapmierinātību izraisījis Orbāna valdības pretrunīgi vērtētais noslēgtais līgums par kodolsadarbību ar Krieviju, kuru parlaments marta sākumā uz 30 gadiem noslepenoja. Plānoto Ungārijas Pakšas atomelektrostacijas paplašināšanu paredzēts finansēt, saņemot no Krievijas desmit miljardus eiro lielu aizdevumu. Darījums tiek uzskatīts par arvien lielākas premjerministra Viktora Orbāna vadītās Ungārijas un Krievijas tuvināšanās zīmi, kas raisījis ES bažas līdz ar konfliktu Ukrainā.
Ungārijas vienīgās atomelektrostacijas rekonstrukcijas projektā plānots ieguldīt 12,5 miljardus eiro. Pamatā to finansētu Krievijas aizdevums. Projekta īstenošanu bija nolemts uzticēt Krievijas valsts uzņēmumam “Rosatom”, kuram jāuzbūvē divi reaktori ar 1200 megavatu jaudu līdz 2018. gadam. Patlaban Pakšas atomelektrostacija nodrošina 40 procentus Ungārijas elektroenerģijas patēriņa.
Vienošanās nosacījumus Ungārijas valdība nolēma turēt slepenībā 30 gadus. Valdošā partija “Fidesz” apgalvo, ka tas nepieciešams “nacionālās drošības” vārdā, taču kritiķi uzskata, ka tas slēpj korupciju. Ungārija ir ļoti atkarīga no Krievijas gāzes piegādēm. Orbāns februārī uzņēma Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, lai vienotos par piegāžu turpināšanu.
