Foto – Timurs Subhankulovs

Tūkstošus laimē daži, valsts pelna miljonus 5

Pēc vairāk nekā desmit gadu ilgas piedalīšanās izlozēs 54 gadus vecajam Ilmāram Ozoliņam beidzot uzsmaidīja laime. Viņš 8. augustā “Latvijas Loto” rīkotajā “SuperBingo” papildspēlē laimēja automašīnu. No naudas laimestiem šogad Latvijā lielākais bijis 150 000 eiro, ko aprīlī skaitļu loteriju papildspēlē “Džokers” laimējusi kāda rīdziniece. Toreiz “Latvijas Loto” darbiniekiem viņa teikusi, ka apdomās, kā prātīgāk naudu apsaimniekot, bet esot sens sapnis par lauku mājām ar augļudārzu un ogu krūmiem. Savukārt lielākais ķēriens Latvijas loteriju vēsturē 2013. gadā bijis trīs bērnu māmiņai no Valkas, kura tika pie 258 207 latu naudas laimesta un privātmājas 57 822 latu vērtībā (laimesta kopējā vērtība eiro – 367 395). Toreiz savas pirmās sajūtas viņa raksturojusi: “Jutos tā, it kā man zirgs būtu pa galvu iespēris.” Par tērēšanas iecerēm teikusi, ka vispirms ārstēšoties no šoka un pēc tam apceļošot pasauli. Mūsu valstī tik milzīgi naudas guvumi, kas rakstāmi ar sešām nullēm, nevienam gan nav tikuši. Pat pietuvoties simtu laimestam daudziem visa mūža laikā neizdodas. Tad daļa paspēlētāju sevi varbūt mierina ar ziedotāja apziņu, ka viņa nauda būs bijusi noderīga kādam citam, bet dažs varbūt turpina auklēt īgnu domu: „Tur kāds speciāli kaut ko dara, lai spēlētāji nevinnētu!” Vai tā ir? Vai valsts garantē godīgu spēli? Un kur vēl bez laimestu izmaksām nonāk par loterijas biļetēm samaksātā nauda?

Reklāma
Reklāma

Valsts monopols

VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
Lasīt citas ziņas

Nacionālo loteriju rīkošanas monopols Latvijā pieder valsts akciju sabiedrībai “Latvijas Loto” (“LL”). Šī valstij simtprocentīgi piederošā uzņēmuma dati rāda, ka gada laikā aptuveni 30% Latvijas iedzīvotāju vecumā virs 18 gadiem piedalās kādā no uzņēmuma rīkotajām loterijām. Monopola tiesības “LL” ieguva pēc pagājušā gadsimta beigās notikušā skandāla, kad privāts uzņēmums “Toto-kurjers” plaši reklamēja iespēju laimēt lielus laimestus, bet pēc loterijas biļešu naudas iekasēšanas pazuda.

Tomēr vai valsts uzņēmums garantē godīgu spēli? Piemēram, Serbijā šovasar aizdomu ēna krita pār Serbijas valsts loteriju, kad izlozes laikā laimīgais skaitlis tika parādīts, vēl pirms tas izkrita. Pēc incidenta loterijas rīkotājiem nācās pamest amatus. “Latvijas Loto” mārketinga nodaļas vadītāja Aiga Roziņa noraida jebkādas krāpšanās iespējas “LL” rīkotajās izlozēs – viens aizdomīgs gadījums, un Latvijā loteriju vairs nebūs. “Cilvēki uztic savu naudu, lai tā tiktu godīgi sadalīta. Nav prātīgi krāpties, reputācija mums ir svarīgākā lieta,” viņa uzsver. Latvijas izložu rīkotājs savā darbā ievērojot augstākos nozares drošības standartus. A. Roziņai, kas “Latvijas Loto” strādā jau 22 gadus, nav nācies saskarties ar kādām aizdomām par krāpšanos. Uzņēmums uzraudzības auditā par atbilstību Eiropas loteriju Atbildīgas spēles standartam novērtēts ar 100%. Tas apliecinot komercsabiedrības augstos ētikas principus un sociālo atbildību attieksmē pret saviem klientiem un sabiedrību kopumā. A. Roziņa arī pastāstīja, ka monopola tiesības izložu organizēšanas jomā pārsvarā patur visas valstis. Viņa varēja nosaukt vien Spāniju, kurā bez valsts loterijas ir arī neredzīgo cilvēku loterija, un Lietuvu. “Valstis saprot, ka tas ir bizness, kas ienes papildu ienākumus, valsts no mūsu biznesa iegūst krietnu daļu,” norāda A. Roziņa.

Bumbiņas izkrīt zibenīgi

CITI ŠOBRĪD LASA

Lai novērotu “LatLoto 5 no 35”, “Džokers”, kā arī “Džokers 7” izlozes, iepriekš ir jāpiesakās. Savukārt “Keno” izlozes var apmeklēt jebkurš interesents. “Uz izlozēm jāpiesakās, jo loteriju izspēles telpā ir maz vietas. Visus viesus mēs dokumentējam, lai nerastos problēmas. Tāpat visas durvis var atvērt tikai darbinieki, kā arī visur ir novērošanas kameras,” par drošības aspektiem stāsta A. Roziņa. Daļa telpu ir pieejamas tikai šauram cilvēku lokam. Loteriju bumbiņas glabājas seifā, no kura tās pirms izlozes izņem loterijas komisija, klātesot Ekonomikas policijas pārstāvim. Šādā uzraudzībā bumbiņas nonāk lotatronā un tāpat tiek nogādātas atpakaļ seifā pēc izlozes.

Kad nonākam pie izlozes aparāta, “Latvijas Loto” pārstāve piekodina, ka tam nedrīkst pieskarties ar kailu roku – iekārta nesen iegādāta par lielu naudu no Francijas. “Paši franči brauca uz šejieni, lai to samontētu. Mēs ļoti sargājam un aprūpējam to,” teic “LL” pārstāve, neatklājot, cik maksājis jaunais lotatrons. “Mūsu apsvērumi bija iekārtas izmērs un cena. Jaunais aparāts ir neliels, tas ir pozitīvi, jo izlozes telpa ir ļoti maza. Turklāt vecajam lotatronam ļoti ilgi krita bumbiņas. Šis to dara zibenīgi. Tādējādi mēs ietaupām TV ētera laiku,” pastāstīja A. Roziņa.

Arī izlozes bumbiņas nav lētas. “To mums ir divi pāri, un katrs pāris maksā vairākus tūkstošus. Bumbiņas ir pilnīgi vienādas – tās regulāri jānosver, lai pārliecinātos, ka tās ir identiski vienādā svarā. Tā ir Pasaules loteriju drošības standarta prasība.” Komisijas locekļi mainās no izlozes uz izlozi. Viņi pieraksta katru izkritušo bumbiņu savā protokolā, pēc tam tos salīdzina un apstiprina ar parakstu.

Kā pastāstīja mārketinga daļas vadītāja, arī laimesta lielums spēlē nozīmīgu lomu drošības standartos. “Jo lielāks vinnests, jo šaurākam cilvēku lokam ir zināma laimētāja identitāte. Ja būtu miljonu laimests, ar šo cilvēku tiktos, maksimums, viens uzņēmuma pārstāvis.” Tiesa, Latvijā, salīdzinot ar pasauli vai Eiropu, milzīgi laimesti nevienam nav krituši.

Griežas apgrozījums un peļņa

“Latvijas Loto” izmanto decentralizētu pakalpojumu tirdzniecību, lietojot specializētu tirdzniecības aparatūru, kas ir saslēgta tiešsaistes režīmā ar datu apstrādes centru Rīgā. Tāpat uzņēmums izmanto attālinātu loterijas pakalpojumu tirdzniecību interneta vidē un momentloteriju tirdzniecību. Šajā procesā nozīmīgu vietu ieņem uzņēmuma IT speciālisti un šo sistēmu drošība. Kā uzsvēra A. Roziņa, IT speciālistu atlase ir liela, un pastiprināti notiek visu darbinieku pārbaudes. Uzņēmums arī cenšas nepieļaut kadru mainību. Tāpat gan IT, gan uzņēmuma mārketinga, gan pārdošanas u. c. speciālisti katru gadu iziet Eiropas loteriju drošības un jaunumu kursus, kuros papildina esošās zināšanas.

Reklāma
Reklāma

Uzņēmums, kas kopumā nodarbina 98 cilvēkus, 2014. gadā apgrozīja 21,88 miljonus eiro, peļņā gūstot 3,51 miljonu. Kā likums to prasa, 90% no peļņas nonāk valsts budžetā. Jau vairākus gadus uzņēmuma apgrozījums un peļņa pieaug. Piemēram, vēl 2011. gadā uzņēmums apgrozīja 15,08 miljonus un nopelnīja nedaudz mazāk par diviem miljoniem – 1,99 miljonus eiro. Kā norādīts uzņēmuma finanšu pārskatos, 2015. gada sešos mēnešos “LL” apgrozījums jau sasniedzis 11,7 miljonus eiro, kas ir par 11,9% vairāk nekā pagājušā gada pirmajā pusē. Kopējais plānotais 2015. gada apgrozījums ir 22,9 miljoni eiro, un kapitālsabiedrība arī šo gadu gatavojas noslēgt ar peļņu.

“Uzņēmuma darbības rādītāji stabili turpina pieaugt, un tas mums kā nacionālajam loteriju uzņēmumam ir ļoti būtisks mērķis – nodrošināt pastāvīgu apgrozījuma kāpumu. 90% no peļņas “Latvijas Loto” iemaksā valsts budžetā, un valstij ir iespēja šos līdzekļus ieguldīt tajās nozarēs vai jomās, kur tas nepieciešams visvairāk. Tādēļ mēs pastāvīgi strādājam gan pie jaunu produktu ieviešanas, gan arī augsto drošības standartu uzturēšanas un pakalpojumu pastāvīgas uzlabošanas. Kā liecina pieaugošie apgrozījuma dati, to novērtē arī mūsu klienti,” uzsver uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Maija Kubli.

Vadītājas alga – 3312 eiro

Atbilstoši VAS “Latvijas Loto” apgrozījumam arī uzņēmuma vadības atalgojums ir augsts. M. Kubli mēnesī nopelna 3312,45 eiro, ierindojoties vislabāk atalgoto valstij pilnībā un daļēji piederošu uzņēmumu vadītāju trīsdesmitniekā. “Latvijas Loto” valdes priekšsēdētāja saņem nedaudz vairāk par Latvijas Radio vadītāju un nedaudz mazāk kā Latvijas Televīzijas boss. “LL” valdes locekļu Edgara Lediņa un Jāņa Pones mēnešalga ir 2981,21 eiro. Pārējo darbinieku ienākumi svārstās robežās no 2800 eiro direktoru līmenī līdz 400 eiro algai zemākā līmeņa personālam. A. Roziņa norāda, ka nevienā mācību iestādē speciāli negatavo kadrus izložu rīkotājiem, uzņēmuma darbinieki nāk no dažādām augstskolām, kur tie ieguvuši grādus dažādās specialitātēs. “Ja ir vakances un esi augstas klases speciālists, tad ir iespēja kļūt par “Latvijas Loto” darbinieku,” teic uzņēmuma pārstāve, piebilstot, ka pašlaik vakanču nav.

“Es to jutu…”

“Tas bija 27. jūnijs. Braucu uz darbu un sev pateicu – man ir obligāti jānopērk biļete. Es to jutu. Kad uzzināju, ka tieku uz studiju, es uzreiz pateicu – mašīna ir mana. Es biju 100% pārliecināts, ka uzvarēšu,” atminas smiltenieties Ilmārs Ozoliņš (54), kurš papildspēlē “Raženais augusts” nupat ieguvis galveno balvu – “VW Golf 7” automašīnu. Viņš stāsta, ka izmēģinājis dažādus variantus, piemēram, pirkt biļetes 13. datumā, bet tas nav nesis veiksmi. “Varbūt būs jāmēģina pirkt atkal 27. datumā,” spriež Ilmārs, kurš loterijās piedalās jau vairāk nekā desmit gadus. Sieva kādreiz laimējusi 300 latu dāvanu karti, bet nekas nopietns vairāk nav laimēts. Ozoliņš atzīst, ka “SuperBingo” izlaist nevar: “Tā ir interesanta spēle un kādreiz var arī tikt uz studiju. Ja man neiznāk naudas bingo biļetei, tad domāju, kā man to dabūt. Esmu pat aizņēmies. Vienā reizē dažreiz sanācis izdot pat 25 latus. Kopumā šajos gados daudz naudas izdots.”

Vai atkarība?

“Cilvēki, kuriem ir pro­blēmas ar azartspēlēm, pie manis nāk ļoti reti. “Latvijas Loto” izložu spēlētāji nav bijuši nekad,” teic Rīgas domes Labklājības departamenta atkarību profilakses speciāliste Tatjana Grigorjeva. Runājot par azartu un atkarībām, speciāliste uzsver, ka nav nozīmes atkarības veidam. Ja cilvēka nodarbe sāk traucēt ģimenei, rada problēmas darbā vai iedzen parādos, spiež atlikt rēķinu nomaksu – tas var signalizēt par atkarību. Tāpat, ja nodarbe jāslēpj no radiniekiem, nākas melot un dziļi pārdzīvot zaudējumu, ja galu galā tas rada daudz emociju – uzbudināmību, dusmas, agresivitāti. Jebkurā gadījumā, ja cilvēks sistemātiski iesaistās loterijā, ieguldot tajā līdzekļus, ir vērts uzdot jautājumu – kāpēc es to daru? Vai vēlos tikt pie vieglas naudas vai gūstu kādu uzbudināmību un tamlīdzīgi.

Pieredze

Ināra, spēlē “SuperBingo”: “Katru nedēļu spēlēju “SuperBingo”. Pērku vienu biļeti ar pieciem variantiem un džokeru, kas kopā izmaksā deviņus eiro. Šoreiz laimēju džokerī 15 eiro, kā arī “SuperBingo” centru. Kādreiz esmu tikusi uz studijas spēli, bet tikai vienreiz tiku spēlēt naudas spēli, kur laimēju 150 eiro. “SuperBingo” piedalos jau piecus gadus, bet citas izlozes neaizrauj.”

Lilita, spēlē “SuperBingo”: “Šad un tad paspēlēju. Citreiz sanāk regulārāk, citreiz pat pusgadu nespēlēju. Spēlēju jau sen. Vienu brīdi gāja labi – ko iztērēju, to nopelnīju, tagad kādu laiku neko nav sanācis laimēt. Iztērētā naudas summa svārstās kā garastāvoklis – citreiz iztērēju vienu eiro, citreiz deviņus eiro. Lielākais laimests bija 10 lati, spēlējot momentloteriju. Mērķis, protams, ir uzvarēt, kuram gan negribas laimēt.”

Imants, spēlē “VikingLotto”: “Spēlēju katru trešdienu “Viking Lotto”. Vienmēr pērku astoņus variantus pa četriem eiro. Man ļoti bieži sakrīt trīs cipari, kas nes četru piecu eiro laimestu. Nācu pie slēdziena: ja jau tik bieži trīs izkrīt, tad drīz jābūt kaut kam lielam. “Viking Lotto” spēlēju, jo skandināvi man ir tuvi. Liekas simpātiska tā loterija un nosaukums. Kaut kas no augšas mani dzen, ka vajag izlozē piedalīties – nav jau arī lieli zaudējumi, jāiegulda tikai četri eiro.”