Tukumā atvērs Ļeņina pieminekļa kapsulu 6
Tukuma pilsētas vēstures muzejā 7.novembrī notiks Ļeņina pieminekļa kapsulas atvēršana. Ļeņina piemineklis tagadējā Brīvības laukumā tika uzstādīts 1955. gada novembrī. 1990.gada 29. maijā Tukums kļuva par pirmo vietu Latvijā, kur Ļeņina piemineklis tika novākts.
Kapsula Ļeņina pieminekļa pakājē tika iemūrēta 1967. gada 3. novembrī, Lielā oktobra sociālistiskās revolūcijas 50. gadadienā. Laikrakstā „Komunisma Rīts” publicētā informācijā norādīts, ka kapsulā esot ievietots vēstījums nākamajām paaudzēm ar Tukuma rajona darbaļaužu rezultātiem un norādi kapsulu atvērt 2017. gadā. Kapsulas atvēršanā piedalīsies Sholastika Justoviča, kas bijusi LKP CK Tukuma rajona otrā sekretāre un savulaik piedalījās vēstījuma rakstīšanā.
Brīvības laukums izveidojies 14. gadsimtā, kad Livonijas ordenis uzbūvēja tā saukto Jauno Tukuma pili. Kopš tā laika trīs dienas nedēļā Tukumā notika tirgus. Pārceļot tirgu, kas bija kļuvis par šauru, arī laukums zaudēja savu seno nosaukumu un 1935.gadā kļuva par Brīvības laukumu.
Jau nākamajā gadā to apzaļumoja pēc Rīgas dārzu direktora Andreja Zeidaka projekta. Bija iecerēts uzstādīt arī pieminekli Latvijas brīvības cīņu dalībniekiem, bet šo ieceri nerealizēja.
Brīvības laukums pārdēvēts vairākkārt. 1940. gada rudenī, padomju varas periodā, laukums dēvēts par Sarkano laukumu. Vācu okupācijas laikā tas atguva savu iepriekšējo – Brīvības laukuma – vārdu, bet pēc Otrā pasaules kara atkal tika pārdēvēts par Sarkano laukumu.
Tukums bija viena no retajām pilsētām pasaulē, kur centrālajam laukumam dots Sarkanā laukuma vārds – tāpat kā Maskavā. Brīvības laukuma nosaukumu tas atguva 1989.gada beigās. 1955. gada novembrī tajā uzstādīja Ļeņina pieminekli.
Atmodas laikā atjaunoja Brīvības laukuma nosaukumu un 1990.gada 29. maijā kļuva par pirmo vietu Latvijā, kur tika novākts Ļeņina piemineklis. Brīvības laukuma rekonstrukcija notika 1995. gadā – par godu tam, ka pirms 200 gadiem Tukums ieguva apriņķa pilsētas tiesības.
Senākais laukuma attēls tapis 1832. gadā, un tā autors ir Tukuma ķirurga un pirmās aptiekas dibinātāja Johana Gotloba Groškes mazmazdēls Frīdrihs Vilhelms Osvalds Rozenbergs.
