Tukuma dzērājpolicistam četri gadi cietumā 0
Pagājušajā nedēļā Tukuma rajona tiesa divās sēdēs izskatīja lietu, tiesājot policistu, kurš dzērumā izraisīja smagu avāriju.
Atgādināsim, ka “Latvijas Avīze” pagājušogad jau rakstīja par atgadījumu 2012. gada 17. marta vakarā uz Jelgavas šosejas netālu no Tukuma, kad 1968. gadā dzimušais kārtības policists tukumnieks Ainis Sarguns, sēžot pie stūres savam automobilim “Honda CRV” 2,4 alkohola promiļu reibumā, izraisīja avāriju, pēc kuras nākamajā dienā slimnīcā mira divdesmit gadus vecā smārdeniece Diāna Krūmiņa. Tiesas sēžu gaitā, kuras notika saspringtā gaisotnē, no prokurora Aigara Bičuša, cietušo advokātes Olgas Hincebergas, apsūdzētā advokāta Ginta Baraka varēja uzzināt dažas jaunas notikušā detaļas, kas atklājušās izmeklēšanā gada laikā, un to, kas pa šo laiku noticis ar notikumā iesaistītajiem.
Kas bija jāpārdzīvo un ko joprojām pārdzīvo Diānas māsa Monta, māte Valentīna un tētis Aivars Krūmiņš, varēja noprast pēc tā, ka uz tiesneses Kristīnes Vanagas jautājumiem viņi atbildēja ar ļoti lielām grūtībām. Māte pēc pirmajiem jautājumiem saļima, un tiesnese viņu vairāk neiztaujāja. Jāpiezīmē, ka tieši Valentīnas kundze pēc meitas bojāejas bijusi tā stiprā klints, kas palīdzējusi notikušajam tikt pāri gan jaunākajai meitai, gan vīram. Mazrunīgs bija arī apsūdzētais Sarguns, ko tiesas sēdē pavadīja māte, māsa un sieva.
Izmeklēšanā noskaidrojies, ka Sarguna reibuma stāvoklis nebija vienīgais pārkāpums: viņa automobilim nebija veikta tehniskā apskate un bija neatbilstoši riteņi un riepas. Sarguna vadītais automobilis ar ātrumu apmēram 90 km/h iebrauca pretējā braukšanas joslā, kur sadūrās ar Diānas vadīto “Volkswagen Golf”, kas braucis ar ātrumu apmēram 50 km/h. Diāna gāja bojā.
Diānas māsai Montai un diviem Sarguna pasažieriem laimējas tikt sveikā cauri ar viegliem miesas bojājumiem. Smagi cieta Sarguns, kurš šobrīd ir otrās grupas invalīds, un ārsts viņam pat iesaka pārvietoties ratiņkrēslā. Uz tiesu gan viņš bija atnācis ar kruķiem un gāja ar lielām grūtībām, savas ģimenes pavadīts. Sargunam bija lauzts iegurņa un ciskas kauls, pārcietis vairākas operācijas, kuras, šķiet, gan nav bijušas šķērslis manīgi orientēties notikumos. Piemēram, avārija notika sestdien, svētdien Sarguns gulēja uz operācijas galda, bet pirmdien viņa dzīvoklis zemesgrāmatā jau bija reģistrēts uz cita cilvēka vārda. Uz to prokuratūra ātri noreaģēja un uzlika arestu vēl vienam Sarguna dzīvoklim, mājai un zemei. Arests būs spēkā tik ilgi, kamēr šobrīd bezdarbnieks Sarguns samaksās cietušajiem tiesas piespriesto kompensāciju.
Nebija spēka atvainoties
Starp citu, gada laikā apsūdzētais tā arī nav spējis atvainoties cietušajiem par nodarīto. To viņa vietā izdarīja māte, kas bija arī uz Diānas bērēm un sedza bēru izdevumus.
Cietušie pieprasīja Ls 50 000 morālo kompensāciju (māte, tēvs pa Ls 15 000, māsa – Ls 20 000), ko tiesā Sarguns nodēvēja par nesaprātīgu summu un gribēja to nokaulēt līdz Ls 30 000. Tiesa tam nepiekrita. Ne jau par naudu cietušie cīnās, bet par savas meitas godu. Kā atzīmēja advokāte O. Hinceberga, tiesu praksē morālās kompensācijas summas esot pat lielākas: “Ar morālām ciešanām ģimenei nāksies sadzīvot visu mūžu. Māsai – arī ar fiziskām ciešanām, bailēm, šausmām. Montai bija sapnis iegūt autovadītājas tiesības, bet tas jāatliek: viņa nevar sevi piespiest sēsties pie stūres, vispār slikti jūtas arī citu vadītos automobiļos. Tiesai jāņem vērā arī tas, ka noziegumu izdarīja cilvēks, kam darba pienākumos bija jārūpējas par cilvēku drošību. Sodam jābūt ne tikai nosodošam, bet arī preventīvam: lai citi, tajā skaitā policisti, saprastu, ar ko riskē, sēžoties pie stūres dzērumā.”
Prokurors, kurš uzskata, ka ticis grauts policijas prestižs, bet nevajadzētu apsūdzībā koncentrēties tikai uz profesiju, prasīja Sargunam piecu gadu cietumsodu, cietušo advokāte – septiņus gadus, apsūdzētā advokāts – minimālo likumā paredzēto – trīs gadus (maksimālais sods ir 15 gadi). Tiesnese lēma par četriem gadiem.
Advokāts lūdz pažēlot
Apsūdzētā advokāts G. Baraks sacīja, ka nav šaubu par Sarguna vainu, ko viņš pilnībā atzinis. Viņš izdarījis noziedzīgu nevērību, smagi kļūdījies, taču tagad neesot sabiedrībai bīstams, arī viņa ģimene smagi pārdzīvojot. Pieci – septiņi gadi cietumā arī no resocializācijas viedokļa būšot par daudz. (Te gan jāpiebilst, ka Sarguns nesēdētu slēgta tipa cietuma kamerā, bet sodu izciestu atklātā tipa cietumā, kas pēc būtības ir nometinājums, no kura var izprasīties arī brīvdienās.) Apsūdzētais ciešot ne tikai morāli, bet arī fiziski, līdz mūža galam būšot invalīds. Nevajadzētu arī šo lietu iztiesāt kā paraugprāvu. Sarguna apgādībā ir arī 17 gadus vecs bērns.
Interesanti, ka Valsts policijas Tukuma iecirkņa vadība tiesai Sargunu (nodienējis 24 gadus – sākumā par ceļu policistu, pēc tam par kārtībnieku) raksturo kā policistu, kurš teicami pārzina Krimināllikumu un citus likumus, ir godīgs, izpalīdzīgs, apzinīgs, apveltīts ar pašiniciatīvu, ar ieinteresētu atdevi veicis pienākumus. Tas gan disonē ar to, ko pagājušajā gadā uzzināju Slampē, kur Sarguns bijis kārtības policists. Slampes un Džūkstes pagasta pārvaldes vadītājs Visvaldis Girgensons man teica:
“Viņš nebija superpolicists, neizcēlās ar lielu entuziasmu, taču arī neko īpaši sliktu nevaru sacīt. To, ko viņam noteikti vajadzēja izdarīt, policists izdarīja. Gan es, gan iedzīvotāji vēlējās, lai policists būtu aktīvāks, vairāk redzams uz ielas, taču Ainis Sarguns aizbildinājās ar degvielas trūkumu un lielo darbu ar papīriem.”
Piektdien tiesas sēde, kad apsūdzētais teica pēdējo vārdu, ilga pārdesmit minūtes. Vispirms Sarguns izmocīja divus teikumus: atvainojās Krūmiņu ģimenei un nožēloja notikušo, kā arī piebilda, ka daļēji sodu jau esot saņēmis, kļūstot par invalīdu.
Tiesnese Sargunam piesprieda četrus gadus cietuma bez mantas konfiskācijas, kompensēt cietušajiem Ls 50 000 morālos zaudējumus un Ls 180 tiesas izdevumus, atņemt autovadītāja tiesības uz pieciem gadiem. Taču vainīgais vēl netika arestēts tiesas zālē. Pilns sprieduma teksts būs pieejams 21. jūnijā, desmit dienu laikā to varēs pārsūdzēt apgabaltiesā. Cietušie par to vēl lems, bet apsūdzētais, kā varēja noprast, spriedumu pārsūdzēs.
