Tukuma muzejs ar ekskluzīviem jaunieguvumiem papildina izstādi 0

Saistībā ar vācbaltu dzejnieces, kādreizējās tukumnieces Ģertrūdes fon den Brinkenas 120. dzimšanas dienu, Tukuma muzejs ir papildinājis izstādi “Muižas laikmetu griežos. 1900-1939”, informēja Tukuma muzeja speciāliste un Durbes pils vadītāja Inta Dišlere.

Reklāma
Reklāma
VIDEO. “Sēžu ceļmalā un netieku mājās!” Latviete ar asarām acīs stāsta par nedienām ar elektroauto
VIDEO. Artuss Kaimiņš savā raidījumā pamatīgi nokaitina LTV leģendu Andreju Volmāru, kurš pamet sarunu pusratā
Krievija identificē divas “smirdīgas” valstis, kas būtu tās nākamais mērķis
Lasīt citas ziņas

19.aprīlī Tukuma muzejs saņēma dāvinājumu no dzejnieces dēla – Volfdītriha Šmīda-Kovarcika. Šajā dāvinājumā saņemtas divas viņas zīmētas Tukuma ainavas, auduma maciņš ar izšūtu dzimtas monogrammu un četri 2011.gadā Vācijā izdoti dzejas izlases sējumi, kas kopā ar vēl 10 dzejnieces darbiem izlikti apskatei.

Savukārt jebkurš Durbes pils apmeklētājs var iepazīties ar Ģertrūdes fon den Brinkenas pirmo dzejas izlasi latviešu valodā “Kad mājās nāc…/Wenn du nach Hause kommst”, kas tika prezentēta Durbes pilī 20.aprīlī.

CITI ŠOBRĪD LASA

Ar fragmentiem no Ģertrūdes fon den Brinkenas romāna “Nogrimusī zeme” aktualizēta tēma “Muižas gals un pārtapšana (1920-1939)”.

Saimniekošanu kādreizējiem muižu īpašniekiem atstātajās nelielajās saimniecībās atspoguļo attēls ar grāfieni Hedvigu fon der Vengi-Lambsdorfu un viņas dēlu Georgu, kas uzņemts Rideļu muižas dārzā 1929.gadā.

Vācbaltu dzejniece Ģertrūde fon den Brinkena dzīvoja Tukumā no 1915.gada līdz 1925.gadam. Balstoties uz vēsturiskajām piezīmēm, ko viņa apkopojusi romānā “Nogrimusī zeme”, veidota šī un citas izstādes Tukuma muzejā kopš 1999.gada. Izstādē skatāmi fon den Brinkenas un dzejnieka Raiņa attēli, kas uzņemti Tukumā un Durbē, kā arī lasāmas viņu vārsmas par dzimteni.

Izstādē skatāms arī palielināts pēdējo muižas īpašnieku dēla Vilhelma fon der Rekes (1919-2005) un viņa dzīvesbiedres Annas attēls. “Tieši viņa atbalstam un atmiņām varam pateikties par iespējami precīzu Durbes pils restaurāciju,” skaidroja Dišlere.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.