Tukumā veido novada pārtikas stratēģiju 0
Mazajiem uzņēmējiem un pašvaldību iestāžu vadītājiem nav īstas pārliecības par labumu, ko gūtu sabiedrība pēc novada pārtikas stratēģijas izveides, parādīja aizvadītajā nedēļā Tukumā notikušais seminārs “Ilgtspējīga pārtika Tukuma novadam”.
Seminārs notika ES 7. ietvarprogrammas projektā “Foodlinks”, kur Tukuma novads viens no pirmajiem valstī ir izvirzījis uzdevumu līdz šā gada beigām sagatavot novada pārtikas ilgtspējīgu stratēģiju laika posmam līdz 2020. gadam un tādu pašvaldības iepirkumu kārtību, kas iepirkumos dotu priekšroku veselīgiem, vietējiem pārtikas produktiem, kā arī samazinātu to ražošanas ietekmi uz dabu.
Diskusijā par atbalstu vietējiem ražotājiem pašvaldības pārtikas produktu iepirkumos diskutēja uzņēmēji, lietpratēji, novada pašvaldības pārstāvji, kā arī Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKIC) valdes loceklis Edgars Linde. LLKIC nepiedalās projektā, tomēr aptaujā no 80 novadiem saņēmis atbildi, ka pašvaldības iestādes šajās teritorijās vēl rīko pārtikas produktu iepirkumu.
Konsultāciju centrs Limbažos rīkojis divas tikšanās ar pārtikas produktu pircējiem un ražotājiem.
Svarīgākie secinājumi: ražotājiem nepietiek informācijas par piegādes daudzumiem, termiņiem, par papildu saistībām un par citiem jautājumiem. “Ir svarīgi zemniekiem šo informāciju sniegt, jo viņi visbiežāk sludinājumus internetā nepēta,” aicināja E. Linde.
Viņš arī uzsvēra – lauksaimniekiem svarīgi ir zināt iepirkuma nosacījumus jau pavasarī. Tikšanās laikā ir arī secināts, ka zemnieku dalībai iepirkumos visvēlamākie ir trīs modeļi, tostarp kooperācija, kas ļauj nodrošināt plašu produktu sortimentu, apvienības veidošana uz līguma pamata un viena saimnieka, kas piedāvā savus produktus un pērk citus vajadzīgos produktus no vietējiem ražotājiem, piedalīšanās. “Mūsu mērķis ir nodrošināt uz galda maksimāli daudz vietējo produktu,” tā E. Linde.
Jaunpils novada z/s “Bunduļi” saimnieks Andris Bremanis patlaban ik nedēļu piegādā kartupeļus Tukuma slimnīcai, bet ražas pārpalikumu – pārdod tirgū. Saimnieks uzskata – vispareizāk būtu, ja LKIC savestu kopā zemniekus, kas varētu veikt piegādes pasūtītājiem, palīdzētu izveidot kooperatīvu. “Ļoti labi, ka beidzot ir saprasts – nevaram turēties pretim citu valstu ražotājiem, kas saņem daudz lielāku atbalstu, nekā mēs. Ļoti vērtīga iniciatīva,” tā A. Bremanis.
Bet rūpes par ieceri centralizēt iepirkumus izteica Pūres bērnudārza “Zemenīte” vadītāja un pavāre.
“Jaunie iepirkuma nosacījumi, visticamāk, gāzu piesārņojuma dēļ liegs pārvadāt pārtikas produktus tālāk nekā 50 kilometru. Tas nozīmē, ka mums būs jāpērk “Tukuma piena” piena produkti, jo kooperatīvs “Dundaga” visas septiņas pašvaldības iestādes apgādāt nevarēs.
“Dundaga” mums produktus piegādā lielā tarā un pati to savāc, bet “Tukuma pienam” produkcija ir tetrapakās. Par tām mums būs jārūpējas pašiem. Turklāt lielākā daļa bērnu “Tukuma piena” produktus nav īpaši iecienījuši,” tā “Zemenītes” pavāre Dana Gaile.
Degoles pagasta z/s “Dārznieki” siltumnīcā audzē tomātus un gurķus. Saimniece Guna Kreicberga uzskata – tik mazs ražotājs kā viņas saimniecība, visticamāk, kādā no iepirkuma lotēm iekļauties nevarēs. Saimniece teic, ka ir gatava sadarbībai ar vietējo Dzīvo skolu. “Vajadzētu katra pagasta zemniekiem nodrošināt savas mācību un veselības aprūpes iestādes ar saviem produktiem,” piedāvā G. Kreicberga.
Pārtikas kvalitātes ekspertes Maija Placēna un Astra Bērziņa vērš uzmanību, ka patlaban daudzviet pārtikas produktu iepirkumu rīkošanā tiek iets pa vieglākās pretestības ceļu – ik gadu pārkopē iepirkuma dokumentāciju un neuzlabo tehniskās specifikācijas.
M. Placēna aicina radoši pieiet iepirkumu nolikumu veidošanā – novērtēt agrāko gadu rezultātus, palielināt dabisko produktu īpatsvaru, tomēr vispirms noskaidrot vietējo ražotāju iespējas, informēt viņus par iepirkumu un atbalstīt ēdināšanas iestāžu darbinieku kvalifikācijas celšanu.
Tukuma novada domes iepirkuma eksperts Jānis Lukševics solīja – turpmāk Tukuma pašvaldības pakļautības iestādēs iepirkuma konkursos uzvarēs saimnieciski visizdevīgākais, nevis vislētākais piedāvājums. “Mums ir iecere palielināt vietējo produktu īpatsvaru, centralizēt šos iepirkumus, lai uzņēmējs būtu atbildīgāks par savu reputāciju. Domāsim arī par preču grozu izveidi, lai piegādēm piesaistītu vairāk ražotāju,” tā J. Lukševics.
